Astafjevs: "Ar tādu spēli cīnīsimies arī par zeltu!"

Vitālijs Astafjevs: "Grūti attapties pēc tādas spēles, joprojām vēl esmu laukumā un emociju pārņemts. Šodien mēs tiešām paveicām lielu lietu. Ar tādu spēli mēs varam pacīnīties arī par čempionu titulu. Esmu ļoti apmierināts ar sniegumu, ar spēlētāju atdevi – tas bija pat krutāk par kausa finālu. Puiši spēlēja lielā ātrumā, presingoja, sāncenšiem faktiski visu spēli neļaujot uzelpot. Pusotru puslaiku "Ventspilij” nebija gandrīz nekādu variantu. Mums neiedeva drošu pendeli, spēlētājam pārsita galvu un tagad nepieciešams brūci šūt, taču tieši tā laikam jau nāk šādas uzvaras. Ļoti laba uzvara. Pieveicām "Ventspili”, pagājušā gada čempionu, tā laukumā – tas ir ļoti nozīmīgi. Esmu laimīgs, esmu sajūsmināts ar savu komandu, paldies visiem līdzjutējiem un puišiem!”

Jurģis Pučinsks: "Smaga spēle. Pret "Jelgavu” mači vienmēr ir tādi, bet šobrīd mēs vēl esam tādā smagā situācijā. Pirmajā puslaikā vairāk momentu bija jelgavniekiem, bet pēc pārtraukuma spējām mainīt spēles gaitu, sākām to kontrolēt, kamēr viesi varēja cerēt tikai uz pretuzbrukumiem. Tādi arī bija, var jau būt, ka ne ārkārtīgi bīstami, bet bija. Kad guvām vārtus, nebijām tālu no tā, lai maču salauztu mums vēlamajā virzienā, taču visu jau izšķir gūtie vārti. Šobrīd mūsu vārtos lido viss, kam ir jālido un kam nav. Jau pirms tam bija rikošets un bumba trāpīja pa pārliktni. Vienu gan varu teikt pavisam droši – mēs sitīsimies līdz beigām.”

Kas tomēr īsti notiek? Kāpēc komandai tā neveicas? Kaut kādam iemeslam taču jābūt?
Pučinsks: "Sarežģīts jautājums, un tā konkrēti atbildēt ir grūti. Droši vien viss kopā. Skaidrs, ka komandas emocionālais stāvoklis šobrīd nav tas labākais, lai gan cenšamies darīt visu iespējamo un neiespējamo, un saprast. Mums nepieciešama uzvara, lai sajustu šo smaržu. Diemžēl šodien atkal... Vārti pēc sitiena no 30 metriem... Diemžēl. Mēs tādus pēdējā laikā negūstam, Protams, te vajadzīga arī veiksme, kuru vajag nopelnīt.”

Sosranovs parādījās tikai otrajā puslaikā un Eribu nomainīja jau pēc pirmā – kāpēc tā?
Astafjevs: Eriba guva traumu un diemžēl vairs nevarēja turpināt spēlēt, lai gan pats gribēja doties laukumā. Pārtraukumā kļuva skaidrs, ka viņš to nevarēs, tāpēc sanāca piespiedu maiņa. Tāpat kā visas pārējās. Sosranovs devās laukumā spēlēt savā pozīcija, un, ja jau uzvarējām, tad pretenziju nekādu nav.

Suškins regulāri nonāca aizmugurē. Kāpēc tā?
"Puisis grib spēlēt, puisis grib gūt vārtus un būt smailē, bet dažkārt viņa centieni apsteidz notikumus. Taču gan jau kādu reizi viņš nebūs aizmugurē un gūs vārtus. Šodien jau bija varianti, bet izpildījums bija slikts. Citādāk viss kārtībā – uzbrucējam jābūt tur, uz robežas.”

Bogdaškinam divi skaisti vārtu guvumi?
"Lieliski vārti. Borisam ir liels potenciāls, ja viņš katru maču spēlēs tā, kā mēs viņu lūdzam, centīsies panākt pat vairāk nekā var, viņam ir visas iespējas iet vēl tālāk. Kļūt arī par visa čempionāta labāko spēlētāju, kāpēc gan ne? Ne katram ir pa spēkam gūt šādus vārtus.”

Kāda ir situācija ar Latku?
"Ceram, ka drīz atgriezīsies. Trauma bija diezgan nopietna, bet nu jau pagājis mēnesis.”

Debitēja jaunais aizsargs Boranijaševičs. Kāds pirmais iespaids?
Pučinsks: "Kad šo spēlētāju ņēmām, zinājām, ko viņš var. Nospēlēja visai labi, bet jūtams, ka vēl trūkst sapratnes, kas noteikti izveidosies. Šis spēlētājs ar laiku savu sniegumu tikai uzlabos.”

Pēdējos mačs Meļņičenko nav glābis, varbūt ir jēga pamēģināt Raļkeviču?
"Jā, piekrītu, tiešam varētu pamēģināt.”