Riherts: "Gribam izveidot kolektīvu, kam justu līdzi visa Rīga"

Dmitrijs Kalašņikovs, "Liepājas metalurga" treneris: "Vispirms apsveicu "Mettu" ar uzvaru un vietas saglabāšanu Virslīgā. Runājot par spēli, uzskatu, ka 1. puslaikā mums bija pārsvars, it sevišķi tā pirmajā daļā. Bija arī momenti, kurus nerealizējām. Pretiniekam arī bija viens izteikts moments, bet mums bija vairāk - vārti brieda, taču neizdevās tos gūt, un tā spēle mums pajuka. 2. puslaikā veicu uzreiz divas maiņas un gandrīz uzreiz vēl divi spēlētāji guva traumas. Pēc tam spēle kļuva haotiska - arī no pretinieku puses, kuri gribēja saglabāt pozitīvo rezultātu. Tādā laukumā svarīga bija arī disciplīna un pašatdeve. Pretinieks uzvarēja vairāk divcīņas, viņiem spēlēt šeit bija ērtāk - redzams, ka viņi jau zina, kā izmantot šo laukumu savā labā. Mazais laukums ierobežoja mūsu malējos pussargus - kaut gan Kamešam šis tas sanāca, tas nebija tik daudz, cik būtu bijis plašākā laukumā. Kopumā "Metta" uzvarēja pelnīti, kaut arī skaidrs, ka spēle varēja iegrozīties citādi. Pretiniekam bija mērķis saglabāt vietu Virslīgā, bet mums tās cerības [izraut trijnieku] bija mazākas."

Vēl tomēr par to 2. puslaiku - ja 1. puslaikā spēlējāt ar lielu iedvesmu un izveidojāt daudz momentu, pēc pārtraukuma spēle panīka. Kāpēc tā?
"Uzreiz pēc spēles grūti tā uzreiz pateikt. Bija doma maiņu veikt jau pārtraukumā, jo mums bija vairāki varianti, kā pastiprināt spēli. Tomēr izvēlējāmies paskatīties, kā mūsu spēle izskatīsies 2. puslaika sākumā. Redzējām, ka spēle pēc pārtraukuma ir tāda diezgan miegaina, nomierinājusies, tāpēc nolēmām veikt uzreiz divas maiņas - pirmo reizi sezonā uzreiz divas. Un drīz vien sekoja divas traumas, kas bija baigi būtiski - visi mūsu plāni pajuka, un Zirnis palika laukumā ar traumu. Tas bija jūtams. Tāpēc tā spēle bija diezgan haotiska. Pie tam šādā laukumā, ja pretinieks ir dziļi aizsardzībā, ir grūti veidot pareizus, sakārtotus uzbrukumus. Turklāt pēdējā spēle sezonā. Kaut gan, godīgi sakot, mums tā ir diezgan ierasta parādība - arī pret Daugavpili pirmajās 35 minūtēs mums bija liels pārsvars, bet pēc tam spēle pajuka... Jebkurā gadījumā tas bija netipisks gadījums, ka pēc izdarītām divām maiņām uzreiz notraumējās divi spēlētāji - tas izsita no sliedēm."

Liepāja palikusi bez medaļām. Vai klubā briedīs lielas pārmaiņas?
"Tagad grūti pateikt, bet, domāju, ka pārmaiņas sen jau brieda. Daļa no futbolistiem pat jau 15 gadus nesa Liepājai medaļas, kausus - latiņa pacelta ļoti augstu. Bet pienāk laiks, kad jābūt pārmaiņām. Taču jāzina arī, kā veikt šīs pārmaiņas. Un jābūt arī pacietībai. Šādas problēmas ir ne tikai Liepājai, bet jebkuram lielam klubam, kurš ir ambiciozs un kurš gan grib, lai parādās jauni futbolisti un attīstās, gan arī rezultātus. Domāju, ka pārmaiņas brieda, bet tā arī nenobrieda un tika nokavētas tāpēc, ka katru gadu gribas noturēt to latiņu. Vai arī nav cilvēku, kas prastu abas tās lietas savienot kopā - bet tas šeit nav izrunājums un ir atsevišķs stāsts. Ir saimnieks, kurš iegulda lielu naudu, un viņš pieņems lēmumus, kā klubs un komanda tālāk dzīvos."

Andris Riherts, "Mettas/LU" treneris: "Paldies par labajiem vārdiem. Skaidrs, ka ir liels prieks par palikšanu Virslīgā - man tiešām ir liels gods būt kopā ar šiem spēlētājiem. Ceru, ka arī nākotnē viņi augs un attīstīsies. Viņi šodien izdarīja to, kas bija jāizdara - jāizcieš, jāiztur, jāgūst vārti un jārada prieka sajūta gan skatītājiem, gan arī pašiem sev. Tomēr pirmā sezona Virslīgā, lieliska pieredze daudziem. Ja mēs gribam iet uz priekšu un attīstīties, tad mums jāspēlē Virslīgā.

Vērtējot spēli, piekrītu, ka liepājnieki 1. puslaikā bija nedaudz aktīvāki, bet mūsu priekšrocība bija tāda, ka mēs trāpījām vārtu rāmī - viņiem bija viens sitiens, mums trīs. No trijiem viens bija rezultatīvs. Pārējos statistikas rādītājos bija līdzīgi - vienīgi stūra sitienus viņi padeva vairāk. Jā, skaidrs, ka laukums šeit ir ātrāks, spēle ir ļoti dinamiska - to mēs jūtam arī paši uz savas ādas, sevišķi sezonas sākumā. It kā šeit bijām trenējušies, bet nebijām pieraduši, ka arī pretinieks var tik ātri spēlēt. Šobrīd mēs esam adaptējušies un ar jebkuru komandu varam šeit spēlēt un, protams, tikai pašaizliedzīgi cīnoties, varam uzvarēt. Prieks, ka esam otro reizi mājās uzvarējuši liepājniekus un prieks arī par 8. vietu Virslīgā."

Pirmo reizi sezonā "Metta/LU" ieķērās rezultātā un to noturēja - līdz šim jums bija tādas trakas 4:1, 4:3, 3:0 uzvaras...
"Šodien galvenais bija rezultāts, to arī panācām. Tādi rezultāti kā 1:0 man ikdienā patīk, taču tā kā mums ir diezgan jauns kolektīvs, bieži tā negadās. Un, iesitot vienus vārtus pret tik pieredzējušu komandu kā "Metalurgs", tomēr bija tādas bažas, ka vārti vēl sekos - turklāt gan vienos, gan otros vārtos. Taču puiši izturēja un noturējām šo rezultātu."

Vai sekojāt līdzi rezultātam paralēlajā mačā "Daugava" (R) - "Gulbene"?
"Ja godīgi, nē. Starplaikā paprasīju, bet pēc tam nesekoju līdzi. Principā man arī grafiks bija sastādīts līdz 10. novembrim - mēs kolektīvā bijām ļoti pārliecināti, ka līdz 10. datumam mums būs treniņi, kas saistīti ar gatavošanos spēlēm, bet pēc tam būs vien treniņi sezonas noslēgšanai. Šoreiz mēs trāpījām, liels prieks par to."

Jautājums no sērijas "ja būtu, tad būtu". Ja jūs ieņemtu 9. vietu, vai būtu pārliecība, ka pārspēlēs ar 1. līgas komandu būsiet pārāki, vai tomēr paliktu nedrošības sajūta?
"Grūti pateikt, bet skaidrs, ka divas spēles vienā nedēļā sava veida nedrošību radītu. Taču tai pašā laikā mēs esam Virslīgas komanda - mums ir jābūt labākiem. Protams, uz laukuma var gadīties dažādi, bet divās spēlēs mums kā Virslīgas komandai būtu lielākas priekšrocības. Ja būtu viena spēle, tā būtu sava veida loterija, bet divās spēlēs, domāju, jebkurai šī gada Virslīgas komandai vajadzētu vinnēt 1. līgas komandu."

Par nākamo sezonu - vai iesiet to pašu ceļu, iztiekot bez leģionāriem, bez pieredzējušiem futbolistiem un turpinot attīstīt šos pašus spēlētājus?
"Mums jau nosaukumā ir "Metta/Latvijas Universitāte" - skaidrs, ka mēs balstāmies uz saviem audzēkņiem. Strādājam ar viņiem, lai viņi spēlētu. Skaidrs, ka mēs šobrīd neesam "Liepājas metalurga" statusā, bet tai pašā laikā mūsu futbolistiem ir lieliska iespēja spēlēt Virslīgā. Mums ir jādod viņiem tāda iespēja un arī nākotnē vairāk vai mazāk koncentrēsimies uz saviem spēlētājiem. Skaidrs, ka notiks nelielas pārmaiņas, taču tā nebūs 11 vai 15 futbolistu nomaiņa, kā tas notiek dažās citās komandās. Mēģināsim kodolu saglabāt.

Zinām, ka Rīgā sen nav bijusi tāda liela komanda, kam just līdzi. Ir bijuši klubi ar rezultātiem - "Skonto", kas uzvarēja čempionātā 14 gadus pēc kārtas. Taču tādas, kurai just līdzi, vēl nav bijis, un mēs cenšamies veidot tādu kolektīvu, kuram varētu just līdzi visa Rīga. Tas būtu ļoti patīkami. Tai pašā laikā jāsaprot, ka vietējie iedzīvotāji grib redzēt savus spēlētājus, talantus, kuriem tiek dota iespēja. Protams, tas nav viegls process, bet mēs turpināsim to darīt. Ja par leģionāriem, tad pie tā arī aktīvi jāstrādā un tas ir jauns posms. Šobrīd mēs uz viņiem negribam koncentrēties - ja būs kaut kādas iespējas, skatīsimies, bet tā nav prioritāte. Protams, leģionārs vienmēr komandā ienes jaunas vēsmas, parādā cita motivācija arī vietējiem spēlētājiem, bet... kad nāks tuvāk, tad arī skatīsimies. Vairāk vai mazāk balstīsimies tomēr uz saviem audzēkņiem."

Kāpēc jūsu krekls ir slapjš?
"Nosvīdu [smejas]. Spēlētāji, Mareks Zuntners ar Gati Kalniņu, beidzot varēja pajokot ar mani."