Kazakevičs: "Acīmredzami virzāmies pareizajā virzienā. Uzvaras neizpaliks"

- Ļoti, ļoti gribējām uzvarēt. Bijām atbraukuši pēc trim punktiem un esam tiešām vīlušies, ka mums neizdevās to izdarīt – uzvarēt un izcīnīt trīs punktus. Ja runā par spēles kvalitāti, tad, manuprāt, mūsu izpildījumā bija laba spēle. Daudzos elementos progresējam un virzāmies uz priekšu, bet šis progress diemžēl vēl neļauj uzvarēt tādās spēlēs kā šodien – pret diezgan labi organizētu pretinieku. Bet man, kā trenerim, ir acīmredzams tas, ka virzāmies pareizajā virzienā. Šodien demonstrējām diezgan aktīvu spēli. Aktīvu spēli bez bumbas, agresīvu spēli, līdz spēles pēdējām minūtēm meklējām savas iespējas uzbrukumā. Diemžēl neizdevās gūt vārtus un izcīnīt uzvaru. Tajā pašā laikā turpinām Nāciju līgas spēles, turpināsim strādāt un progresēt. Un uzvaras neizpaliks.

- Divi primitīvi jautājumi: pirmkārt, kā pietrūka, lai beigu spiedienu pārvērstu vārtu guvumā, otrkārt, kādēļ jau pirmajā puslaikā neizdevās tik liels spiediens?
- Manuprāt, noslēguma stadijā mums pietrūka vairāk sitienu pa vārtiem. Bija vairākas epizodes, kurās vajadzēja pietuvoties soda laukumam un kurās jau soda laukumā bija nepieciešams pieņemt lēmumu sist pa vārtiem. Tas, domāju, bija izšķirošs moments, lai noslēguma fāzē realizētu šīs izdevības. Mazliet pietrūka uzņēmības – uzņemties atbildību, sist pa vārtiem, nospēlēt agresīvāk jau pašā, pašā noslēguma daļā. Runājot par pirmo puslaiku, tajā bija cīņa par iniciatīvu. Pretinieki diezgan labi un agresīvi sāka spēli, bija vairākas ļoti ātri saspēles un vertikālā spēle, kas mums zināmā mērā radīja problēmas. Kamēr izlīdzinājām spēli, paņēmām bumbas kontroli un sāka darboties mūsu plāns, vajadzēja nedaudz laika, lai ieietu spēlē.

- Ja runā par otro puslaiku, vai nešķita, ka Fēru salas varbūt spēlē atbilstoši tabulai un saprata, ka neizšķirts tai der vairāk nekā mums? Otrs jautājums ir par aizsardzības tipa pussargiem Toberu un Kārkliņu, kuri ļoti bieži bija redzami uzbrukumu noslēguma fāzē. Tāds bija uzstādījums?
- Man ir grūti spriest, kāda bija pretinieku stratēģija. Domāju, ka pirmā lieta, ko varu pateikt par mūsu komandu, ir tā, ka jau no pirmā puslaika vidus mums izdevās daudz ciešāk spēlēt bumbas pieņemšanā pret pretinieku pussargiem, kurus kombinācijās nelaidām ārā no viduszonas. Runājot par centra pussargiem, tas bija uzstādījums, ka vismaz vienam centra pussargam ir jābūt augstā pozīcijā, jo pretinieku balsta pussargi iepriekšējās spēlēs bieži vien labi spēlēja bumbas kontrolē, bet ik pa laikam nokavēja ar aizsardzības pozīciju ieņemšanu. Mūsu uzdevums bija bez uzbrukuma grupas spēlētājiem, kuri jau starta pozīcijās spēlēja augstu, arī no dziļuma vismaz vienu spēlētāju celt augstāk starp līnijām.

- Otrajā spēlē pēc kārtas vienīgās kartītes bija mums, brīžiem pat rupja spēle. Kā to skaidrot un vai tas vispār uztrauc?
- Pārāk ļoti mani tas neuztrauc. No komandas prasu, lai tā būtu aktīvāka un agresīvāka bumbas atņemšanas stadijā. Diemžēl šad tad nokavējam, šad tad pretinieks izrādās ātrāks, kā dēļ esam spiesti pārkāpt noteikumus. Domāju, ka šajā ziņā vēl ir vieta progresam, lai gan spēlējam taktiski pareizi, gan izvēlamies pareizo brīdi, kad iesaistīties bumbas atņemšanā, un labāk nolasām situāciju. Taču nekā traka, ka reizēm, kad nepaspējam, pārkāpjam noteikumus, neredzu.

- Man lielākais pārsteigums bija Tarasova palikšana ārpus pamatsastāva. Kādēļ izvēlējies Elvi Stugli?
- Nometnes sākumā pamatsastāvā Fēru salām gatavojām Elvi Stugli un Mārci Ošu. Taktiski vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Elvis diezgan labi spēlē bumbas kontrolē un varam kvalitatīvāk uzsākt uzbrukumus – uzskatījām, ka šajā spēlē tas ir diezgan būtiski, lai nodrošinātu uzbrukumu kvalitatīvu uzsākšanu. Plus viņš ir kreilis, kas nebija mazsvarīgi – tieši šeit, spēlējot uz sintētikas. Taču Melnkalnes spēle mums radīja papildus jautājumus, jo patiesībā līdz pēdējam bija izšķiršanās starp Igoru un Elvi. Tāda bija, bet beigu beigās izlēmām, ka mums būs jāspēlē aktīvāk un agresīvāk. Arī Igors nospēlēja 90 minūtes smagā laukumā Melnkalnē, un palikām pie sākotnējā plāna.

- Ja Oša un Stugļa duets bija domāts jau sākumā, kādēļ Melnkalnē viņi kopā nenospēlēja nevienu sekundi? Un, otrkārt, kādēļ priekšroka Ruginam, nevis Jurkovskim?
- Melnkalnē bija izšķiršanās starp to, vai starp šiem diviem spēlētājiem, kurus laidīsim laukumā Fēru salās, sabalansēt minūšu skaitu. Ja minūtes līdzsvarojam, tad trešajam centra aizsargam ir jāspēlē visas 90 minūtes, bet abi pārējie spēlē pa 45 un maina viens otru. Ja mēs viņus izmantotu divatā, tad būtu jāpielāgo situācija un kāds jāpārvērš par ceturto centra aizsargu [lai divi pāri spēlētu pa puslaikam]. Nolēmām, ka ar treniņiem pietiks, lai atstrādātu sadarbības, un ka Melnkalnē Igors spēlēs 90 minūtes, bet Elvis un Mārcis – pa 45 minūtēm. Milzīgu problēmu tajā neredzēju, taču, jā, runājām arī par šo variantu. Rugins? Šajā gadījumā tas bija mentālas dabas jautājums tieši spēlei pret Fēru salām.

- Ar kolēģiem šķita, ka ne pārāk efektīvi spēlēja abi spārni jeb malējie pussargi. Vai nebija domas Jāni Ikaunieku virzīt uz, piemēram, kreiso malu, bet zem uzbrucēja likt Zjuzinu?
- Zjuzinu ļoti efektīvu redzam tieši balsta zonā, jo viņam ir kvalitātes uzbrukuma uzsākšanai, saņemot bumbu un spēlēt vertikālāk, izvēlēties labākos risinājumus. Tāpēc Zjuzins arī palika zemākā pozīcijā. Kā redzējāt, pēc Jaunzema nomaiņas desmitnieka pozīcijā izgāja Ķigurs, bet Jānis Ikaunieks aizgāja uz malu – tiesa, uz labo, nevis kreiso. Var piekrist, ka laukuma malās ne viss izdevās, bet maziņš progresiņš bija arī šajā komponentē, jo arī Melnkalnē ar to bija problēmas. Uzskatu, ka šoreiz spārni nospēlēja labāk. Ja uz spēli uzbrukumā skatāmies kopumā, mums pietrūka kvalitatīvu darbību spārnos, lai uzbrukumā būtu vēl bīstamāki – tas gan.

- Melnkalnē Tobers nospēlēja 45 minūtes, šodien – 67. Kādā stāvoklī ir viņa fiziskā kondīcija, un kāds bija maiņas iemesls? Vai fiziskās gatavības vektors ir uzskatāms par augšupejošu?
- Kristers progresē. Melnkalnē tā pārtraukumā bija plānveida maiņa, lai abus – Toberu un Emsi – gatavotu šai spēlei un skatītos, kurš no abiem ir labāks gatavs un kurš sevi apliecinās labāk. Šodienas spēlē Kristers pats paprasīja maiņu, kad juta, ka viņam ir grūti izturēt. Tā bija nosacīti piespiedu maiņa, taču arī sapratām, ka pie šāda spēles tempa un prasības spēlēt augstu un aktīvi viņam bez spēļu prakses klubā vēl būs grūti izturēt visu spēli. Bijām tam gatavi, un tā arī notika, bet līkne noteikti ir augšupejoša – redzam, ka Kristers uzņem kondīciju, spēles minūtes. Domāju, ka arī dalība trešajā spēlē viņam ir ļoti iespējama.

- Gan pirms turnīra sākuma, gan tā laikā daudz runāts, ka ir jātēmē uz pirmo vietu. Pat uzvarot Fēru salas Rīgā, viss tik un tā būs Fēru salu rokās – divas uzvaras pārējos mačos Fēru salām dos pirmo vietu. Tas nozīmē, ka līdz šim Nāciju līgu esam aizvadījuši nesekmīgi, ja izredzes uzvarēt grupā ir diezgan mazas?
- Skaidrs ir viens – nenodarbosimies ar teoriju rēķināšanu. Kamēr mums vēl būs teorētiskas iespējas cīnīties par pirmo vietu, mēs to darīsim. Skaidrs, ka pirmās spēles, kurās izcīnījām tikai divus punktus, diezgan būtiski ietekmē situāciju turnīra tabulā. Viennozīmīgi gan pirms Nāciju līgas, gan arī šobrīd, kamēr vēl ir teorētiskas izredzes, turpināsim cīnīties par pirmo vietu. Tajā pašā laikā tas nav vienīgais uzdevums, kas mums ir uz šīm astoņām rudens spēlēm, un mums ir būtiski turpināt progresēt spēles ziņā, sastāva stabilitātē u.t.t. Un ar to arī nodarbosimies – katrai spēlei gatavosimies atsevišķi un spēlēsim ar 100%, lai beidzot izcīnītu uzvaru.

- Ja neuzvarēsim grupā, bet komanda, tavuprāt, progresēs un būs pozitīvas iezīmes, tad Nāciju cikls būs uzskatāms par pozitīvu – arī paliekot 2. vietā?
- Man ir grūti spriest. Ja jautā par rezultātu, man nav skaidras atbildes. Domāju, ka šajā situācijā mūsu mērķim Nāciju līgas D līgā būtu jābūt 1. vietai. Neizcīnot pirmo vietu, rezultāts noteikti nevar būt lielisks un pozitīvs. Vai tas būs apmierinošs, tas būs atkarīgs no mūsu spēles kvalitātes. Domāju, redzējāt, ka komanda kopumā progresē un ar katru spēli rāda arvien saturīgāku sniegumu. Pašlaik vēl ir momenti, kuros diezgan būtiski atpaliekam no tā, lai šāda veida spēlēs izcīnītu uzvaras, bet pie tā ir jāstrādā – brīnumi nenotiek.

- Iepriekš daudz runāts par spēlētāju pārliecību, bet kā ir ar galvenā trenera pārliecību – lielajā izlasē tikai neizšķirti, arī U21 izlasē iepriekš ļoti daudz neizšķirtu bez uzvarām?
- Man ar to nav vispār nekādu problēmu, un, laikam atšķirībā no žurnālistiem, par to domāju ļoti maz. Visi treneri par to domā maz – nerēķina sērijas, statistikas un koncentrējas konkrētam darbam pirms spēles, spēlēs, treniņos, analītikā, darbā ar spēlētājiem, motivācijā utt., kur ir tik daudz darāmā, ka domāt par sērijām, pārliecību nav laika. Protams, ka ir pārliecība, ka mēs veicam kvalitatīvu darbu, ir pārliecība par to, ka čaļi progresē, ir pārliecība, ka komanda veidojas kā spēcīgs kolektīvs, komandai rodas ambīcijas. Arī pārliecība, jā. Domāju, ka arī komandai pēc šīm divām spēlēm pārliecības ir vairāk nekā pirms tam.

- Pirms mača minēji, ka 70% bumbas kontroles Fēru salām šoreiz nebija, taču pirmajā puslaikā tālu no tā nebija (63%). Vai tā bija problēma, vai mūsu spēles plānam ilgstoša bumbas kontrole nebija vajadzīga?
- Paskatīsimies, kāda bija bumbas kontrole pēc spēles – domāju, ka otrajā puslaikā to uzlabojām un izlīdzinājām. Jo iespaids no malas, no soliņa – kā jau teicu pēc Maltas spēles – var mazliet atšķirties no tā, kad skatās televīzijas bildi un var redzēt kādas citas nianses. Man nešķita, ka kopumā visas spēles griezumā pretinieki būtu dominējuši bumbas kontrolē – spēlē bija dažādi periodi. Protams, ir būtiski, lai mēs būtu ar bumbu un ar bumbu būtu vairāk. Lai mēs vairāk nonāktu epizodēs, kurās varam apdraudēt pretinieku vārtus, un lai, nokļūstot situācijās, kad esam bez bumbas, pēc iespējas ātrāk to atgūtu. Protams, mūsdienu futbolā tas nav tik izšķiroši, lai bez pārliecinošas bumbas kontroles nevarētu izcīnīt pozitīvu rezultātu, bet mēs gribam būt ar bumbu. Šajās spēlēs gribam būt ar bumbu, un tāds arī bija uzstādījums – spēlēt cieši, spēlēt aktīvi. Pretinieku aizsargi diezgan daudz saspēlējās savā starpā, bet, ja paskatītos, cik bieži viņi bija pārliecinošā bumbas kontrolē mūsu aizsardzības trešdaļā, nedomāju, ka viņiem izdevās viss plānotais.

- Dāvis Ikaunieks palika rezervē. Vai problēma ir viņa spēļu prakse klubā un forma kopumā, vai nepārliecināja tieši sniegums Melnkalnē?
- Viņa sniegums Melnkalnē, manuprāt, bija ar plusa zīmi – paliku apmierināts ar redzēto. Viņa aktivitāte bija ļoti liela, un arī šodien bija izšķiršanās atkarībā no situācijas, vai laižam Mārtiņu Ķiguru vai Dāvi Ikaunieku – tieši tajā brīdī, kad nomainījām labo spārnu. Ņemot vērā situāciju, nolēmām atstāt Cigaņiku un Jāni [Ikaunieku] nobīdīt uz malu. Savukārt spēles beigās, kad redzējām, ka ieiet šādā mačā nemaz nav tik vienkārši, nolēmām vēl nelaist Dāvi uz maiņu un Cigaņikam dot visas 90 minūtes. Andrejs spēles beigās arī vēl bija diezgan aktīvs un varbūt pat aktīvāks nekā spēles sākumā, līdz ar to neredzējām nepieciešamību viņu mainīt. Bet Dāvis [Melnkalnē] parādīja labu sniegumu, un ir ļoti reāli, ka viņš varētu iziet laukumā trešajā spēlē pret Maltu.