Stojanovičs: "Nedomājiet, ka nejūtos atbildīgs. Jūtos un nekad neslēpjos"

- Gribētu vispirms apsveikt Ziemeļmaķedoniju ar uzvaru. Spēli sākām ļoti slikti, kā bijām vairākkārt izdarījuši jau iepriekš. No 10. līdz 15. minūtei ielaidām jau kādu trešo reizi – tas mums ir katastrofāls periods. Tad otros vārtus ielaidām pretuzbrukumā, kā notika arī pret Izraēlu un citās spēlēs. Divi līdzīgi vārti. Pēc tam sākām spēlēt labāk un parādījām kaut ko tādu, kā mums nebija iepriekš. Izmantojām arī diezgan daudz jaunu spēlētāju. Nekad neesmu apmierināts, ja zaudējam, un, protams, neesmu apmierināts arī tagad. Taču, ja jāizceļ kas pozitīvs, tad tas ir tas, ka bija daži spēlētāji, kuri izmantoja sev doto iespēju, un bija arī tādi spēlētāji kā Gutkovskis, kurš jau ilgāku laiku spēj noturēt labu līmeni. Protams, arī Jānis Ikaunieks, kurš ir atgriezies pēc smaga perioda viņa profesionālajā dzīvē. Tās ir pozitīvas lietas, bet nekad nevaru būt apmierināts, ja zaudējam.

- Šī bija ceturtā spēle, kurā ielaižam pirmajās 15 minūtēs, un šī bija arī ceturtā spēle, kurā otros vārtus ielaižam mazāk nekā desmit minūtes pēc pirmajiem. Ko tas pasaka par komandas mentalitāti un raksturu?
- Jā, par to ļoti daudz runāju ar spēlētājiem. Tā nedrīkst notikt. Tā ir pirmā lieta, ko saku, visās sapulcēs, īpaši pēc spēles pret Austriju: neielaidiet pirmajās 15 minūtēs! Vai tās ir bailes vai kas – nezinu, taču ja šādi sākam spēli, tad mums ir divreiz grūtāk tajā atgriezties, jo mums nepietiek kvalitātes, lai ātri mainītu rezultātu, un pret šādām komandām šāda līmeņa spēlēs to ir grūti izdarīt. Šajā ziņā mums ir jāprogresē, ja gribam būt konkurētspējīgi un kompakti visu 90 minūšu ilgumā.

- Kādēļ Šteinbora nebija pat pieteikumā? Kādēļ Dubra palika rezervē?
- Šteinbors atnāca pie manis, un parunājām ļoti atklāti par šo spēli. Pēc tādām trim spēlēm viņam psiholoģiski bija ļoti grūti, un nolēmām, ka viņam šobrīd labāk būtu nedaudz atpūsties. Runājot par Dubru, Maksimenko izvēlējos aizsardzības vidū, nevis malējā aizsarga pozīcijā, jo viņa pamatpozīcija ir centra aizsargs un viņš tik daudz reižu ir lūdzis viņu izmantot tur. Ziemeļmaķedonijai priekšā ir nevis gari, bet gan spēlējoši uzbrucēji. Tā kā Maksimenko aizsardzības centrā ir mūsu vienīgais kreilis – labi, kreilis ir arī Stuglis, bet viņš kopā ar komandu ir tikai dažas dienas -, tādēļ mana vīzija bija, lai viņš varētu ar kreiso kāju izdarīt labas piespēles starp līnijām.

- Kādēļ Gutkovskis spēlēja zem Uldriķa – pozīcijā, kādā reti spēlējis kā izlasē, tā klubā? Kādēļ Uldriķis tika nomainīts jau pēc pirmā puslaika?
- Divus uzbrucējus izvēlējos viena iemesla dēļ: lai mēs nespēlētu tikai un vienīgi aizsardzības futbolu, jo iepriekšējās spēlēs redzējām, kas notiek, ja ļaujam izdarīt konstantu spiedienu uz mūsu aizsardzību. Gribēju līdzsvarot spēli [aizsardzībā un uzbrukumā] un labāk aizsargāt bumbu priekšā, lai varētu nopelnīt sodus viņu laukuma pusē un ļaut līnijām spēlēt augstāk. Gutkovski izvēlējos zem Uldriķa tādēļ, ka tālās piespēles adresējam tieši tajā zonā un Gutkovskis ar galvu spēlē daudz labāk par Uldriķi. Tāpat Gutkovskis arī veic daudz labāku darbu aizsardzībā nekā Uldriķis, kurš sava garā auguma dēļ nevar tik daudz skriet laukuma vidusdaļā. Ar diviem uzbrucējiem pret ZIemeļmaķedoniju spēlēt ir riskanti, taču izvēlējos šādu modeli. Kādēļ nomainīju Uldriķi? Tas ir diezgan acīmredzami – viņš nenospēlēja labi. Tāpat arī vēlējos nostiprināt labo flangu, lai Pētersonam būtu lielāka palīdzība aizsardzības darbībās. (Pēc trenera atbildes tulkojuma) Gribētu sevi palabot Uldriķa sakarā: viņš nenospēlēja tik labi, kā biju gaidījis. Tāds bija iemesls.

- Cik nopietns ir Ķigura savainojums un kāds iespaids palika par viņa sniegumu?
- Domāju, ka savainojums nav tik nopietns. Visdrīzāk tikai krampji. Tas vēlreiz parāda, kāda ir mūsu fiziskais stāvoklis. Gandrīz 80% spēlētāju ir problēmas ar fizisko formu. Vakar treniņā savainojās arī Tobers. Ķigurs ir perspektīvs spēlētājs, kurš parādīja vairākas labas lietas un to, ka nākotnē varam ar viņu rēķināties. Brīžiem viņš spēlē pārāk naivi, bērnišķīgi un spēlē tādās zonās, kur to darīt ir ļoti riskanti, bet viņam ir labs potenciāls. Cerams, ka ar labu darbu un fizisko sagatavotību viņš būs labs palīgs Latvijas futbolam nākotnē.

- Ja Tobers nebūtu savainots, viņš sāktu Ķigura vietā?
- Varbūt sāktu abi. Bija dažādi varianti, un viena no iespējām paredzēja, ka viņi abi spēlētu kopā. Bija diezgan ilga nakts, godīgi sakot, visu dienu domājot, ko un kā darīt, jo dažās pozīcijās ir problēmas – mums ir tikai trīs centra pussargi. Jāsaka, ka šī bija ļoti smaga nometne. Bija daudz savainojumu un citu faktoru. Ja salīdzina ar mūsu pirmo spēli ciklā, tad piecu sešu spēlētāju izlasē nav savainojumu vai citu problēmu dēļ. Ir grūti katru reizi mainīt sastāvu: speram vienu soli uz priekšu un trīs atpakaļ. Neesam lepni par rezultātu un nevaram tādi būt, bet ceru, ka pēc iespējas drīzāk pieejami būs visi spēlētāji, kā Isajevs, Dāvis Ikaunieks, arī Zjuzins, kurš nupat spēlēja [RFS pārbaudes spēlē], un citi. Arī Rakels. Mums trūkst daudz spēlētāju. Arī Oša. Mūsu komandai tas ir diezgan liels skaits.

- Kādēļ nevarējāt trīs dienas sazināties ar Ikaunieku? Un, ja Uldriķis nospēlēja sliktāk, nekā gaidījāt, vai Ikaunieks bija labāks, nekā gaidījāt?
- Jā, viņš bija labāks, nekā biju gaidījis. Biju nedaudz nobijies, jo viņa fiziskā forma nebija laba – viņš mēnesi bija ārpus lielā futbola, jo viņam bija problēmas klubā, par kurām visi zināt. Zvanījām viņam uzreiz, kad Rakels pateica, ka nevarēs spēlēt. Viņš tobrīd bija ārzemēs un bez telefona. Vai arī ar citu telefonu, nezinu – to labāk zinās izlasē par to atbildīgie. Viņi vairākkārt mēģināja ar viņu sazināties, līdz viņš piezvanīja laikam iepriekšējā vakarā pirms izlidošanas uz spēli. Tobrīd komanda jau bija gatava un bija par vēlu, tādēļ viņš pievienojās uzreiz pēc spēles. Esmu apmierināts ar viņu sniegumu. Šādu spēlētāju Latvijas futbolam trūkst. Ja viņš visu laiku būs tādā līmenī, tad visi būs priecīgi gan izlasē, gan klubā.

- Seši zaudējumi sešās spēlēs, nevienu gūtu vārtu – ja neskaita Ziemeļmaķedonijas sitienu savos. Vai neesat pārdomājis kopš Zalcburgas un turpināsiet darbu ar izlasi?
- Šis ir smagākais brīdis manā profesionālajā futbola dzīvē. Nekad tik daudz nebiju zaudējis. Man bijusi tā veiksme būt čempionu komandā, sezonā zaudējot varbūt 3-5 spēlēs. Pēc kārtas nebiju zaudējis vairāk par četrām vai trim spēlēm – nevaru atcerēties. Tagad tās ir jau sešas spēles. Šis ir ļoti smags brīdis. Nedomājiet, ka nejūtos atbildīgs. Protams, ka jūtos. Visi vēlamies būt labāki, bet jābūt arī reālistiem. Pēc Austrijas spēles man ar prezidentu bija atklāta saruna līdz diviem trijiem naktī. Pirms agrā lidojuma pagulēju tikai kādas divas trīs stundas. Visiem ir smagi. Tuvākajās dienās noteikti runāsim atkal. Es nekad neslēpjos.

- Mums atlikušas mājas spēles pret grupas stiprākajām komandām Poliju un Austriju, bet pret abām vājākajām pretiniecēm Izraēlu un Slovēniju spēlēsim viesos. Vai redzat, kur mēs varam izcīnīt kaut pirmo punktu?
- Ļoti grūts jautājums. Redzam, ka šī grupa uguņo. Slovēnija šodien pēdējā minūtē ar 3:2 uzvarēja Izraēlu, bet Polija un Austrija nospēlēja neizšķirti. Tas situāciju grupā ļoti sarežģīja. Arī Ziemeļmaķedonija un Izraēla vēl tic, ka var izcīnīt ceļazīmi. Tas nozīmē, ka visur spēlēsim pret komandām, kuras cīnīsies par pirmajām divām vietām, un ka visām netrūks motivācijas, visām vajadzēs tos trīs punktus. Jūnija nometne bija mūsu lielā iespēja, tāpēc biju ļoti dusmīgs. Tagad ir daudz traumu, spēļu prakses trūkuma utt., bet jūnijs bija mūsu lielā iespēja tikt pie punktiem – abas spēles aizvadījām mājās un spēlējām pēc labas spēles pret Poliju. Ceru, ka drīzumā visi būs veseli un nākamajā nometnē varēsim rēķināties ar daudz lielāku spēlētāju skaitu. Tagad jāanalizē, ko esam izdarījuši nepareizi, jo, ja būtu izdarījuši ko labu, tad droši vien mums arī būtu punkti.
.