LSFP prezidenta viedokļraksts: "NVO finansējums sportā - aiz skaitļiem jāredz arī rezultāts"

"NVO juridiskais statuss pats par sevi vēl neko nepasaka par saņemtā valsts finansējuma būtību. Sporta nozarē vienā finansējuma saņēmēju kategorijā var nonākt organizācijas un finansējums ar ļoti atšķirīgiem mērķiem.

Labs piemērs ir privātpersonu dibinātās sporta skolas, kas pašlaik veido vairāk nekā 30 procentus no kopējā sporta skolu skaita Latvijā. Tāpat kā pašvaldību dibinātās sporta skolas, arī tās īsteno valsts atzītas profesionālās ievirzes izglītības programmas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem saņem valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.

Šim mērķim tiek novirzīti aptuveni astoņi miljoni eiro, kas statistikā var tikt uzrādīti kā sporta NVO piešķirts valsts finansējums. Tomēr šie līdzekļi nav brīvi izmantojama dotācija organizāciju darbībai – tie paredzēti konkrētam mērķim, proti, pedagogu darba samaksai par valsts atzītu izglītības programmu īstenošanu. Pēc būtības tas ir valsts ieguldījums profesionālās ievirzes sporta izglītības nodrošināšanā.

Otra nozīmīga sporta NVO grupa, kas saņem valsts budžeta finansējumu, ir atzītās sporta federācijas un sporta nozares jumta organizācijas. Arī šajā gadījumā finansējums netiek piešķirts vienkārši tādēļ, ka tās ir biedrības vai nodibinājumi.

Šīm organizācijām sporta sistēmā ir noteikts statuss, pienākumi un funkcijas, savukārt valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti atbilstoši noteiktiem kritērijiem un konkrētu uzdevumu izpildei. Šie uzdevumi izriet gan no Sporta likuma, gan attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, un finansējuma izlietojums ir pārskatāms un kontrolējams.

Vienlaikus ir acīmredzams, ka sportam pieejamais publiskais finansējums nav pietiekams visu nozares vajadzību nodrošināšanai. Tādēļ sporta organizācijas piesaista pašvaldību, privātā sektora, starptautisko programmu un citus finanšu avotus. Tādēļ, vērtējot publisko līdzekļu atdevi sportā, līdzās sasniegtajiem rezultātiem ir vērts ņemt vērā arī organizāciju spēju valsts ieguldījumu papildināt ar finansējumu no citiem avotiem.

Latvijas Basketbola savienības piemērs labi ilustrē šādu modeli. Publiskotajos datos tā ierindojas starp NVO, kas saņēmušas lielāko valsts budžeta finansējumu. Aptuveni pieci miljoni eiro tika piešķirti 2025. gada Eiropas čempionāta basketbolā organizēšanai Rīgā.

Taču, vērtējot tikai šo summu, netiek parādīta visa aina. Latvijas Basketbola savienības kopējais 2025. gada budžets sasniedza 22 623 795 eiro. Tātad valsts piešķirtie aptuveni pieci miljoni eiro EuroBasket organizēšanai veidoja tikai daļu no kopējā LBS gada finansējuma, savukārt pārējo savienība nodrošināja no citiem finansējuma avotiem.

Šie līdzekļi nonāca Latvijas ekonomikā, radot ieņēmumus uzņēmumiem, darba vietas un nodokļu maksājumus. Rezultātā valsts piešķirtie aptuveni pieci miljoni eiro caur pievienotās vērtības nodokli, darbaspēka nodokļiem un citiem maksājumiem faktiski atgriezās valsts budžetā. Papildus tam Latvija saņēma arī plašāku ekonomisko ieguvumu un starptautisko atpazīstamību, ko nodrošināja šāda mēroga sporta pasākuma norise Rīgā.

Turklāt liela mēroga starptautiska sporta pasākuma pienesums nav mērāms tikai organizācijas budžetā. Tas rada pieprasījumu pēc viesnīcu, ēdināšanas, transporta, pasākumu organizēšanas un citiem pakalpojumiem, veicina ieņēmumus un Latvijas starptautisko atpazīstamību. Tādēļ, vērtējot valsts ieguldījumu šāda mēroga sporta pasākumā, būtiski analizēt ne tikai sākotnējos izdevumus, bet arī kopējo ekonomisko un sabiedrisko atdevi.

Tieši šādā kontekstā, manuprāt, būtu jāvērtē valsts sadarbība ar sporta NVO kopumā.

Diskusija par valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešama. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kam un kādiem mērķiem tiek izmantots katrs valsts budžeta eiro, un finansējuma piešķiršanai jābūt caurskatāmai un pamatotai.

Taču vienkāršs finansējuma saņēmēju un piešķirto summu saraksts vēl neparāda, ko valsts un sabiedrība par šo finansējumu saņem pretī. Sporta organizāciju gadījumā līdzās piešķirtajai summai jāvērtē arī organizācijām īstenotās funkcijas, sasniegtie rezultāti, piesaistītais papildu finansējums un radītais ieguvums sabiedrībai un Latvijas tautsaimniecībai.

Tieši šādai – uz rezultātu un atdevi balstītai pieejai būtu jākļūst par pamatu diskusijai par valsts finansējumu sporta NVO."

Informāciju sagatavoja:
LSFP