Morozs: "Šis ir ļoti augsts līmenis, mums jābūt ļoti priecīgiem"

- Protams, ka rezultāts ir labs. Visvairāk patika tas, ka mūsu plāns patiešām strādāja, jo ieplānotais līdz noraidījumam izskatījās tiešām labi. Sapratām, ka pretinieks ļoti spēcīgs ir tad, kad tam ir daudz brīvo zonu, tāpēc bija svarīgi, lai mēs nespēlētu pārāk dziļi. Mūsu plāns bija strādāt vidējā blokā, lai pretinieki neuzņemtu ātrumu, un tas strādāja ļoti labi. Arī mums bija daži pretuzbrukumi, bet domāju, ka šajā aspektā gan varējām izskatīties drusku labāk. Pārejās mums bija tehnisks brāķis, un dažās situācijās spēlētāji nenostrādāja, kā nākas, ar ieskrējieniem aiz muguras. Bet kopumā mums ir jābūt ļoti priecīgiem, jo šis ir ļoti labs līmenis ar ļoti labiem spēlētājiem – daži no viņiem ir augstākā līmeņa spēlētāji, bet varam ar viņiem cīnīties, kas mani ļoti iepriecināja. Varu teikt, ka daži spēlētāji izskatījās vienā līmenī ar pretiniekiem.

- Šķiet, ka pirmoreiz sezonā spēlējāt ar 5-3-2. Pastāsti, kā un kurā brīdī nonāci līdz šādam lēmumam un cik treniņu vispār paguvāt aizvadīt šādā izvietojumā, jo vismaz pirmajā puslaikā, kad spēka vēl bija gana, lielu problēmu ar sapratni aizsardzībā nebija?
- Divas trīs dienas trenējām, bet arī līdz šim spēlējām ar trim aizsargiem, tādēļ aizsargiem problēmu nebija vispār – viņiem nekas nemainījās, un mūsu prasības viņiem bija saprotamas. Vajadzēja tikai nedaudz koriģēt spēli vidējā līnijā un uzbrukumā. Kāpēc šī taktika? Jo, pirmām kārtām, negribējām spēlēt pārāk dziļi, kā notiktu, ja spēlētu ar 5-4-1. Otrkārt, mums it kā vajadzēja desmito numuru, jo pretiniekiem bija sestais numurs jeb balsta pussargs, kuram negribējām ļaut būt ar bumbu, taču gribējām pieskatīt ne tikai viņu, bet arī uzbrūkošos malējos aizsargus – vajadzēja spēlētājus, kuri viņus sagaidītu.

Paskatījos Milānas "Inter" spēli pret "Barcelona". Gatavojāmies šai spēlei, zinājām pretinieku, gatavojām savu spēli, un tad skatos, ka abas komandas spēlē tieši pēc tām pašām shēmām ["Inter" 3-5-2 pret "Barcelona" 4-3-3 – A.S.]. Bija interesanti skatīties. Pirmais puslaiks no "Inter" puses man ļoti patika un zvanīju analītiķim Iļjam [Ščaņicinam] – skat, viņi visu dara tā, kā gribam arī mēs. Arī spēlētājiem ieteicām paskatīties šo spēli – tas, protams, ir augstāks līmenis, bet prasības ir ļoti līdzīgas. Un domāju, ka pat spēles zīmējums bija līdzīgs, kā mums šodien.

- Varbūt labāk skatīties "Manchester City"?
- Jāsaprot, pret ko spēlē. Ļoti daudz skatāmies arī "Manchester City". Varbūt neieraudzījāt, bet dažas spēles mēģinām spēlēt arī kā "Manchester City". Bet ne šodien.

- Emersona maiņa laikam bija veselības dēļ? Pastāsti sīkāk par maiņu un tās ietekmi uz otro puslaiku!
- Vispirms, bijām plānojuši tādu maiņu, jo zinājām, ka viņam ir nelielas problēmas, un negribējām, lai viņš aizvadītu visu spēli. Bet ietekme bija pirmām kārtām uz mūsu aizsardzības plāniem. Emersons ir tas spēlētājs, kurš var kustēties gan daudz, gan ļoti ātri. Ļoti reti, kad spēlētājs ir gan ātrs, gan izturīgs. Emersons tāds ir, tādēļ zaudējums bija vispirms aizsardzībā - dažiem varbūt liekas, ka līdz ar to zaudējām uzbrukumā. Arī Kevins [Frīzenbihlers] zināja visu, ko no viņa prasām, jo gatavojām šai spēlei arī viņu, tādēļ ietekme uz uzbrukumu nebija tik liela. Pat bija dažas situācijas, kurās man ļoti patika, ka Kevins un Šima [Šimkovičs] samainījās pozīcijām un abi labi saprata, ko šajās pozīcijās darīt. Spēlētāji saprot visu, ko gribam, ne tikai par savu pozīciju, bet visām pozīcijām.

- Vai nav bažu par šauro uzbrukuma grupu – viesos nebūs Šimkoviča, Emersonam, Frīzenbihleram, šķiet, ir kaut kādas veselības problēmas, arī Iličs piekliboja?
- Bažu nav, jo mēs gājām uz to [ka būs tik saspringts kalendārs]. Jums varbūt šķiet, ka tā ir klišeja, bet es jums vienmēr saku, ka svarīgākā ir katra nākamā spēle, jo varam spēlēt visur – gan ar pirmo, gan otro sastāvu. Mēs tēmējām uz to, lai mums būtu ļoti daudz spēļu, un tagad mēneša laikā mums ir 11 spēļu: tā ir mūsu izvēle, un mums ar to ir jātiek galā. Ja baidīsimies no kaut kā vai žēlosimies, tad tam, ko darām, nemaz nav jēgas. Pat vēl nedomāju par atbildes spēli – nākamā spēle būs Latvijas čempionātā, un visas domas no rīta būs tikai par to.

- Andorā Pāvels Šteinbors pieļāva kļūdiņu – pat kļūdu! -, bet RFS rindās turpina rādīt brīnumus. Laikam tik pieredzējušam vārtsargam nav problēmu savākties pēc neveiksmes un to aizmirst?
- Visiem gadās kļūdas. Kāda, jūsuprāt, bija šī kļūda?

- Visdrīzāk bija pārkāpums, bet viņš pirms tam zaudēja bumbu.
- Jā, pirmais pieskāriens, tieši tā, tā ir ļoti svarīga lieta. Ar spēlētājiem runājam par pirmo pieskārienu un vienmēr ļoti akcentējam, ka viss tālākais ir ļoti atkarīgs no pirmā pieskāriena. Protams, ka vārtsargi ar kājām spēlē mazāk. Kļūda bija, tā var gadīties. Manuprāt, tur bija 100% pārkāpums, skatoties biju pārliecināts, ka būs svilpe. Bet tas, ka spēlētājs var viegli pārslēgties, liecina tikai par to, cik stiprs viņš ir. Katram spēlētājam ir spriedze, un jo augstākā līmenī esi, jo vairāk spriedzes – tā ir privilēģija. Ja mēs būtu apakšējā līmenī, tad spriedzes nebūtu nemaz. Spēlētāji zina, kas ir spriedze, viņi ir tai adaptējušies. Nav šaubu, ka Pāvels pārdzīvoja, bet viņš saprata, ka tas ir jāaizmirst un ka ir jāvirzās tālāk.

- No kurienes vēroji spēli un vai vispār varēji izbaudīt stadiona atmosfēru – vai nervu tomēr bija tik daudz, ka visu laiku biji iekšā spēlē?
- Protams, visas domas bija par spēli. Nebaudīju un sekoju līdzi tam, ko dara spēlētāji. Biju tribīnēs, bet, protams, nebija tā, ka fanoju līdzi blakus esošajiem faniem.

- Vai Vladimirs Žavoronkovs pastāstīja, kā lamājās ar pretinieku treneri, un cik labi viņš tevi aizvietoja?
- Viņš mani aizvietoja tā, kā to dara vienmēr, tā, kā vajag. Mēs kopā izstrādājām šo plānu, tādēļ viss bija saprotams, - kur virzīties, kā virzīties, tas viss bija saprotams no pirmās līdz pēdējai minūtei, tādēļ varu teikt, ka viss gāja pēc plāna. Nebija šaubu, ka viss būs labi, jo nav starpības, vai tehniskajā zonā esmu es vai viņš.

- Kādēļ mazākumā no 5-3-1 pārgājāt uz 4-4-1?
- Vēl, kad spēlējām ar 5-3-2, mūsu pussargiem virzīties vidējā līnijā bija ļoti grūti. Nebija viegli, mēs to redzējām. Viņi strādāja, darīja to līdz galam, un viss it kā strādāja, bet mazākumā, manuprāt, tā būtu bijusi pašnāvība. Nav reāli iespējams to visu fronti nosegt ar trim spēlētājiem, tādēļ pārgājām uz kompaktāku shēmu 4-4-1, kurā spēlētāji ir blakus. Spēlētājiem, kuri iznāca uz maiņu, bija norādījumi palīdzēt. Gan Deniss [Rakels], gan Petrs [Marešs] spēlēja malējo pussargu pozīcijās, bet palīdzēja tā, it kā mēs turpinātu spēlēt ar pieciem aizsargiem. Bet viņi aizsardzības spēlētājiem palīdzēja tikai no vienas malas. Pretinieku malējie aizsargi spēlēja ļoti augstu, tādēļ vajadzēja palīdzēt.

- Neizšķirts pret abām grupas vadošajām komandām. Kura no šīm spēlēm bija grūtāka, un kura spēle bija kvalitatīvāka?
- Domāju, ka šī spēle bija kvalitatīvāka, bet grūtāk bija Florencē. Spriedzes pie mūsu vārtiem tur [Florencē] bija vairāk, bet varbūt vairāk strādāja pāreju uzbrukumi – šādu iespēju bija vairāk, arī vairāk presingojām. Šeit presingot gan negribējām. Gribējām spēlēt nevis zemā, bet vidējā blokā un provocēt piespēles starp līnijām. Domāju, ka šī spēle bija vairāk strukturēta.

- Šteinboram šovakar bija vismaz 2-3 nereālas epizodes – ne pirmo reizi Eirokausu sezonā. Kā skaties uz šīm epizodēm kā treneris – neielaišanu uztver kā veiksmi vai uzskati, ka tam jau vārtsargs arī ir domāts, lai glābtu komandu?
- Neatceros, vai tas bija B vai A licences kursos, bet, kad mācījos trenera kursos, runājām par 2004. gadu un to, kādai jābūt Latvijas izlasei. Fiziskā sagatavotība, disciplinēta aizsardzība, pārejas un tāds vārtsargs, kurš glābj: tad Latvijas izlasei ir izredzes pret stipriem pretiniekiem. Protams, ka Pāvels ir ļoti kvalitatīvs vārtsargs, un tikai veiksmei es neticu. Kā saka, veicas tam, kurš to pelnījis. Ja mēs nebūtu tur, ja mēs nestrādātu, ja Žiga [Lipuščeks] netaisītu izklupienu un netraucētu sist labāk, varbūt trāpītu stūrī. Galvenais ir izdarīt no mums atkarīgo, un tad varbūt – varbūt! – nāk talkā veiksme. Ja nedarīsi neko un tikai sēdus ar čipsiem un kolu gaidīsi laimi – nu, tā nekā nebūs, tikai ar darbu varam palīdzēt nopelnīt veiksmi. No nekā tāpat vien veiksmes nebūs – vispirms viss jāizdara pareizi.

- Pirmkārt, vai bez Šteinbora var izcelt arī Džatu – vai piekrīti, ka viņš aizvadīja izcilu spēli? Otrkārt, par Šimkoviča sarkano kartīti – vai uzskati, ka tā bija tikai nelaimīga epizode, vai viņam tomēr pietrūka starta ātruma un aizsardzības iemaņu, kurās nav tik efektīvs?
- Domāju, ka Šima, ja runājam par aizsardzību, aizvadīja perfektu spēli. Viņš to darīja pat labāk par Šāriču. Skatījos no tribīnēm, redzēju zīmējumu…starp citu, Šimam šodien bija simtā spēle RFS sastāvā. Arī viņš to zināja, un domāju, ka viņš gribēja parādīt visu labāko. Man tiešām liekas, ka viņam bija viena no labākajām spēlēm, kā viņš kustējās, tādēļ pret aizsardzību vispār nebija pretenziju. Pretenzijas bija pret pārejām, kad viņš kļūdījās ar bumbu. Atbildot par sarkano kartīti: runāju ar viņu, un viņš teica, ka bija gan slidens – viņš paslīdēja -, gan viņš gribēja spēlēt bumbā. Sanāca tā. Protams, tā ir kļūda – tā rīkoties nedrīkst, ja laukumā esi ar dzelteno kartīti. Ja ar dzelteno esi uz soliņa, tad varbūt dažreiz drīkst, jo vienpadsmit spēlētāji laukumā ir vairāk vajadzīgi nekā treneris laukuma malā. Runājot par Džatu – jā, viņš aizvadīja lielisku spēli. Ja skatāmies uz viņa pretiniekiem, uz tādu spēlētāju kā Okaka, pret kuru spēlēt viens pret vienu ir ļoti grūti. Prasījām šajā koridorā spēlēt tuvāk pretiniekiem, jo mums ir pieci aizsargi un drīkstam vienu no jums pazaudēt, bet negribam, lai pretinieks saņemtu bumbu starp līnijām un varētu uzbrukumu veidot jau ar seju pret mūsu vārtiem. Redzēju, ka gan viņš, gan Vitālijs [Jagodinskis], gan, īpaši, Žiga aizvadīja kvalitatīvu spēli.

- Līdzīgs jautājums: preses konferences sākumā sacīji, ka bija spēlētāji, kuri pierādīja, ka var spēlēt augstā līmenī. Vari viņus nosaukt?
- Neteikšu – lai tas paliek pie manis. Protams, katram ir savs viedoklis, bet negribu kādu izcelt, jo visi darbojas kā komanda. Varēja gan redzēt, ka dažiem spēlētājiem var būt liela nākotne, ja viņi turpinās spēlēt šādi.

UEFA Eirokausu spēles šosezon pieejamas Viaplay platformā.