Saulietis: "Pāreja uz "Neman" ir solis atpakaļ"

Ziņa par tavu pāreju uz „Neman” bija negaidīta.
„Neman” izrādīja interesi vēl tad, kad spēlēju Somijā. Taču tobrīd vēl nebija skaidrības par nākotni – izskatīju Somijas līgas un KHL piedāvājumus. Tomēr jūnija beigās ķēdīte pārtrūka, un konkrētība pazuda. Ilgāk gaidīt nebija vērts, jo sākās pirmssezonas sagatavošanās posms. Sāku strādāt ar „Neman” komandu.

Kas neizdevās ar Rīgas „Dinamo”? Cik līdz mums nonāca informācija, Latvijā viss ritēja kā pa sviestu.
Sākumā veicu pārrunas ar citu KHL klubu, taču divas dienas pirms līguma parakstīšanas viss pēkšņi mainījās. Pēc tam regulāri sāku kontaktēties ar Rīgas klubu. Tur visa būtība slēpās līgumā: viņi piedāvāja divvirzienu, bet es uzstāju uz vienvirziena. Pie tam naudai nebija nozīmes. Galu galā nevēlējos parakstīt līgumu uz diviem gadiem pēc viņu nosacījumiem. Vēl jo vairāk – ja mani nosūtītu uz „Liepājas Metalurgu”, spēlētu tai pašā baltkrievu līgā, kur „Neman”.

Un tomēr – vai tā bija līdzvērtīga alternatīva?
Komandas komplektācija tika veikta apdomīgi un ar lielām ambīcijām. Šeit visi cer uz maksimālo rezultātu. Un es, protams, kādā čempionātā vēlos izcīnīt zelta medaļas.

Un kā ar Minskas „Dinamo” fārmkluba „Gomel” interesi?
Domāju, tā bija pīle. Pie manis neviens nevērsās. Bija piedāvājumi no citām komandām, taču ne no „Gomel”.

Un kāda tad ir Baltkrievija pēc divu gadu pauzes?
Galvenā izmaiņa – ieviestais vecuma limits. Tas palielinājis ātrumus. Hokejs kļuvis gadu ziņā jaunāks un azartiskāks: spēlētāji skrien, cīnās. Čempionātā nav palicis vieglo spēļu. Sadzīves ziņā jūtos kā mājās. Atkal esmu nokļuvis krievvalodīgā komandā, tas jūtami atvieglo dzīvi.

Mums šeit dolāri zuda [runa par devalvāciju – aut.piez.], kamēr biji pazudis...
Nekas traks. Situācija uzlabosies, tikai nedaudz jāpagaida. Man solīja, ka viss kļūs labāk. Vienmēr esmu jums ticējis (smejas).

Latvijā arī šobrīd sūdzas par ekonomiskajām problēmām. Kā tad ir ar finansēm dzimtenē?
Krīze ir visur. Apstākļi ir vienādi visur pasaulē. No mums nekas nav atkarīgs – vienkārši jāpārdzīvo šie laiki.

Eiropas periodā iepazini čehu un somu hokeju. Kāds tas ir?
Somu hokejs ļoti patika. Mazi laukumi, ātrs hokejs, daudz lielu meistaru. Tāpat kā Baltkrievijā, arī tur ir daudz jaunatnes. Lielākoties – NHL draftētie. Aizokeāna klubi, lai nelauztu jauniešus AHL katlā, sūta uz somu līgu. Tā ir laba alternatīva. Šeit var iegūt pieredzi un tad atgriezties Ziemeļamerikā.

Un čehu līgai bija kāda rozīnīte?
Arī Čehijā ir daudz jaunatnes. Tur gandrīz nav hokejistu, kas vecāki par 30 gadiem. Spēlē tur labākajā vecumā – 23-25 gadi. Taču somu hokejs ir tīrāks – tiesneši soda par katru mazāko pārkāpumu. Čehijā hokejs ir rupjāks. Tur tev var uzsēsties divi, ķeksēt, grābt, bet tiesnesis klusēs.

Kā uz šī fona tiesā Baltkrievijā? Aizvelkam līdz Eiropas līmenim?
Godīgi sakot, nē. Ir arī labi tiesneši, taču gadās neviennozīmīgi momenti, tiesneši ne vienmēr svilpj konsekventi. Līmenis jāpaaugstina. Bet galvenais – jāprot komunicēt ar hokejistiem. Piemērs – Eduards Odiņš, kurš strīdīgās epizodes pārrunā ar spēlētājiem. Nav tā, ka tiesnesis sevi uzskata par galveno laukumā. Šajā ziņā Baltkrievijai jāattīstās.

Vai esi apmierināts, kā karjera attīstījās Eiropā?
Ar čehu laiku ne pārāk. Bija vesela rinda iemeslu. Aizbraucu sezonas pašā karstumā. Bija atlikušas 10 spēles un bija grūti iejusties. Notika tas janvārī, turpat blakus jau bija Olimpiskās spēles. Čehijā uztraucās par to, kā sagatavot spēlētājus Olimpiādei. Iznāca tā, ka nerealizēju visu savu potenciālu. Taču ar galveno uzdevumu – iekļūt izlasē – tiku galā. Biju priecīgs, ka varēju uzspēlēt savā pirmajā pieaugušo pasaules čempionātā. Pēc tam nāca piedāvājums no Somijas – jau sen man ieteica tur aizbraukt. Tur viss sanāca veiksmīgi.

Tomēr grūti nepamanīt, ka Baltkrievijas čempionāta līmenis ir krities. Vēl jo vairāk, ja salīdzina ar Somijas čempionātu. Pāreju uz „Neman” neuzskati par soli atpakaļ?
Uzskatu. Taču jau stāstīju, ka izveidojās tāda situācija, kad bija jāpieņem lēmums. Man gribas trenēties, spēlēt, tāpēc jāpieņem situāciju, kāda tā ir. Jāizpilda šī brīža uzdevumi un pēc tam jāskatās nākotnē – jāiekļūst izlasē, bet no turienes – augstāk pa klubu karjeras kāpnēm.

Kā vērtē „Neman” izredzes?
Sezonas sākums Jaroslavļas traģēdijas dēļ iznāca samocīts – spēlējām uz kādiem 60% no savām spējām. Šobrīd esam sasnieguši kādus 75%. Jāuzlabo vairākums, tad tuvosimies 100%. Viennozīmīgi esam spējīgi uz daudz ko. Atzīšos, ka tik smagu pirmssezonas nometni kā šeit vēl nekad nebiju izgājis. Tagad no tā esam atguvušies, sākumā bija grūti.

Traģēdija Jaroslavļā visus satrieca. Latvija, tāpat kā Baltkrievija, zaudēja savu nacionālo varoni...
Es pie tam labi pazinu Skrastiņu, vasarā kopā trenējāmies. Ikdienišķa prakse – ar citiem izlases dalībniekiem nomājām ledu un slidojām. Latvijas hokejam tas ir ļoti liels zaudējums. Gan kā cilvēks, gan kā hokejists viņš bija lielisks. Vienkārši nav vārdu... Labi, ka atcēla pirmo spēli ar „Junostj”, jo domas bija pavisam citur. Arī nākamajās spēlēs bija grūti atiet no šīs situācijas. Negribējās pat kāpt uz ledus. Domāju par ģimeni, tuvajiem, kuriem vienkārši gribēju teikt labus vārdus. Traģēdija ļoti izsita no sliedēm.

Pēc traģēdijas daudzi aizskāra nedrošo krievu lidmašīnu tematu. Vai Eiropā ir citādāk?
Lidmašīna tā ir krievu rulete jebkurā valstī. Nekas nevari zināt, kas tevi sagaida. Apsēdies uz krēsla un vairs neko nevari ietekmēt. Liktenis ir divu pilotu rokās un galvās. Un ne tikai viņu – lidmašīna var būt lieliska, taču pietiek atskrūvēties vienai skrūvītei un viss.

Kas notika ar Latvijas izlasi pasaules čempionātā, sastādot kompāniju izkrišanas cīņās Baltkrievijai?
Domāju, nekas globāls. Vienkārši agrāk mēs, nosacīti runājot, nācām laukumā uz vienu spēli – par 3. vietu grupā. Bet pēdējā čempionātā sitāmies katrā mačā. Ar čehiem mums ilgi bija neizšķirts, somiem vispār atņēmām punktu, zaudējot tikai bullīšos. Domājām, ka uz šī viļņa bez problēmām apspēlēsim dāņus. Taču viņi iznāca ļoti noskaņoti, un iznāca citādi. Pēc kādām 15 stundām uzreiz mačs ar slovēņiem. Nepaspējām atgūties un vēlreiz zaudējām. Tad sākās cīņa par dzīvību un nāvi – tikai tad saņēmāmies.

Izšķirošu lomu nospēlēja mačs pret Baltkrieviju. Tev šī cīņa noteikti bija īpaša...
Pirmkārt, latviešiem ar baltkrieviem allaž ir principiālas cīņas. Otrkārt, daudzus no jūsu izlases pazīstu personīgi. Lūk, Andrejs Stass vasarā apprecējās, uzaicināja mani uz kāzām. Taču laukumā, paši saprotiet, draugu nav. Uzvarējām, taču esmu priecīgs, ka Elitē noturējāmies gan mēs, gan baltkrievi.

Nenožēlo, ka izlēmi spēlēt Latvijas izlasē?
Ko nozīmē „izlēmu”? Informācija par to, ka varēju pārstāvēt Baltkrieviju – tukšas runas, kas tikai dezinformēja līdzjutējus. Esmu dzimis Latvijā un aizstāvu savas valsts karoga krāsas. Viss ir tā, kā tam jābūt.

Cik ļoti seko Minskas „Dinamo” sekmēm? Vai arī pēc līguma laušanas šis klubs kļuvis vienaldzīgs?
Ne tikai sekoju, bet arī skatos spēles. Tas pats attiecas arī uz Rīgas „Dinamo”. Vispār vienmēr sekoju līdzi KHL, skatos, kā veicas draugiem. Tā ir līga, kurā vēlos atgriezties.

Baltkrievu līdzjutēji atceras tevi kā aizsvilstošu spēlētāju, kuram nav sveši kautiņi. Neesi mainījies?
Neesmu. Aprīlī draudzības spēlē pret Norvēģiju nācās nedaudz pakauties. Somijā arī pāris reizes. Taču „Neman” man ir pavisam citi uzdevumi un loma. Ja iešu un nometīšu cimdus – tas būs zaudējums komandai. Būs jāpārbūvē maiņas, radīsies problēmas. Citiem vārdiem, negrasos aizrauties ar kaušanos. Komandā uz mani cer citā aspektā. Jāattaisno šīs cerības kā laukumā, tā ģērbtuvēs. Jāpierāda, ka varu vilkt komandu uz augšu.

Un ko tad nozīmē 27 soda minūtes pret „Vitebsk”?
Tur bija spēka paņēmiens. Vienkārši tajā brīdī pretinieka galva gadījās mana pleca augstumā. Diemžēl salauzu Marčenko žokli. Jau atvainojos viņam, taču vēlos to izdarīt arī ar preses starpniecību. Tas tiešām nebija speciāli.

Vai tev visur dodas līdzi sieva?
Uz Čehiju viņa nedevās, jo tur biju tikai pusotru mēnesi. Pats dzīvoju viesnīcā. Somijā gan tikāmies. Man piešķīra trīsistabu dzīvokli, un sieva braukāja pie manis. Latvijā viņai savas darīšanas, darbs, tāpēc bija pie manis tikai uz mēnesi un tad atkal atpakaļ. Līdzīgi ir ar Baltkrieviju. Pirmdien sieva ar meitu apciemoja – garastāvoklis uzreiz uzlabojās.

Izmantotie resursi:
Прессбол — белорусская спортивная газета