Vītoliņš: ''Pēc uzvaras pār Vāciju likās, ka varam cīnīties par kaut ko lielu''

Latvijas izlase Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu hokeja turnīru noslēdza desmitajā vietā, astotdaļfinālā ar 1:5 piekāpjoties Zviedrijai. Vienīgo uzvaru komanda izcīnīja otrajā turnīra spēlē, pārsteidzot Vāciju ar 4:3, savukārt mačos pret ASV un Dāniju tika atzīts pretinieku pārākums.

Atskatoties uz turnīru, Vītoliņš detalizētāk komentējis par katru spēli. Par 1:5 zaudējumu pret ASV viņš izcēļ pretinieku ātrumu un augsto meistarību.

''Tas bija cits ātrums, viņi ikdienā spēlē tādu hokeju, kādu mēs nespēlējam – viņi ļoti ātri uzbruka, un bija jūtams viņu līmenis, viņu domāšana, tā ciešā spēle, kas viņiem ir ikdiena. Pret tādām komandām tik un tā vienmēr ir iespējas, bet to ir mazāk, un tev vajag ļoti labu realizāciju. Mums bija kādi trīs vai četri momenti – vienu mēs iemetām, bet ar to nepietiek.''

Cīņā pret Vāciju Latvijas izlase būtiski nemainīja spēles plānu, tomēr rezultāts bija krietni atšķirīgs. Izšķiroša nozīme bija darbā pret Vācijas līderi Leonu Draizaitlu.

''Pret Vāciju mēs spēlējām tieši tāpat kā pret amerikāņiem, vienkārši līmenis bija mazliet zemāks. Vienīgais, ko pamainījām, bija liekot tikai divas maiņas pret Draizaitlu, kurš spēlēja praktiski 30 minūtes – viņa maiņa principā taisīja visu rezultātu. Mēģinājām samainīt NHL pret NHL – Bļugera un Girgensona maiņas pret Draizaitlu.''

Pēc uzvaras komandā valdījusi pārliecība, ka šajā turnīra iespējams panākt kaut ko ievērojamu.

''Pēc šīs uzvaras likās, ka mēs varam izdarīt kaut ko lielu, neviens negaidīja tādu uzvaru. Eksperti pat neizskatīja variantu, ka Vācija var zaudēt mums ar visdārgāko spēlētāju visā NHL. Likās, ka viss ir mūsu pašu rokās, un tā līdz galam mēs arī spēlējām.''

Savukārt, analizējot 2:4 zaudējumu Dānijai, treneris uzsver nerealizētās iespējas un neveiksmīgos momentus spēles gaitā.

''Tajā spēlē likās, ka viss ir pret mums – ātri ielaidām vārtus, nerealizējām savus momentus. Trešdaļas beigās vienu iespiedām, tad likās, ka viss varētu aiziet. Otrajā trešdaļā, man liekas, mēs dominējām, dāņi netika mums pāri – bija momenti, Ločmelis trāpīja pa pārliktni, un likās, ka tūlīt būs, bet tomēr ripa negāja iekšā.''

Vītoliņš skaidro arī lēmumu nepilnas divarpus minūtes pirms beigām noņemt vārtsargu, norādot, ka komanda domājusi tikai par uzvaru un izdevīgāku scenāriju turpinājumā.

''Protams, mēs zinājām situāciju. Zinājām, ka, ja paņemam vienu punktu, spēlēsim pret Franciju – un tas bija galvenais. Nedomājām par neko citu – Zviedriju vai Čehiju būtu muļķīgi dalīt. Tāpēc mēs gājām uz neizšķirtu, jo priekšā būtu franči, pret kuriem varētu cīnīties un kuri rangā ir zem mums. Fakts ir tāds, ka vārtsargs viennozīmīgi bija jāņem nost, jo mēs vienmēr ejam uz uzvaru.''

''Kad bija 2:4, mums vairs nebija iespējas vēlreiz noņemt vārtsargu – tad bija haoss, nesanāca viņus iespiest zonā, savādāk mēs būtu atkal ņēmuši nost. Ripa visu laiku atdūrās uz zilās līnijas, dāņi nāca pretuzbrukumos.''

Zaudējumā pret Zviedriju, Vītoliņš uzsver, ka komanda pret vienu no turnīra favorītēm nospēlējusi disciplinētāk un kvalitatīvāk nekā citās savstarpējās spēlēs iepriekš.

''Pret zviedriem visai disciplinēti nospēlējām, nedevām viņiem pretuzbrukumus, un man patika, ka mēs pašaizliedzīgi spēlējām. Ja skatās metienu statistiku, pirmo reizi tik labi pret viņiem esam nospēlējuši – viņi maz meta pa mūsu vārtiem. Parasti bija minimums 35 metieni, bronzas gadā ap 40. Šoreiz atļāvām viņiem mest tikai 28 reizes.''

''Redzams bija, ka viņi baidījās iekrist uz mūsu pretuzbrukumiem, reizēm veidojām ļoti labus. Viņi ļoti vijīgi ar mums spēlēja, bet beigās parādīja savu kvalitāti – tie vārti, ko viņi guva, bija ļoti kvalitatīvi izspēlēti. Bija momenti, kad varējām ieķerties, piemēram, pie 3:1 – otro trešdaļu labi noslēdzām vairākumā, tomēr beigās zviedri bija pārāki.''

Noslēgumā Vītoliņš norāda, ka, neskatoties uz rezultātu, ar komandas sniegumu kopumā ir apmierināts.

''Kopumā es teiktu, ka sniegums bija labs. Visi nospēlēja savā līmenī vai pat labāk. Mums bija spēlētāji ar atšķirīgu spēles laiku, bet neviens nekrita ārā – visi cīnījās un darīja savu darbu. Protams, kļūdas vienmēr būs, bet es šos spēlētājus pazīstu un redzu, ka viņi atdod savu maksimumu.''