Tarasovs: "Pēc Turcijas apvērsuma mēģinājuma domāju, kur gan esmu atbraucis…"

- Kā tev sokas Turcijā?
- Tagad viss ir labi. Nospēlējām divas spēles, izcīnījām četrus punktus. Pirmajā spēlē ielaidām pašā pēdējā minūtē. Diezgan labi. Spēlēju centra aizsarga pozīcijā. Nav slikts čempionāts. Visi spēlē līdzīgi kā Turcija izlase, pret kuru spēlējām Konjā – visi tehniski. Taču aizsardzībā... Turcijas izlase aizsargājās ļoti organizēti, bet te tā gluži nav. Vēl ir jāiejūtas šejienes futbolā.

- Kur tu biji, kad notika valsts apvērsuma mēģinājums?
- Tobrīd biju treniņnometnē tieši Ankarā – kādus 40 kilometrus no Ankaras. Gulēju istabā, un tētis man jau zvanīja un prasīja, kas tur notiek. Teicu, ka nezinu – tā paskatījos uz loga pusi, bet tur nekā nebija. Bijām kalnos. Pēc divām dienām braucu mājās: Ankara-Stambula-Rīga. Kad braucu pa pilsētu, tad jau vairs nekā nebija.

- Kā karstums?
- Tur ir 30-32 grādi. Tagad ir labāk, bet sākumā bija grūti. Ar Skotijas "Hamilton" biju treniņnometnē Marveljā [Spānijas kūrortā], un arī tur bija ļoti karsts.

- Tev vēl bija līgums Polijā - kādēļ vispār nokļuvi Turcijā?
- Jā, bija. Parunāju ar treneri, ne ļoti labi pabeidzu iepriekšējo sezonu. Iesitu savos vārtos, biju nopelnījis sarkano kartīti. Pēc atvaļinājuma runājām ar treneri, un viņš pateica, ka grib pirkt vēl vienu aizsargu. Sacīja, ka esmu normāls spēlētājs, normāls cilvēks. Un sacīja, ka, ja es gribu, varu meklēt jaunu klubu. Un, ja es gribu, varu palikt arī šeit, taču viņš man nevar apsolīt spēles laiku.

Sarunājām, ka pamēģināšu kaut ko atrast. Pēc tam bija daži varianti, kur no manis prasīja dokumentu – ja cits klubs mani paņems, viņi gribēja dokumentu, ka viņi [acīmredzot domāti poļi] ir mani atlaiduši. Klubs negribēja tādu dot, jo baidījās no aģentiem, menedžeriem. Divas dienas padomāju un pavaicāju, vai varbūt varam lauzt līgumu. Viņi piekrita. Pēc tam jau bija "Hamilton" variants, bet pēc dažām dienām piezvanīja no Turcijas, ka tur ir diezgan labs variants. Viņi mani ļoti gribēja, jo bija skatījušies spēli Konjā pret Latvijas izlasi. Tas ir diezgan ambiciozs klubs – vienīgais klubs Turcijas pirmajā līgā, kam ir UEFA licence. Stabilitāte, finanses.

- Tad jau tev ir labākais līgums karjerā?
- Jā, varētu tā būt. Tīri finansiāli jā, bet nevarētu teikt, ka ļoti mīlētu Turciju. Politiskā situācija…Tagad pēc izlases spēlēm man jābrauc spēlēt gandrīz uz Sīriju, netālu no robežas.

- Ģimene ir kopā ar tevi Turcijā?
- Jā, kopā ar mani. Mēs dzīvojam nelielā pilsētā, tur viss ir kārtībā.

- Pēc apvērsuma nebija domas iet prom? Piemēram, Mario Gomess pameta Turciju.
- Iepriekš bija tā, ka tās visas situācijas dēļ vispār negribēju tur braukt. Bet pēc tam runāju ar ģimeni, tēti un pieņēmu lēmumu braukt uz Turciju. Tas bija grūts lēmums, un pēc divām dienām notika kas tāds…Domāju – kur esmu atbraucis…

- Taču tagad nenožēlo šo lēmumu?
- Nē, tagad viss ir labi.

- Igors Tarasovs tagad ir centra aizsargs? Balsta pussargs vairs nebūsi?
- Nezinu, nezinu. Man patīk spēlēt kā balsta pussargam. Centra aizsargs visu spēli var perfekti, un tad pēdējās sekundēs iedos kaut kādu piespēli vai vēl kaut ko…Un tu vairs nebūsi perfekts centra aizsargs. Kā balsta pussargs varbūt ieņemtu pozīciju, man patīk būt balsta pussargam. Bet nezinu, nezinu – ja būs tāda nepieciešamība, spēlēšu tur, kur treneri liks. Varbūt kā malējais aizsargs, varbūt kur citur.