Igaunijas, Latvijas un Somijas volejbola klubi Krievijas Superlīgā. Reāli?
Krievijā šobrīd norit aktīvs darbs pie Volejbola Superlīgas paplašināšanas. Līgu varētu papildināt Igaunijas, Latvijas un Somijas komandas, vēsta mūsu ziemeļu kaimiņu mediji. Cik tas viss reāli un ar kādām naudas summām jārēķinās, lai šo mērķi kāds Latvijas klubs varētu īstenot?
Šī gada Krievijas čempionāts ir atklātais. Aizvadītajā starpsezonu periodā Krievijas Superlīgā tika aicinātas piedalīties Kazahstānas, Baltkrievijas un Ukrainas komandas. Rezultātā šosezon Superlīgā spēlē ne tikai klubi no Krievijas, bet arī Harkovas „Lokomotiv” un Minskas „Stroitel” (ar Latvijas izlases cēlāju Denisu Petrovu sastāvā).
Kā izteicies Kemerovas „Kuzbass” kluba prezidents biznesmenis Mihails Fedajevs, superlīgā varētu spēlēt arī spēcīgākie klubi no Igaunijas, Latvijas un Somijas.
Cik tas maksā?
Skaidrība par šo trīs valstu komandu dalību Superlīgā varētu būt vasarā, bet jau tagad skaidrs, ka lielākā visu trīs valstu problēma varētu būt finanses. Ja Somijas spēcīgākie klubi, tam būtu gatavi jau šobrīd, tad Igaunijas un Latvijas komandām budžetu pieaudzēšana varētu būt krietni problemātiskāka. Skaidrs, ka nopietnas konkurences sastādīšanai spēcīgajiem Krievijas klubiem vajadzīga konkurētspējīga komanda. Aptuvenie aprēķini liecina, ka tam nepieciešams aptuveni viens miljons eiro (700 000 Ls) liels budžets. Skaidrs, ka šāda budžeta ietvaros uz Latviju atpakaļ diez vai brauktu visi vadošie mūsu valsts volejbolisti, taču liela daļa - noteikti.
Ir gan vēl viens bet… Liela daļa no šī finansējuma nāktos tērēt komandu transporta nodrošināšanai, jo garie pārbraucieni uz Krieviju izmaksā ļoti dārgi. Viss atkarīgs no čempionāta izspēles sistēmas. Ja čempionāts tiek spēlēts grupās pēc aptuvena ģeogrāfiskā principa (kā šajā sezonā), tas dzīvi klubiem atvieglo, taču ja Krievijas volejbola dzīves veidotāji vēlēsies aizvadīt pilnu regulāro čempionātu (piemēram, divu apļu turnīru), tad dalība Krievijas Superlīgā mazajām valstīm kļūst, praktiski, nereāla.
Pirms nu jau aizvadītās „Schenker” līgas sezonas klubu budžetus atklāja visu komandu pārstāvji. Pirms sezonas paustais liecināja, ka bagātākais no „Schenker” līgā startējošajiem klubiem ir Tallinas „Selver”, kura kopējais budžets šajā sezonā ir ap 300 tūkstošiem eiro (210 840 latu), seko „Tartu Pere Leib” vienība (jaunie līgas čempioni) ar 225 000 eiro (158 130 latu). Tikmēr starp Latvijas klubiem vislielāko naudas summu tērē „Lāse-R / Rīga” komanda, kuras budžets šajā sezonā ir ap 120 000 eiro (84 336 lati). Likumdošanas un lielo nodokļu dēļ Latvijas klubi nodokļos vien nomaksā ievērojamu daļu no naudas, tāpēc jāsecina, ka plaisa starp bagātākajiem un pieticīgākajiem „Schenker” līgas klubiem ir vēl ievērojamāka.
Igauņi pie somiem?
Jau vairākus gadus dzirdētas runas, ka vadošie Igaunijas klubi gatavojas startēt Somijas čempionātā, taču līdz darbiem tas tā arī nav nonācis. Šobrīd vienīgi Somijas dāmu čempionātā startē vairākas mūsu ziemeļu kaimiņu komandas.
Skaidrs, ka šī vasara sola interesantus notikumus gan Latvijas, gan Igaunijas volejbolā un tikai nedaudz jāpaciešas, lai uzzinātu, kas sagaida šo sporta veidu mūsu platuma grādos.
Izmantotie resursi:
dzd.ee
+8 [+] [-]
Tur gan, šķiet, UEFA neļauj citu valstu čempionātos spēlēt.
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+33 [+] [-]
nav īsti skaidrs, kāpēc pusprofesionālam Schenker līgas vidusmēra klubam būtu jāspēlē tik nopietna līmeņa turnīrā...
+1 [+] [-]
Bet volejbolam manuprāt būs pagrūti ja tā godīgi īsti nesparotu, kurš tiem kurītājiem dos naudu, pāgājušogad trīs izlases vērtības slāja pa Vērmanīti ar smēķiem zobos, kā reiz pirms izlases spēlēm, par daža laba izlases spēlētāja stresa noņemšanas metodēm pāris dienu garumā arī nerunāsim, tā kā problēma jau sākas ar vairāku kadru profesionalitāti.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
Sportacentrs.com arhīvā viss ir atrodams divu minūšu laikā.... Vajag tik gribēt!
+6 [+] [-]
Latvija varētu pacelt pludmales volejbolu, patiesībā daži čaļi to jau ir pacēluši, valstij atliktu tikai pakustināt smadzenes un piemēram sākt veidot vidi pludmales VK formēšanai rīkojot komandu turnīrus valsts mērogā utt.... tas finansiāli būtu paceļams. Bet lielais volejbols ir jāatstāj Shenker pusprofesionāļu līmenī vai NAC līgas amatieru līmeni ar iespēju nākotnē savākt pietiekoši lielus līdzekļus lai nodibinātu arī kādu superklubu kurš tad varētu līst dziļākos ūdeņos. (Ja ar lielo (vīriešu) volejbolu varētu taisīt naudu amerikāņi jau sen to būtu izmantojuši, bet šie redziet profesionālā līmenī lieto tikai pludmales volejbolu, laikam jau kāds ir visu izrēķinājis).
PS. Tomēr ceru ka kādu dienu atdzims arī lielais volejbols, vai tas būs ar nosaukumu Radiotehniķis, vai ar kādu citu man vienalga, bet gribētos tomēr arī latvijas čaļus redzēt vienotā komandā augstākā līmenī.