Telkvists: "10 bullīšos Indraši apturētu 9 vai 10 reizes"

"Labas komandas atrod veidus, kā uzvarēt, un mums panākums bija nepieciešams," sacīja Rīgas "Dinamo" vārtsargs Mikaels Telkvists, kurš uzvaru pret Jaroslavļas "Lokomotiv" kaldināja ar 26 atvairītiem metieniem. "Priecājos, ka noturējām pārsvaru. Noslēdzošo trešdaļu viesi sāka apņēmīgi un sešas septiņas minūtes veidoja momentus. Šķiet, tad viņiem beidzās benzīns."

"Piekrītu, ka aizsardzībā spēlējām atbildīgāk un labāk nekā iepriekšējās spēlēs. Metieni nāca no distances, un tas man ļauj justies komfortablāk un tikt galā ar pirmo metienu," pauda 34 gadus vecais zviedrs. "Par ielaistajiem vārtiem: vārtu priekšā ripa pēkšņi uzlidoja krietni augstāk. Šādās situācijās nevari paveikt daudz, bet astoņos no desmit momentiem ripa aizlidos citur, nevis trāpīs vārtos."

34. minūtē Telkvists fantastiski glāba pēc Jaroslavļas "Lokomotiv" pretuzbrukuma. "Ja viņi iemestu, tad noteikti nosēstos aizsardzībā - tāds ir "Lokomotiv" stils. Ja viņi iemestu, mūsu situācija mainītos tikai uz negatīvo pusi. Nepadodos pirms neviena metiena un vienmēr cenšos tikt līdz ripai. Šoreiz izdevās izstiept kāju," stāstīja Rīgas "Dinamo" pirmais numurs.

Mājinieku ceturtos vārtus ar soda metienu guva Miks Indrašis, izceļoties septīto reizi 32 mačos. "Viņš ir starp labākajiem bullīšos - tā ir Mika specialitāte. Dod laiku un vietu, un viņš gūs lieliskus vārtus," noslēdza Telkvists. Uz jautājumu, cik no Indraša desmit mēģinājumiem viņš varētu atvairīt, zviedrs smejoties atbildēja, ka noteikti deviņus vai visus.

Pret Jaroslavļas "Lokomotiv" pirmo rezultativitātes punktu 19 aizvadītajās spēlēs nopelnīja Juris Upītis, 50. minūtē gūtajos uzvaras vārtos asistējot Rīgas "Dinamo" rezultatīvākajam spēlētājam Kailam Vilsonam. "Uz savas zilās līnijas atņēmu ripu un gāju pretuzbrukumā. Kad, ieejot zonā, nebija, kam atdot, metu pa vārtiem. Atlēkusī ripa, turklāt viņi sapinās vārtu priekšā. Redzēju, ka Kails dodas pie tālā stabiņa, pametu, un viņš ielika," teica Upītis, kurš regulārā čempionāta ietvaros pēdējo punktu bija guvis 2011. gada 7. decembrī.

"Pirmais punkts sezonā nāca ilgi, bet par to cenšos nedomāt - galvenās ir komandas sekmes, bet individuālie rādītāji tiek atstāti otrajā plānā," sacīja uzbrucējs, kurš emocijas pēc Vilsona otrajiem vārtiem spēlē netaupīja. "Mačs tuvojās beigām, un pie neizšķirta iemetām uzvaras ripu. Forši! Manuprāt, pret Jaroslavļas "Lokomotiv" bija viena no stabilākajām spēlēm - visu laiku regulējām tās ritējumu un neļāvām pretiniekiem izpausties."

Pēc Pola Šehuras aicinājuma Upītis arī uzsvēra komandas gara nozīmīgumu: "Apsolīju Polam pateikt, ka noņemu cepuri viņa priekšā - malacis, ka spēlē ar traumētu, iespējams, pat lauztu pirkstu. Ja spēlēsim kā komanda, tad mūs būs grūti apspēlēt. Pols ir spilgts piemērs tam, ka spēlētāji ir gatavi ziedoties par simts procentiem, neatkarīgi no savainojumiem."

Tiesa, arī Upītis netika cauri sveikā: "Beigās ar nūju iesita pa seju. Domāju, ka tur noteikti bija noraidījums, bet tiesnesis neredzēja vai izskaņā negribēja dot noraidījumu. Vajadzēja ātrāk celties kājās, bet bija neliels šoks. Kad piecēlos, uzreiz skrēju aizsardzībā, un labi, ka viss noslēdzās pozitīvi." Pēc nākamās svilpes rupjībās iesaistījās Rīgas "Dinamo" kapteinis Sandis Ozoliņš un Vilsons. "Komandas kodols ir spēcīgs. Viens par visiem, visi par vienu. Ja nospēlē rupji, tad visos momentos uzreiz jādodas aizstāvēt."

"Cenšos lietot spēka spēli, bet gabarīti neļauj. Esmu īss, tāpēc reizēm spēka paņēmiena laikā saņemu triecienu ar plecu galvā vai nūju sejā, bet par to nedomāju - pats izvēlējos hokeju. Tikai labāk, ja pret mani izdara rupju paņēmienu, jo komanda tiek pie vairākuma," noslēdza Upītis.