Aleksa Gulbe: "Uzzinot par sezonas beigām, bija asaras, nožēla un nesaprašana"

Aizvadītajā sezonā latviešu spēlētājas pirmo reizi spēlēja četrās no piecām stiprākajām Nacionālās studentu sporta asociācijas (NCAA) līgām. Digna Strautmane sacentās prestižajā “Atlantic Coast Conference” (ACC). Anna Dreimane debitēja “Southeastern Conference” (SEC), Māra Mote pirmo gadu spēlēja “Pacific-12”, bet Gulbe turpināja cīnīties “Big Ten”. Spēka uzbrucēja 30 no 31 spēles sāka starta pieciniekā, vidēji 9,0 punktiem pievienojot 5,5 atlēkušās bumbas.

Blūmingtonā basketbolu spēlē jau 120 gadus. Vīriešu komanda ir pieckārtēja NCAA čempione (1940, 1953, 1976, 1981, 1987), bet pēdējos gados strauju attīstību piedzīvo “Indiana” dāmas. Terijas Morenas vadītā “Hoosiers” vienība (24-8, Big Ten 13-5) kļuva par stabilu “Top 20” dalībnieci un, ja varētu, otro gadu pēc kārtas spēlētu NCAA čempionātā (pirmo reizi tāds sasniegums bija pa spēkam 1994. un 1995. gadā).

Otrajā gadā parasti notiek studiju virziena izvēle. Vai esi veikusi izvēli un kāda tā ir?
Izvēlējos mācīties publiskās finanses (public financial management). Izmantojot iespēju, pēc pavasara semestra beigām nolēmu pieteikties vasaras skolai. Tā notiek tiešsaistes režīmā – semestra vielu var apgūt pusotra mēneša laikā.

Mācību programmā ir grāmatvedība, ekonomika. Daudz matemātikas, daudz skaitļu. Vidusskolā matemātika nebija mans labākais draugs. Ja varu iedziļināties un saņemu labu skaidrojumu, spēju to izprast un pielietot. Šobrīd skaitļi aizrauj.

Pavasara semestris tika pārtraukts 12. martā. Vai notika gala pārbaudījumi?
Minētajā datumā uzzinājām par NCAA čempionāta atcelšanu. Divas dienas iepriekš saņēmām paziņojumu, ka mācības atsāksies tiešsaistes režīmā (online). Rīgā ielidoju 14. martā un turpināju mācīties tiešsaistē.

Profesori teica, ka līdzdalība “Zoom” video zvanos ir obligāta. Drīz viņi saprata, ka daudzi studenti neatrodas Amerikā, tāpēc atļāva noskatīties lekcijas ierakstā. Viena no obligātajām lekcijām paredzēja pieslēgšanos ceturtdienās, no astoņiem līdz pusdesmitiem vakarā. Arī konsultācijas (tutoring) tika nodrošinātas attālinātā režīmā.

”Zoom” video zvanā redzams ekrāns, kurš sadalīts daudzos mazos ekrānos. Kā tas izskatījās realitātē?
Ļoti daudzi studenti nemaz neieslēdza video kameru. Kādā lekcijā bija vairāk nekā 50 dalībnieki – lai apskatītu visus, vajadzēja pāršķirt vairākas lapas. Profesori uzdeva jautājumus un gaidīja atbildes – parasti atbildēja apzinīgākie studenti.

Latvijā populārās prāta spēles pārgājušas “online” režīmā. Ir viktorīnas, kurās vienlaikus var piedalīties 50 dalībnieki – ar noteiktu atbilžu iesniegšanas laiku un tūlītēju rezultātu apkopošanu. Vai, aizpildot testus, bija arī šāda pieredze?
Līdzīgu testu netrūka, bet rakstisko uzdevumu (papers) skaits bija lielāks. Daudzās lekcijās notika grupu darbu prezentēšana. Bija cilvēki, kuri negribēja piedalīties grupu darbā – centās visu pabeigt pēdējā vakarā. Studentu klasika!

Vari izcelt kādu pasniedzēju?
Likumu klasi mācīja Blūmingtonas advokāte, kura strādā vietējā apgabaltiesā. Viņa “apgāza” manus līdzšinējos priekšstatus par advokātiem kā ļoti nopietniem un formāliem cilvēkiem. Pasniedzēja bija pilnīgs pretstats – mācīja pozitīvo domāšanu. Kā uztvert lietas, necenšoties visu darīt formālā ceļā.

Aleksa ar komandas biedrēm. Foto: Indiana Hoosiers

Aleksa darbībā

Aleksa spēlē pret Vivjenas Stringeres trenēto “Rutgers” vienību

Aleksa ar bumbu

Ar komandas biedrēm

Otrais gads “Hoosiers” basketbolā. Kas bija tava prioritāte?
Uzlabot fizisko izturību. Kļūt pašpārliecinātākai, uzticēties treneru darbam. Kā saka Amerikā – “buy in” (piekrīti vai paud savu piekrišanu – Sportacentrs.com). Pierādīt, ka ticu komandai, saglabājot gaišumu un pozitīvismu.

Komandā notika pāris izmaiņas. Bendu Jīnija pārgāja uz “Arizona” – komandu, kurā spēlē Māra Mote. Klāt nāca garā spēlētāja Makenzija Holmsa. Kā tas ietekmēja sniegumu?
Studentu izvēles atšķiras un mēdz mainīties, tāpēc otrajā vai trešajā gadā bieži notiek skolu maiņa. Bendu guva savainojumu un pati vēlējās pārcelties uz Rietumkrastu, jo viņas ģimene dzīvo Oregonā. Makenzija kļuva par ļoti labu papildinājumu centra pozīcijā.

Sezonas beigās treneri saprata, kā mūs labāk rotēt. Ceturtos numurus pārcēla ārā un lika spēlēt pa trīs. Pārmaiņas nāca komandai par labu. Pati visbiežāk sāku spēli kā piektais numurs. Tālāk treneri rīkojās pēc situācijas – atkarībā no sedzējas lika spēlēt kā ceturtajam vai trešajam. Tā arī mainījos.

“Big Ten” čempionāta spēlē pret “Maryland” neklājās viegli. “Terrapins” pulcēts garš sastāvs ar daudzām labām rezervistēm. Arī mēs centāmies izmantot garu un atlētisku sastāvu. Sezonas gaitā rotācijā bija sešas līdz astoņas spēlētājas.

Izveidojās komandas kodols. Pastāsti par starta piecinieku!
Ali Patberga un Brenna Vaiza bija mūsu galvenie cilvēki, kuri turēja komandu kopā. Viņas daudz runāja ar treneriem un raudzījas, lai nekas nepaliktu neizrunāts. Ali pārstāvēs “Indiana” arī nākamajā sezonā.

Greisa Bergere starpsezonā ievērojami progresēja. Ļoti laba, agresīva spēlētāja. Nedaudz kautrīga, taču ne laukumā. Džeilena (Penna) arī ir diezgan klusa, bet var izdarīt lielas lietas – iemest izšķirošos metienus. Šogad visas turējāmies kopā – kā cimds ar roku.

Uzdošu mīklu. Kāda komanda uzvarēja visas spēles mājās un izbraukumā, bet neitrālos laukumos nopelnīja bilanci 5-1. Vari uzminēt, kas tā ir par vienību?
“South Carolina” (ASV izlases galvenās treneres Donas Steilijas vadītā komanda pabeidza sezonu ar uzvaru un zaudējumu attiecību 32-1, vienīgo neveiksmi piedzīvojot “Paradise Jam” turnīra spēlē pret “Indiana”).

Tas kļuva par vienu no sezonas augstākajiem punktiem?
Amerikāņu motivējošie teksti brīžiem šķiet “cliche” – klišejiski. No otras puses, pērn un pirmssezonā ieguldītais darbs lēnām atmaksājās. Pagājušajā gadā pārvarējām NCAA čempionāta pirmo kārtu, bet šosezon zinājām, ka mums jākļūst par vienu no vadošajām komandām.

Ejot uz spēli, zinājām, ka varam uzvarēt. Domājām tikai par uzvaru. (Pretinieka) reputācija ir viena lieta, bet tikai ar to uzvarēt nav iespējams. “Indiana” aptaujās (ESPN, AP Top 25) bija nenovērtēta. Ja uzvarējām kādu stiprāku komandu, žurnālisti dēvēja to par “fluke” – gadījuma uzvaru. Turpinājām cīnīties, veidojot komandu, kura var tālu tikt NCAA turnīrā.

Nešaubos, ka “Indiana” spēlētājas saņēma uzslavas. Vai galvenā trenere Terija Morena pēc pārtrauktās sezonas pauda nožēlu, ka nav izdevies kādu lietu paveikt līdz galam?
Visu sezonu strādājām, lai marta beigās labi spēlētu NCAA čempionātā. Kad ieraudzījām tviterī ziņu par sezonas pārtraukšanu, bija asaras, nožēla un nesaprašana. Ko lai dara?

Trenere ienāca ģērbtuvē un teica – nepatīkami, ka sezona beidzas tā, taču ir viena laba lieta. Mēs esam čempioni, jo uzvarējām “South Carolina”! Tas bija mēģinājums paskatīties uz situāciju pozitīvi.

No otras puses, “Indiana” bija savs neērtais pretinieks – trīs reizes zaudējāt “Maryland”. Kāpēc netikāt galā ar “bruņurupučiem”?
Zaudējām regulārās sezonas spēlēs mājās un viesos, kā arī “Big Ten” čempionātā. Pirmajās divās cīņās varējām uzvarēt. Trešajā reizē pirmajā puslaikā cīņa gāja punkts punktā, bet... Otrajā puslaikā “Terrapins” izmantoja svaigus papildspēkus. Uzvara pār “Maryland” būtu nākamais pakāpiens.

Teici, ka par sezonas pārtraukšanu uzzinājāt tviterī. Kāda ir “Indiana” telefonu lietošanas politika?
Iznāca nedaudz citādi. Lekcijas beidzās īsi pēc divpadsmitiem – uzreiz devos uz “Cook Hall” (basketbola treniņcentru). Centrā bija ieslēgts televizors, dažas meitenes skatījās ESPN tiešraidi. Plkst. 14:15 bija paredzēta tikšanās ar skolas jauno psihologu.

ESPN stāstīja, ka Rūdijs Gobērs saslimis, bet NBA sezona pārtraukta. Izejot no ģērbtuves, lai dotos uz tikšanos, satikām vienu no mūsu “practice players” (puiši, kuri treniņos palīdz sieviešu basketbola komandai). Viņš nāca pretī sašutušu seju, rādot savu telefonu – tā uzzinājām par NCAA sezonas pārtraukšanu.

Ne treniņos, ne zālē telefonu lietošana nav atļauta. Video sesijās arī ne. Izbraukumos, ejot uz jebkuru ēdienreizi, telefons jāatstāj autobusā. Istabā – dari, ko vēlies.

Uzvarējāt “South Carolina”. Ko vēl labu vari paņemt no sezonas?
Labās emocijas. Atrodos komandā, kura progresē – “Indiana” sieviešu basketbola programma attīstās. Pat, ja nenovērtēta, kāpj pa maziem pakāpieniem uz augšu.

Šobrīd tas nav fiziski iespējams, bet vai treneri pauda vēlmi pulcēt komandu vasaras darbam?
Pagaidām nav skaidrības, kas tiks atļauts (saruna notika 2. jūnijā). Vai varēsim izmantot “Cook hall” svaru zāli vai lielā kompleksa svaru zāli. Treneri visu laiku sūtīja plānu fiziskajiem treniņiem, savukārt tagad cenšas noskaidrot datumu, kurā varēs visus aicināt atpakaļ. Protams, ievērojot fizisko distancēšanos.

Aleksa Gulbe: “Indiana” basketboliste ar Latvijas karogu. Foto: Hoosiers

”Indiana” basketbolistes

Aleksa Gulbe spēlē pret NCAA čempioni “Baylor”

”This is Indiana!” Līgas spēle pret “Wisconsin”

Aleksa spēlē pret “Illinois”

”Indiana” spēlētāju emocijas pēc uzvaras pār “South Carolina”

Pirmajā sarunā tam nepieskārāmies, bet Itālijā pavadītajā laikā uzkavējies trīs vietās. Pirmajā gadā atradies Ankonā pie Adrijas jūrā, bet otrajā gadā Venēcijas “Reyer” tevi izīrēja otrās līgas klubam “Pordenone”. Kā tas notika?
Ankonā spēlēju gan jaunatnes čempionātā, gan Itālijas trešajā līgā. Tālāk nokļuvu Venēcijā, kur pārstāvēju U18 un U20 vienības, bet trenējos ar lielo komandu. A sērijā nevarēju spēlēt ārzemnieku limita dēļ. Lai jaunās spēlētājas gūtu pieredzi pret profesionālēm, “Reyer” tās nosūtīja uz savu fārmklubu Pordenonē.

Kā tev klājās šajā laikā?
Ankonā ieguvu pirmos itāliešu draugus – meitenes, kuras mācīja runāt itāliski. Katra nākamā vieta dāvāja jaunus draugus un kontaktus. Iepazinu cilvēkus, ar kuriem sazinos joprojām. Uzrakstīju un pajautāju, kā viņiem iet. Visi pa mājām.

Ankonā un tagad Venēcijā strādā latviešu trenere Diāna Skrastiņa. Viņas klātbūtne bija pamudinājums doties uz Itāliju?
Pēc pirmā Eiropas U16 čempionāta man sāka rakstīt “Calabria” – komanda, kuras treneris bija viens no Itālijas izlases asistentiem. (Ģimenē) apspriedām dažādus variantus. Mana mamma reiz spēlēja kopā ar Diānu un ieteica braukt uz Ankonu. Tā arī notika.

Pēc pirmā gada Itālijā vēlējos pievienoties stiprākam klubam – pārgāju uz Venēciju reizē ar treneri Diānu. Viņa parūpējās par mani arī tur.

Ko ieguvi Itālijā pavadītajā laikā?
Apguvu itāliešu valodu (smaida). Laukumā kļuvu kustīgāka. Sāku spēlēt ārpusē kā otrais un trešais numurs – dažas spēles pat kā pirmais. Uzlaboju driblu un piespēli, uzbrukšanu no āras. Un ieguvu draugus, kurus saglabāju joprojām.

Spēlēšana daudzās pozīcijās izskaidrojama ar “positionless” basketbolu? Kas bija tam pamatā?
Kā saka treneris (Ainārs) Čukste, esmu kombo spēlētājs – ne garš, ne īss. Itālieši gribēja to izmantot, lai kā garā spēlētāja varētu ārā spēlēt pret mazākām. Kad spēlēju postā, pret mani uzlika garāku sedzēju. Kad pagāju garām, uzlika mazāku. Mācījos spēlēt “mismatch” situācijās.

Galvenais iemesls, kāpēc pēdējā vidusskolas gadā atgriezos Rīgā – ja paliktu Venēcijā, nāktos izlaist pirmo sezonu “Indiana” rindās. Pievienojoties TTT, spēlēju “Hoosiers” jau 2018. gada rudenī.

Izmantotie resursi:
Aleksa Gulbe: Losandželosā neviens nedomāja, ka uzvarēsim