M. Dukurs: "Mērķis ir tikai viens - 2022. gada Pekinas olimpiskās spēles"

Vai pirms gada Martins būtu iedomājies, ka 2018. gada rudenī atkal sēdēs pirmssezonas preses konferencē un runās par turpmāko karjeru. 34 gadus vecais sportists pēc maza pauzes atzīst - domāju, ka nē. "Tobrīd pie sevis domāju, ka atlicis vēl viens gads, pēc kura dzīvē būs jādara kaut kas cits. To, ka būs grūti aiziet, es labi apzinājos. Par to man bija teikuši daudzi. Bet es iekšēji domāju - ja reiz saku, tad saku, neļurkāšos."

"Principā jau Pasaules kausa posmos zemapziņā startēju ar domu, ka šī ir mana noslēdzošā sezona. Bet vari jau plānot, ko un kā gribi, taču dzīve ievieš savas korekcijas," skaidro Martins. "2017. gadā pēc pasaules čempionāta Kēnigszē biju ļoti pārliecināts, ka pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm beigšu karjeru. Tobrīd likās, ka esmu sevi izsmēlis. Vairs negribu un arī neredzu, ka varētu braukt ilgāk par olimpisko sezonu."

Pēc olimpiskajām spēlēm, kurās Martins ieguva ceturto vietu, bija sarunāts ar Rodžeru Lodziņu, ka viņš palīdzēs ar jauno kamanu testēšanu. "Neviens apkārt īpaši nejautāja. Ja būtu bijuši jautājumi, iespējams, būtu ieslēdzis spītu un teicis, ka tas ir viss. Taču soli pa solim mani ierāva atpakaļ. Paveicām apjomīgu darbu. Nav jau tik viegli atvadīties."

"Nevarētu teikt, ka kaut ko atradām, taču ir cits virziens. Izskatās, ka esam atraduši kādas lietas tieši aukstākiem laika apstākļiem, kuros parasti mums kamanas negāja. Neteikšu, ka ir baigā izaugsme, kas mērāma sekunžu desmitdaļās, bet virziens ir pareizs. Esam guvuši vērtīgas atziņas," saka Dukurs.

Jūlija beigās viņam tika veikta meniska operācija, kā dēļ vasaras/rudens periodā divus mēnešus nav sanācis trenēties tā, kā ieplānots. "Pirms tam jau biju solīdi notrenējies, sāku kāpt iekšā formā, bet pašās jūlija beigās atnācu uz treniņu un sajutu, ka celis īd. Pēc treniņa sāpes saasinājās un nākamajā dienā pat nevarēja atnākt uz treniņu. Vēl pāris dienas novilku, jo domāju, ka vienkārši esmu samocījis celi, taču labāk nepalika, tādēļ uztaisīju izmeklējumus. Pēc pāris dienām jau biju uz operāciju galda. Tagad pašsajūta ir OK. Fiziskā forma vēl kavējas, bet tas ir laiks jautājums. Noķeršu."

Runājot par sezonas mērķiem, Dukurs norāda, ka ļoti gribētu strādāt tieši pie jaunajām kamanām, mēģināt kaut ko testēt un mainīt. "Vienreiz esmu nobraucis arī ar veco, olimpisko tehniku, salīdzināju ar jauno. Jā, ir ērtāk braukt, arī laiks būtiski neatšķiras, taču nākotnes vārdā pareizāk būtu izmantot jaunās kamanas. Arī tēvs saka - ņem vecās un brauc, bet mani vairāk interesē jaunās. Nesaku, ka vecās ir sliktas, taču vēlos kaut ko attīstīt. Zinu trases, kurās vecās kamanas neskrien tik labi. Varbūt jaunās tajās trasēs uzrādīs labākas īpašības. Vismaz sapratīšu virzienu, kurp doties, ieraugot nākamo olimpisko trasi. Diez vai man būtu baigā motivācija uzvarēt pasaules čempionātā. Mērķis ir tikai viens - 2022. gada Pekinas olimpiskās spēles."

Pirms iepriekšējās sezonas Dukurs paredzēja, ka pēc olimpiskajām spēlēm skeletonā globāli varētu iestāties stagnācijas process. "Redz, ir tāda jocīga sajūta, jo atsevišķas nācijas strādā tikai uz olimpiskajām spēlēm. Pasaules kausos un pasaules čempionātos viņi konkurentus iemidzina, bet olimpiādē iznāk laukā. Sezonas laikā šķiet, ka esi turpat vien blakus un viss ir kārtībā, bet patiesībā nekas nav kārtībā. Tā ir mānīgā lieta, kas pērn lika domāt, ka stagnācija jau ir iestājusies. Taču visi attīstās, iet uz priekšu. Netaisos tagad baigi spēlēt paslēpes, tomēr ir skaidrs - ja atradīšu acīmredzamus uzlabojumus, tad nevilkšu tos laukā katros mačos. Bet tā jau ir mazākā problēma. Galvenais ir kaut ko atrast. Tad jau izdomāšu, kā rīkoties."