Facebook
GoogleDāvis: ''Slikti sākām. Izrokot tik dziļu bedri, ir grūti atspēlēties''
Latvijas izlases basketbolists Dāvis Bertāns pēc piedzīvotā zaudējuma Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijā portālam ''Sportacentrs.com'' komentēja sliktā sākuma iemeslus, un ar ko Filipīnu izlase šajā vakarā bijusi labāka par Latviju.
Pēc pārliecinošas uzvaras pār Gruziju šovakar ''Arēnā Rīga'' Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijā bija jācieš zaudējums pret Filipīnām ar 80:89. Iegāza spēles sākums, kurā tika iekrāts 16 punktu deficīts. Zaudējums gan nav liedzis Latvijai turpināt cīņu par olimpisko ceļazīmi - sestdienas vakarā pusfināls, bet izcīnītā vieta A grupā būs zināma ceturtdien.
''Vienkārši slikti sākām. Izrokot tik dziļu bedri, ir grūti atspēlēties,'' pēc spēles teica Dāvis Bertāns, kurš nospēlētajās 24:20 minūtēs guva desmit punktus (1p. 4/4, 2p. 0/1, 3p. 2/7), izcīnīja četras atlēkušās bumbas, bloķēja trīs metienus un pārķēra divas piespēles. ''Pirmkārt, nezināms pretinieks. Viņi bija gatavojušies tikai šai spēlei, bet mums tā bija otrā diena. Principā svarīgākā spēle mums bija pirmā,'' par iemesliem nespējā uzlauzt pretinieku spēles sākumā teica Dāvis.
''Principā bija skaidrs, un, ja būtu iekrituši pirmie metieni, tad spēle būtu bijusi pavisam cita,'' par to, kurā brīdī izdevies saprast, kā spēlēt pret pretinieci, teica uzbrucējs. Filipīnu basketbolisti ļāva diezgan viegli latviešiem izpildīt tālmetienus - no 42 raidījumiem trāpīti gan tika vien desmit. ''Esam metēji, taču dažkārt tie metieni grozā nekrīt,'' teica Dāvis Bertāns. ''Otrajā puslaikā jau lielāku uzsvaru likām uz tikšanu līdz grozam. Ja beigās daži metieni no apakšas būtu iekrituši, iespējams, rezultāts būtu citādāks.''
Problēmas visas spēles garumā Latvijai sagādāja Filipīnu garie spēlētāji ar Kaju Soto priekšgalā (18 punkti, astoņas bumbas zem groziem). ''Ja viņš saņēma bumbu zem groza, tad bija diezgan grūti ko pretī izdarīt. Kad sākām agresīvāk spēlēt pirms viņu nonākšanas soda laukumā, jau izdevās labāk nospēlēt aizsardzībā.'' Uz brīdi rezultāta starpība pat bija -26, tuvojoties atzīmei, ka ar zaudējumu un rītdienas spēles nelabvēlīgu iznākumu Latvija sapnis par olimpisko ceļazīmi var izplēnēt. Uz jautājumu, vai treneri piekodinājuši par starpību, Dāvis atbildēja noliedzoši. ''Visu spēli mēģinājām iet uz uzvaru.''
Pēc divām spēlēm pēc kārtas Latvijai nu priekšā divas brīvas dienas. Rīt tā noskaidros gan savu pozīciju A grupā, gan pusfināla pretinieci no B apakšgrupas.
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
+6 [+] [-]
Pieci nevajadzīgi atdoti punkti un tajā brīdi rezultāts palecās tuvu -20. Sen nebiju tik nikns uz bertānu, ne iemest nevar ne galvu savaldīt.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Lielākā problēma nebija Šmits vai Čavars, kuri nespēj bumbas savākt, bet sadarbība starp spēlētājiem ejot (ja vispār gāja) pēc bumbas. Tāda atbloķēšana vispār neeksistēja. Skaidrs, ka var runāt par to, ka centimetri apakšā pietrūka, bet ļoti labi varēja spēlēt ar šo pašu sastāvu un būt efektīvi, ja visi izdarītu savu darbiņu kā komanda.
[+] [-]
Vispār apbrīnojami lēmumi, pie dienas, kad nekrīt ietiepīgi mēģināt lauzt spēli ar tālajiem.
Pats pamats, ja tev nav ritms, metieni nekrīt, tu ej pēc pozitīvā, izcīni bumbas, met no apakšas, taisi caurgājienus, ej pēc soda metieniem, lai iegūtu pozitīvās asociācijas, lai kaut kas sāk notikt, izdoties, un tad arī tālais aizies...
+1 [+] [-]
[+] [-]
*tās viņa piespēles pretiniekiem,kas uzreiz salauž visu spēli...par šķībo/salauzto lāzermetienu nerunājot...nez,kas ar viņu noticis - katru reizi gaidu,ka NU BŪS un Dāvis sevi parādīs,bet nē....pēc Dāvja spēles un cerības uz viņu ir sajūta,kā staigājot pa zālienu esi iekāpis kārtējā sū_ā...un tā spēle uz spēli - viens un tas pats
[+] [-]