Gulbis: "Kapteine ziedojās – parādīja, kā jācīnās par komandu"

TTT basketbolistes otrdien 18 minūtes atradās vadībā pret divkārtējo Spānijas čempioni “Uni Girona”. Rīdzinieces trešajā ceturtdaļā trīs reizes izlīdzināja rezultātu (52:52, 58:58, 60:60) un pamatlaika pēdējās četrās minūtēs atspēlēja 14 punktu starpību, no 65:79 pietuvojoties līdz 79:80.

Minūtes pārtraukumu vairs nebija – vai treneris pirms pēdējā uzbrukuma paspēja dot norādījumus? “Žironas pēdējā uzbrukumā uzsitām pārkāpumu. Uzreiz sasaucu meitenes, zinot, ka Čelsija Greja ir viena no labākajām sodu metējām. Rēķinājos, ka būs nepieciešams trīspunktu metiens. Pēc pirmā garām aizmestā metiena mēģinājām nekavējoties mainīt plānu, bet nepaspējām līdz galam reaģēt. Džesikai izdevās labs metiens – varbūt varēja saasināt, taču bumba lidoja labi.”

Kāds bija neizmantotais plāns? “Ja pirms pēdējā uzbrukuma būtu mīnus trīs, gribējām nogādāt bumbu stūrī Kitijai Laksai. Brīdī, kad Greja netrāpīja, nolēmām dot bumbu Džesikai, lai viņa sānos veiktu apspēlēšanu pēc “pick-and-roll” sadarbības. Ne viena, ne otra iecere nerealizējās, nācās izdarīt metienu. Džesika bija guvusi pēdējos sešus punktus, uzticējām metienu viņai.”

Rīgas komandai 1. decembrī bija tikai otrā spēle kopš 16. oktobra. Nākamajā dienā pēc minētā datuma “Douglas” Baltijas līgas norise faktiski apstājās – sākumā līdz 7. novembrim, vēlāk līdz 6. decembrim. Vietējo un starptautisko ierobežojumu rezultātā nebija iespējams spēlēt pat pret Igaunijas un Lietuvas komandām. Ja TTT brauktu uz Somiju, atgriežoties būtu jādodas pašizolācijā.

“Spēlēt basketbolu un darīt to visaugstākajā līmenī ir forši. Eirolīgā katrā spēlē satiekam augsta līmeņa spēlētājas, pārliecinoties, kuras sagatavotās ieceres strādā vai nestrādā. Šī bija sezonas pirmā oficiālā cīņa tādā ātrumā, intensivitātē un agresivitātē. Žironai – 14. spēle (viena Eirolīgas kvalifikācijā, 12 Spānijas čempionātā). Varbūt tas izšķīra mača iznākumu,” atzina Gulbis.

Pirmajā spēlē bija daudz pozitīvā, uzskata treneris. “Paldies visām meitenēm par raksturu un nodemonstrēto cīņas sparu. Jāmācās parādīt tādu sniegumu visas 40 minūtes – tā ir galvenā atziņa. Sagataves un plāni strādāja. Otrās ceturtdaļas vidū bija jāpaņem divi minūtes pārtraukumi, jo ļāvām darīt lietas, kuras viņas gribēja. Šķiet, ka tajā brīdī pretinieces ieguva nepieciešamo pārliecību.

Žironas līderes Soņa Vasiča, Frida Eldebrinka un Čelsija Greja pirmajā ceturtdaļā iemeta 2 no 8 metieniem. Līdzīga notikumu attīstība bija vērojama otrajā desmitminūtē, tomēr puslaika beigās trio sāka sajust spēli. Piedevām pretiniecēm bija lieliskas rezerves – 286 spēles Spānijas izlasē aizvadījusī Laja Palau, NCAA čempione Adaora Elonu, garā lietuviete Giedre Labuckiene un vērtīgu tālmetienu iemetusī paragvajiete Paola Ferrari.

“Ja laukumā pretī ir piecas augsta līmeņa spēlētājas, jācenšas riskēt. Mūsu plānā neietilpa Vasičas un Eldebrinkas brīvie metieni – ja kādu rotāciju izskrienam par vēlu, dodam iespēju pretiniecēm. Žironas spēlētajas to fantastiski izmantoja – ceturtās ceturtdaļas pirmajās trīsarpus minūtēs guva 12 punktus, parādot, kāpēc saņem lielas algas. Laba mācība!”

Žironas centra spēlētāja Jūlija Reisingerova pirmdien izlaida treniņu, taču otrdienas vakarā bija ierindā – pretinieces bija labākajā sastāvā. Arī TTT sapulcēja visus pieejamos spēkus, tiesa, atšķirīgās kondīcijās. Megana Hafa izgāja laukumā pirmo reizi kopš 9. oktobra. Taisijai Udodenko bija otrā spēle komandas rindās, bet Aija Klakocka vēl novembra vidū pārvietojās ar kruķiem.

“Garās spēlētājas ziedojās komandas labā,” treneris slavēja basketbolistes. “Protams, Aija nav labākajā formā, taču viņas paveiktais pelnījis cieņu. Megana pēc savainojuma nebija spēlējusi vairāk nekā pusotru mēnesi – arī viņai jāpiemērojas situācijai, kurā ir maz laika adaptēties. Visas meitenes bija pelnījušas iet laukumā un atdeva visu, ko šobrīd varēja.”

Noslēpumu pretinieču darbībās nav bijis. “Novembra pēdējā nedēļā paveicām ļoti labu darbu – izanalizējām visas četras “Uni Girona” spēles, kuras pretinieces aizvadīja jaunā trenera vadībā. Bija garāki vakari, taču tā ir darba sastāvdaļa. Zinājām viņu spēles stilu, tomēr pretinieču augstā individuālā meistarība atļāva nolasīt situācijas un sameklēt partneres.”

“Bijām gatavi pretinieču ātrajām pārejām no aizsardzības uzbrukumā. Līdz pirmā puslaika 15. minūtei tas izdevās perfekti – vēlāk pāris epizodēs ielaidām (vieglus) punktus. Tā bija laba spēle ar ne tik labu iznākumu. Basketbolā vajadzīga spēļu prakse, lai komanda augtu, treniņprocesā mācītos no kļūdām un kļūtu labāka. Prieks, ka pirmo reizi bijām laukumā pilnā sastāvā un varējām spēlēt.”