Ilze Jākobsone: "Edijs par mums vienmēr parūpējas visaugstākajā līmenī"

Sparīgā valmieriete 2020. gada decembrī piepildīja vienu no saviem sapņiem – debitēja FIBA Eirolīgā. Pret vareno Jekaterinburgas UGMK klājās smagi, taču pret pārējām pretiniecēm Jākobsone nospēlēja droši. Pirmajā kampaņā pieklājīgs tālmetienu realizācijas procents (35,3%), bet rezultatīvo piespēļu (3,0) bija vairāk nekā kļūdu (2,3).

Rīgas burbuļos spēlētājas dzīvo atsevišķi un savus radošos talantus attīsta vienatnē. Iepriekšējos gados bija citādi – istabas biedres Ilze un Kate Krēsliņa parūpējās par labām emocijām, ar smaidu apdziedot kolēģu gaitas. Šonedēļ viņu dzīvespriecīgo veikumu iepazina plašāka auditorija, tostarp tūkstošiem Sportacentrs.com lasītāju.

LBS rīkotās “Ciparotās tikšanās” laikā skatītāji ieraudzīja “Dziļi violets” izpildīto versiju dziesmai par Elīnas rozā somu. Vai 2019. gadā tapa vēl kāds hits?
Dziesmu sacerējām pirms viena no pārbaudes turnīriem. Bija arī citas iestrādes – varbūt kādreiz uzdziedāsim komandas biedrenēm (smejas). Jāatzīst, ka pēc 30. janvāra pārraides saņēmām diezgan daudz atsauksmju – dziesma ir lipīga un labi paliek prātā. Domāju, ka “Dziļi violets” dziedājums padarīja to vēl lipīgāku.

Vai Naurim Brikmanim ar šo dziesmu jāstartē Eirovīzijas nacionālajā atlasē?
Tas būtu lieliski. Mēs ar Kati varētu būt bekvokālistes (smejas).

Paula Strautmane otrdien teica, ka atbraucot uz viesnīcu, katra spēlētāja saņēma mākslinieka veidotu zīmējumu. Treneri arī tika pie saviem portretiem?
Manuprāt, zīmējumus saņēma pilnīgi visi izlases personāla dalībnieki. Liels paldies Basketbola savienībai par tik īpašu un foršu dāvanu! Tā lika pasmaidīt ikvienai spēlētājai.

Jaunajā burbulī komanda trenējas un spēlē Rīgas arēnā. Vai valstsvienības direktors Edijs Eglītis izpildījis vēl kādu spēlētāju vēlmi?
Manuprāt, īpašu lūgumu nebija. Edijam – cepuri nost! Viņš vienmēr par mums parūpējas visaugstākajā līmenī – viss ir sarūpēts. Edijs šajā burbulī parūpējās par “Blindsave” garajiem “Spandex” apakškrekliem ar garajām piedurknēm, lai visa komanda (treniņos) izskatās vienādi.

Dzirdēts, ka Rīgas burbuļi ir labāki nekā Eirolīgas “burbujas” un “bombollas” Spānijā un Itālijā. Taisnība?
Par 1000%. Runāju ar “Keltern” spēlētājām, ar kurām spēlēju pagājušajā sezonā. Viņas apstiprināja, ka Latvijas burbulis ir līmenī. Laba viesnīca, labi apstākļi, labas zāles. Viss notiek laicīgi, ēdiens ir labs un nekavējas. Manuprāt, Latvija ir viena no labākajām vietām, kur organizēt burbuļa veida pasākumus.

Iepriekšējā burbulī bija divas spēles. Ziemeļmaķedonija tika diskvalificēta, šajā burbulī palika viena spēle. Radās iecere par treniņspēli pret Lielbritāniju, taču tai rīt jāspēlē (saruna notika 3. februārī). Ir vajadzīga treniņspēle?
Spēles pret maķedonietēm būtu noderējusi – varētu atstrādāt treniņos apgūto un spēles situācijās labāk sajust vienai otru. Jāiztiek, kā ir. Koncentrējamies spēlei pret Vāciju – treneri visu izdomājuši. Atliek izdarīt pēc labākās sirdsapziņas.

Kuras lietas jāizdara labāk nekā pirmajā spēlē?
Jāturas pie savām lietām, tās izdarot ar pārliecību un līdz galam. Nevajag pakļauties vāciešu emociju uzplaiksnījumiem. Manuprāt, viņas pirmajā spēlē nokļuva uz pacēluma viļņa. Sākām raustīties un nevarējām viņas nospiest atpakaļ. Jāspēlē sava spēle – uzskatu, ka spēlējam skaistāku, labāku un kvalitatīvāku basketbolu.

TTT, spēlējot Eirolīgā, satika trīs no plānotajām septiņām pretiniecēm. Ir pozitīvas atziņas pēc līdzšinējiem startiem?
Jebkuram sportistam pašreizējā situācija ir jaunums. (Domā) Ir grūti...nespēlēt. Tas bija vissmagāk. Piemēram, pēc pirmā Eirolīgas burbuļa nespēlējām 40 dienas. Ir morāli grūti trenēties. Tagad ir saspringts grafiks, taču labāk ir visu laiku spēlēt un gūt emocijas, nekā vienkārši trenēties.

Teiktu, ka ir citādāk. Ko labu var paņemt no sezonas? Esmu emocionāls cilvēks – pietrūkst skatītāju. Pietrūkst iespēja spēlēt viņiem un saņemt viņu emocijas. Pozitīvi, ka mums jāmācās pielāgoties jaunām situācijām. Tas noteikti dzīvē palīdzēs.

Astoņas spēles 15 dienās un trīs gari pārbraucieni. Nebija par daudz?
Viegli nebija (smejas). Pēc tik garas pauzes daudz spēlēt nav vienkārši, īpaši trīs reizes pēc kārtas. No otras puses – labāk spēlēju nekā (tikai) trenējos. Esmu pateicīga, ka varam spēlēt un piedalīties vairākos turnīros.

TTT atgriezās pie jau piemirstajiem braucieniem autobusā ar robežkontrolēm. Plusā interesants brauciens no Minhenes uz Skio. Ceļš veda pāri Alpu pārejām, retinātā gaisā – vai tas sagādāja papildu grūtības?
Brauciens nebija smags, taču garš. Plānojām galamērķī nokļūt nedaudz ātrāk. Kalnos bija daudz sniega, apgrūtināta braukšana – beigās kritu ārā no krēsla. Autobuss bija liels, vietas pietika visiem, tāpēc nav pamata sūdzēties.

Eirolīgas pamatturnīrā bija 43% no ierastā spēļu skaita, turklāt viss saspiests divos sabraukumos. Āķis lūpā?
Piepildīju sapni spēlēt Eirolīgā. Skatoties uz savu spēli – noteikti varu tur spēlēt. Tā bija ļoti laba pieredze – redzēt, kā komandas spēlē augstākajā līmenī un soda katru kļūdu. Citās līgās tas nav tik izteikti. Sapratu, ka jābūt maksimālam koncentrēšanās līmenim (fokusam) un (spēlē) var nebūt otrās iespējas. Āķis noteikti ir lūpā.

Kādām lietām Tavā spēlē treneris Gulbis aicināja pievērst lielāku uzmanību?
Būt pārliecinātākai par savām darbībām laukumā un lēmumu pieņemšanā. Treneris vienmēr saka, ka uzticas spēlētājām. Paldies viņam, ka izmainīja lietu, kuru nespēju izmainīt vairākus gadus – ritma maiņu. Domāju, ka tagad pieņemu labākus lēmumus un esmu kļuvusi ātrāka.

Var teikt, ka pie ātruma piestrādāja Ivars Ikstens un Sintija Priede?
Vasarā ieguldījām lielu darbu un tagad turpinām. Gan Sintija, gan Ivars parūpējās par mūsu (fizisko sagatavotību). Paldies viņiem par to!

Pirmajā Eirolīgas sabraukumā komandai palīdzēja Kate Krēsliņa. Otrajā – nevarēja spēlēt ne Ieva Pulvere, ne Binta Drammeha (izņemot pirmo spēli). Tas apgrūtināja Tavu un komandas darbu?
(Ievelk elpu un nopūšas) Kā jebkurā komandā, katrs spēlētājs ir no svara. Katra spēlētāja TTT ņemta ar nodomu un rēķināmies ar to. Pēdējā burbulī iztrūka gan spēlētājas, gan (galvenais) treneris. Tas noteikti mainīja komandas spēli un emocijas. Nācās mainīt spēli. Bieži spēlējām divatā ar Džesiku (Tomasu). Spēlējām no sirds, bet notikušo mainīt nevaram.

Kā padarīt atmosfēru izlasē vēl foršāku?
Nav jāsūdzas par atmosfēru. Visas (meitenes) ir priecīgas šeit būt un atbalsta viena otru. Klimats valstsvienībā ir ļoti labs un nevajag radīt neko mākslīgu. Viss notiek dabiski. Priecājos par to, jo komandai tas ir ļoti svarīgi.