Gulbis: "Zinājām, no kurienes gaidīt briesmas"

Kādas ir galvenās atziņas pēc Eirolīgas?
Nevar vērtēt sportiskos rezultātus, skatoties uz atsevišķiem zaudējumiem. Tādam klubam kā “TTT Rīga”, lai sekmīgi startētu Eirolīgā, jābūt pilnam budžetam. Otrkārt, trenerim, ģenerālmenedžerim un kluba vadībai jāspēj kontrolēt situācija.

Turpinājumā piedzīvojām (turnīra) formāta maiņu – sabraukumā gaidīja trīs spēles četrās dienās. Tas bija pats nelabvēlīgākais scenārijs apstākļos, kad pretinieku komandas sastāvā ir 14-15 spēlētājas. Mums labvēlīgākais variants – iespēja nedēļu gatavoties konkrētai spēlei. Tādā formātā TTT sasniedza labākos rezultātus.

Jaunais formāts bija jaunums visiem. Uzskatu, ka pirmo burbuli aizvadījām labā līmenī, neskatoties uz blakus apstākļiem. Nevarējām ietekmēt ne spēļu praksi, ne savainojumus. Katrs savainojums mums ir divkārt sāpīgs, jo treniņprocesā vairāk nevaram spēlēt pieci-pret-pieci.

Nenopelnījām arī veiksmi. Viens sekmīgs metiens – Džesikas Tomasas metiens pirmajā spēlē pret “Uni Girona” – varēja turnīra gaitu pavērst citādi. Arī sezonas kalendārs neatbilda plānotajam, tāpēc pieteicāmies spēlēt Eiropas Sieviešu basketbola līgā (EWBL). Cerējām decembrī iegūt spēļu praksi, taču situācija pasaulē mainīja visu.

Ātrākā iespēja spēlēt bija janvāra vidū. Izstāšanās nebūtu alternatīva – tāpat būtu jāturpina spēlēt. Būtu ļoti priecīgs, ja tādas spēles kā pret Siktivkaras “Nika” un Viļņas “Kibirkštis MRU” būtu regulāri. Protams, Eirolīgā ir cits līmenis, taču tādās spēlēs meitenes var iepazīt un realizēt treneru prasības.

Treneri, meitenes, personāls ieguva lielisku pieredzi – kā veidot komandu, kā izvēlēties spēlētājas. Procesā uzzinājām, kuras spēlētājas labāk reaģē grūtos brīžos. Nepieciešams process, lai mācītos no savām kļūdām – gan treneriem, gan spēlētājām. Jāmācās un jāiet uz priekšu.

Minēji formātu, kurš mainījās sezonas gaitā. Izloze notika ierastajā kārtībā, ielozējot komandas divās grupās pa astoņām vienībām katrā. Grupu saskaldīšana četriniekos notika, kad gatavošanās jau bija sākusies. Sekoja daudz jaunu pārmaiņu. Kas sagādāja lielāko triecienu?
Katra diena dāvāja pārsteigumus. Izturējām – meitenes spēja iziet laukumā un salīdzinoši cienīgi nospēlēt. Īpašs prieks par latviešu spēlētājām, kuras individuāli progresēja – tā ir mūsu kluba būtība. Jāatceras, ka līgumus slēdzām, gatavojoties ierastajam formātam, bet spēlējām jaunos apstākļos.

Pārmainītais formāts paredzēja lielāku burbuļu skaitu, taču vēlāk sekoja pāreja uz trešo variantu – ar diviem sabraukumiem. Daudzo pārmaiņu rezultātā ilgtermiņa plānošana kļuva neiespējama. Viena pēc otras atkrita spēles Lietuvā, Somijā, Igaunijā, pret jauniešu komandām. Sākot no novembra, nevarējām spēlēt pret nevienu. Prieks, ka nepadevāmies un turpinājām cīņu.

Cik liels sitiens tika saņemts janvāra vidū – brīdī, kad savainojumu dēļ komandai nevarēja palīdzēt Ieva Pulvere un Binta Drammeha?
Kodola spēlētāju izkrišana mums sāpēja divtik. Sastāvā bija divas debitantes, no kurām tikai Dinija (Pāvelsone) bija spēlējusi Baltijas līgas pirmajā divīzijā. Ieva Korzāne nebija darbojusies pat šajā līmenī. Katrā Eirolīgas spēlē pagāja četras piecas minūtes, kamēr viņas pierada pie ātrumiem.

Spēlē pret Siktivkaras “Nika” pārliecinājāmies par Ievas Pulveres vērtību. Brīdī, kad komandai negāja spēle, viņa realizēja divus vērtīgus tālmetienu. Ieva spēja stabilizēt mūsu spēli – tieši tas mums pietrūka gan pirmajā, gan otrajā burbulī. Viņa atgriezusies ļoti labā formā.

Bintu redzam kā komandas līderi – veidojām sadarbības, spēlējot uz viņu. Binta ir kreile – sadarbības veidojām uz kreiso pusi, visu pamainījām. Otrā burbuļa spēlēs atkal nācās visu mainīt. Labāko sniegumu varam parādīt, kad esam labākajā sastāvā.

Sliktākais, ka pilnā sastāvā – ar visām 12 meitenēm – no novembra neaizvadījām nevienu treniņu. Megana guva savainojumu vienu mēnesi pirms Spānijas burbuļa. Vairāk par savainojumiem ietekmēja spēļu trūkums – tās vislabāk izgaismo vājās vietas. Treniņos grūtāk saprast savas kļūdas.

Eirolīgas klubi apvieno spēlētājas ar augstāko individuālo meistarību. Vai atbildām šim konkurences līmenim?
Individuālās meistarības nozīme savā ziņā pārsteidza. Spēlējām pret spēlētājām, kuras daudz uzvarējušas un nopelnījušas lielākus līgumus. Pat neskaitot UGMK, kur katra spēlētāja ir zvaigzne, redzējām, cik svarīgu lomu spēlē viņu klātbūtne un loma spēles zīmējumā.

Skio un Žironas līderes spēj sodīt katru pretinieka kļūdu – šie klubi spēj atļauties tāda līmeņa spēlētājas. Atsevišķos brīžos spējām pretinieces izsist no ritma ar dažādām taktiskām viltībām. Pārliecinājāmies, cik ļoti liela ir līderu artava komandas rezultātā. Eirolīgā nebija tā, ka “izšautu” mazāk pamanīta spēlētāja, kā tas bieži notiek vīriešu basketbolā.

Zinājām, no kurienes gaidīt briesmas. Dažreiz mums izdevās viņas apstādināt, taču seši zaudējumi liecina, ka nepaveicām to līdz galam. Izjutu, ka spēlējām pret spēlētājām ar augstāko individuālās meistarības līmeni – viņas katru dienu parādīja savu spēku.

Katrs cilvēks, katra komanda ir kā bieza grāmata. Kādas jaunas atziņas guvi par spēlētāju un komandas psiholoģiju?
Apzinājos, ka brīžiem jāpamaina pieeja. Daudz vairāk jāstāsta, jārunā ar spēlētājām. Grūti izstāstīt savu domu, ja nevari spēlēt. Uzskatu, ka analizēt komandu pēc sešām spēlēm ir muļķīgi. Arī, ja izcīnītu kādu uzvaru, neuzskatītu to par objektīvu analīzi. Pirmo burbuli aizvadījām pēc 25 dienām bez basketbola, otro – pēc 40. Tas nav pareizi – šādu sagatavošanās posmu nenovēlu nevienam.

Patika spēlētāju attieksme, Beigās palikām ar astoņiem karavīriem, no kuriem dažiem bija mikrotraumas. Daļa savainojumu radās nespēlēšanas rezultātā. Trenējies un trenējies, ļoti gribi spēlēt, bet viena nepareiza darbība rezultējas savainojumā, jo ķermenis nav pieradis pie tāda ātruma un intensitātes.

Domājām, analizējām, mēģinājām atrast atbildes. Tas jādara vēl dziļāk un vairāk. Šogad iekārtojies tā, ka trūkst jebkāda līmeņa spēles. Ja notiktu visas cīņas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas čempionātā, aina būtu daudz objektīvāka. Tagad vērtēt būtu neētiski un neprofesionāli.

Janvāra beigas ir laiks, kad stiprākie klubi pastiprinās un sāk pārslēgt līgumus. Vai TTT turpinās sezonu tajā pašā sastāvā?
Beidzies līgums ar Ukrainas basketbolisti Taisiju Udodenko – ar viņu noslēdzām vienošanos līdz Eirolīgas otrā burbuļa beigām. Līgums varēja tikt pagarināts, ja iekļūtu nākamajā kārtā. Netikām tālāk un līdz galam neieraudzījām cerēto. Daļēji tas saistāms ar faktu, ka, atbraucot uz Latviju, spēlētāja pusotru mēnesi slimoja ar vīrusu un pēc tam neatrada savu ritmu.

Nākamajā nedēļā gaida jauns burbulis. Otro reizi pēc kārtas izdevies pulcēt labākos Eiropā pieejamos spēkus. Kas jāizdara treniņu dienās?
Jāizdara viena lieta – jāuzvar abās spēlēs, pret Vāciju ar vajadzīgo pārsvaru. Paldies meitenēm par atsaucību! Ticu, ka viņas brauc pie mums, jo tic menedžmentam un treneru korpusam. Mēs ticam spēlētājām un cenšamies radīt vidi, kurā viņas justos labi. Šobrīd mums ir iespēja darīt, ko mīlam.

Spēle pret Horvātiju parādīja – ja esam vienoti kā viens vesels, spējam uzspiest pozitīvo agresivitāti un dominēt laukumā, tad varam uzvarēt ļoti labas izlases. Nešaubos, ka meitenes var visu izdarīt. Galvenais, lai visi esam veseli un meitenes ir labā noskaņojumā. Nav jārada mākslīgs spiediens pret sevi – jāiet un jāizdara lietas. Ja visu izdarīsim pareizi, viss izdosies.