Koņevs slavē Pētersonu un skaidro Rakela un Gabova netikšanu pamatsastāvā

- Kā jau gaidījām, bija ļoti grūta spēle – gan mums, gan, domāju, arī pretiniekiem. Viņiem ir ļoti saspringts grafiks: Polijas čempionāts, spēles rit ik pa divām trim dienām. Mums galvenais uzdevums bija noskaņot komandu, lai tā noticētu saviem spēkiem, ka varam viņus apspēlēt. Polijā mums daudz kas nesanāca, jo īpaši uzbrukumā, kurus nespējām iesākt, lai arī komanda prot to darīt. Divas dienas analizējām spēli, un pat pie ne pārāk labas spēles uzbrukumā mums bija kādi trīs četri momenti, kuros labas piespēles gadījumā būtu varējuši aizskriet viens pret vienu. Bija redzams, ka "Piast" aizsardzībā ne viss ir kārtībā. Skatījos arī viņu iepriekšējo spēli Polijas čempionātā, kurā viņi zaudēja ar 1:2, lai arī, uzskatu, dominēja visu spēli, un pēdējās desmit minūtēs ielaida pendeli un pēc standartsituācijas. Tas pats bija pret BATE, arī pret mums neloģiski vārti. Nezinu, kur ir problēma, bet bija redzams, ka komanda galotnē nosēdās. Iespējams, vēl nav uzņēmusi optimālo formu.

Mums bija spēles plāns. Kaut kur tas izdevās, kaut kur – ne. Gribējām jau no pirmajām minūtēm nedaudz izmēģināt augstu presingu, bet, ņemot vērā, ka puiši, iespējams, ne līdz galam ticēja, ka varam spēlēt, presinga nebija. Lai gan centāmies to veidot. Bija uzdevums veidot saspēli, bet tad atkal neloģiski pirmie vārti – vēl neesmu redzējis atkārtojumu, bet nedrīkst ielaist tādu kļūdu dēļ. Manuprāt, spēles varonis šodien, protams, bija Armands Pētersons, kurš, pirmkārt, iesita trakus vārtus, ar tādiem vārtiem, domāju, pilnībā reabilitējās par neiesisto pendeli pret "Dundalk" un vēl spēles beigās izglāba komandu, izsitot bumbu no teju tukšiem vārtiem.

Pārtraukumā starp puslaikiem runājām, ka turpināsim spēlēt tādā pašā manierē un ka jābūt pilnīgai kārtībai aizsardzībā – tad noteikti būs arī sava iespēja iesist. Tā arī bija, un bija redzams, ka pretinieku komanda atkal vai nu nogura, vai kā, bet tai vairs nebija tādas kustības. Un izšķīra Biliņska maiņa, kuru iepriekš atzīmēju, ka viņš šādās situācijās jūtas kā zivs ūdenī – viņš var izšķirt likteni, kad ir daudz uzbrukumu, soda laukumā ir daudz spēlētāju, seko centrējumi. Esmu ļoti pateicīgs savai komandai. Mūsu komandai, jo ne es viens to trenēju un gatavoju. Ģērbtuvēs pēc spēles sacījām, ka galvenais ir ticēt sev un ka spēlēt var pret jebkuru. Paldies līdzjutējiem, kuri atnāca un atbalstīja. Un vēlreiz gribu atzīmēt, ka mūsu Latvijas čempionāts nav nemaz tik vājš, kā daudzi runā. Ar daudzām komandām varam spēlēt kā līdzvērtīgi un uzvarēt.

- Esat pieredzējis treneris. Vai šis ir lielākais sasniegums arī jūsu trenera dzīvē?
- Eirokausos iepriekš jau biju spēlējis arī "Olimpu", UEFA kausā divreiz zaudējot īriem. Biju arī kausa finālā, kurā neuzvarējām. Tā ka var teikt, ka jā. Četras reizes komandas ievedu Virslīgā, taču domāju, ka šī uzvara ir to visu spēļu vērtē.

- Runājot par sastāvu – kādēļ Pētersons šoreiz tika pamatsastāvā? Kādēļ nesāka Rakels, Rugins, Gabovs, Šāričs, Černomordijs?
- Analizējām spēli, un Rugins jau tajā mačā spēlēja uz špricēm – bija problēmas ar potīti. Ja skatās godīgi, tad viņš tajā spēlē nebija slikts, taču viņam tieši bija divas iespējas izdarīt rezultatīvas piespēles, kuras neizdarīja, un kļūdījās otrajos ielaistajos vārtos, nepareizas pozīcijas dēļ zaudējot gaisa divcīņu ne tam garākajam spēlētājam. Viņš mēģināja trenēties, bet viņam ļoti sāpēja kāja un izlēmām iedot pauzi. Armands, kā reiz, bija atpūties un diezgan labi nospēlēja pret "Dundalk". Zinām, ka viņš šajā pozīcijā ir uzticams spēlētājs un labi pieslēdzas uzbrukumiem. Jau teicu, ka Polijā mums bija eksperimentāla aizsardzības līnija, jo Laizāns tomēr nav centra aizsargs, lai arī Virslīgā pret "Daugavpili" viņu tur iemēģinājām – taču šīs spēles nav salīdzināmas. Ja pirmajos vārtos viņa vietā būtu spēlējis īsts centra aizsargs, viņš būtu atkāpties un vārtu varētu nebūt.

Černomordijs jau skrien un, cerams, pēc nedēļas atkal varēs trenēties intensīvi. Balsta zonā mums ir četri spēlētāji, un viņi visi ir laba līmeņa, neviens pārāk nekrīt ārā – Šāričs, Paničs, Laizāns un Šarpars. Polijā spēlējām ar 4-1-4-1, un sākumsastāvā tika viņi visi, taču pietrūka sapratnes, jo ar tādu taktiku spēlējam reti – bija redzams, ka rodas lieli robi un nesaprašanās. Tādēļ izlēmām atgriezties pie ierastā 4-2-3-1, taču tas nozīmēja, ka diviem bija jāpaliek malā. Sākumsastāvā izvēlējāmies Paniču un Šarparu, kurš gan droši vien vēl nav labākajā formā – gatavojoties spēlei, plāns bija ap 60.-65. minūti viņa vietā sūtīt Laizānu, kā arī sanāca. Rakels un Biliņskis no soliņa pastiprināja spēli. Bija arī cits variants, un pārtraukumā jau apspriedām iespēju pāriet uz trim aizsargiem, ja tas būs nepieciešams, un Stuglim bija jāiet uzbrukumā. Ja nebūtu otro vārtu, tad pēc minūtes būtu pārkārtojušies. Kā tādā veidā būtu nospēlējuši?! Uzskatu, ka futbola dievs mums palīdzēja un viss atrisinājās pats no sevis. Visus nosaucu?

- Kādēļ pamatsastāvā netiek Rakels un Gabovs?
- (Nopūta) Gabovs šodien bija gatavs jebkurā brīdī aizstāt jebkuru no malējiem aizsargiem, taču pagaidām uzskatu, ka viņš zaudē konkurenci. Aizvadījām pārbaudes spēli pret Panevēžu, un jau teicu, ka šo spēli apzināti sarīkojām, lai pārbaudītu jaunus uzbrucējus un iedotu spēļu praksi puišiem, kuri maz spēlē. Vladiks spēlēja, taču neierastā pozīcijā, jo mums trūka centra aizsargu. Viņš ir gatavs un kādā brīdī noteikti spēlēs. Uzskatu, ka Rakels – lai nevienu neapvainotu, jo daudzi mums ļoti viegli apvainojas – šobrīd nav optimālajā formā. Viņam ir vieglāk iziet uz maiņu, un Dandokā viņš varēja izšķirt spēli. Izlaidām viņu kādas 12 minūtes līdz beigām, un viņam bija trīs iespējas – trīs iespējas! -, kurās varēja izšķirt spēli. Uzskatu, ka viņš šobrīd nav optimālajā formā un ka viņam tā ir jāuzlabo.

- Pirms spēles jums nepatika, ka cilvēki saka, ka komanda spēlē aizsardzības futbolu. Vai no četrām Eirokausus spēlēm šodien "Riga" aizvadīja visuzbrūkošāko?
- Ziniet, vakar jau teicu – varbūt asi -, ka nesaprotu, kad cilvēki stāsta, ka ir jāuzbrūk un jādara tas un tas. Es taču it kā esmu treneris un saprotu, kā vajag. Mēs skatāmies, analizējam pretinieku spēku, kā izskatās mūsu komanda, kādā stāvoklī tā ir, kā tā var pāriet uzbrukumā – mēs visu to taču it kā analizējam. Atkal – kas ir uzbrūkošs futbols? Vajadzīga daudzveidība. Pretuzbrukumi taču arī ir uzbrūkošs futbols. Ir pozicionāls uzbrukums. Ir otrā ešelona uzbrukums. Varētu visu uzskaitīt. Tas taču nenozīmē, ka mums būtu jāspēlē ar pieciem uzbrucējiem un jāskrien sist vārtus – tā ir utopija. Reizēm tādas lietas lasot, stāvi un smejies – vajag uzbrukt, vajag uzbrukt, bet tas, ka uz kārts ir 500 tūkstoši, kurus komanda vienu vārtu dēļ var nopelnīt un var arī nenopelnīt… Kad cilvēki sēž un stāsta, un paši ne par ko neatbild. To darīt ir visvieglāk.

Man taču to visu vajag izdarīt, izveidot, lai komanda būtu optimālā stāvoklī. Tādēļ arī saku, ka pretuzbrukumi nenozīmē, ka spēlējam no aizsardzības. Polijā, jā, puiši vai nu pārdega, vai tajā dienā nebija funkcionāli gatavi. Mums nebija uzdevuma spēlēt tik zemu. Uzdevums bija tāpat sagaidīt pretiniekus centra zonā un uz kompaktuma rēķina ar presingu pretinieku pusē ātri atņemt bumbu un pāriet uzbrukumā. Kaut kāda iemesla dēļ jau no pirmās minūtes nosēdāmies ļoti zemu, kā dēļ mums arī neizdevās pāreja uzbrukumā. Man pašam patīk uzbrukt, un es atbalstu tādu futbolu. Latvijā mēs tā arī spēlējam. Kurš ir iesitis visvairāk vārtu? "Riga". Kurš ielaidis vismazāk vārtu? "Riga". Kurā vietā esam? Pirmajā. Ar kādu atrāvienu? Un mēs spēlējam aizsardzības futbolu? Nu, kas tās par muļķībām?! Tādēļ saku, ka tas ir atkarīgs no komandu spēku samēra, no komandas stāvokļa, no pretinieku stāvokļa – ir daudz faktoru. Diskutēt var ilgi.

- Kādēļ vispār lasāt komentārus?
- Es nelasu. Lasa mana meita, un viņa pēc tam man nedaudz noziņo. Viņa saka, ka tūliņ piezvanīs. Kādēļ gan zvanīt? Mums ir tā: jebkurš, kurš var trāpīt pa bumbu, jau skaitās profesionālis un var orientēties futbolā. Lasu un paskatos, no kurienes viņš ir: ahā, no Policijas akadēmijas. Un viņš, lūk, spriež par treneri. Man ir labas attiecības ar ["Riga" iepriekšējo treneri] Skripņiku, bet viņš aizvadīja mazāk Eirokausu spēļu nekā es: man ir četras, bet viņam bija trīs [divas]. Bet šis cilvēks saka, ka vajag tā un tā. Vai kad lasu, ka "Dundalk" ir amatieru komanda. Savukārt to, ka "Dundalk" pirms diviem gadiem spēlēja Eiropas finālā [grupu turnīrā], cilvēki nez kādēļ nezina. Vai "Piast" – kas gan Polijā par komandu… Murgs kaut kāds. Ja diskusija ir objektīva, tad ir viens, bet kad sākas šādas runas… To taču kāds arī lasa. Arī vadība lasa. Un tas viss krājas.

- Ja "Piast" spējāt uzvarēt, tātad "Dundalk" bija stiprāka par poļiem?
- Nē, "Piast", protams, ir spēcīgāka. Pret "Dundalk" bija pendeles – tā ir loterija. Brizola neiesita divas pendeles pēc kārtas. Pirms tam viņš neiesita arī pret "Valmieru", un, kad viņš gāja sist, man jau bija tāda sajūta…Tas ir futbols.