Latvijas vīriešu valstsvienība pirmdien 15 spēlētāju sastāvā sāka gatavoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, kas sāksies 15.augustā.Tagad pienācis laiks skaistos zaudējumus nomainīt pret vērtīgām uzvarām,"viens no potenciālajiem izlases līderiem Jānis Strēlnieks kopā ar komandas biedriem ir noskaņoti turpināt pozitīvās tendences valstsvienības attīstībā.
Foto: Romualds Vambuts
+5 [+] [-]
Komentārs par 21. attēlu
Strēlnieks tākā pilda kapteiņa pienākumus, ka ir uz oficiālo preses konferenci kā komandas pārstāvis?+5 [+] [-]
Komentārs par 7. attēlu
Tas jau izskatās pēc izlases! Acis ciet un LIELĀ pudele rokās+4 [+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
Basketbolists nav svarcēlājs, katram ir sava treniņprogramma, ko nosaka treneris-3 [+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
Protams, ka var jau būt kā Durants, kurš pirms NBA 80 kg stieni nevarēja uz krūtīm uzspiest, taču kopumā vienas 300 mārciņas jeb 125 kg skaitās NBA standarts basketbolistiem.+4 [+] [-]
Komentārs par 13. attēlu
Palaidiet tak Dāvi Uz Jūrmalu lai pasauļojas savādāk izskatās, ka ārpus zāles cilvēks nav bijis-1 [+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
1. diena treniņos it īpaši izlasē svaros ir uz muskuļu izstaipīšanu un iesildīšanu! neviens tur nav, lai kačātos, īpaši pēc atpūtas!!!+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
Nu nav jau Durants vienīgais tāds, jo šogad, redz, 3 boleri palika ar barankām benčpresā (kas, īstenībā, ir ārkārtīgi nožēlojami un es pat negribētu redzēt kā tas izskatās).Paturpinot benčpresa tēmu, tad NHL hokejisti šogad (iekš drafta kombaina), lai arī ir labāk nekā pirms gada, taču 70 kg labākais uzspieda 17 reizes (LABĀKAIS!), bet vidējais rādītājs bija 7 reizes.
Tajā pašā laikā NFL jaunpienācēji 102 kg spiež (labākie rezultāti) ne mazāk kā reizes 35.
P.S. Kas attiecas tieši uz Šķēli, tad nevajag jau uzreiz domāt, ka viņš šitos kilogramus (40 kādi?) tur moka. Pirmajā treniņā pēc vasaras cilāt submaksimālus svarus (70-85% no 1 reizes maksimuma) nav gluži prātīgi, bez tam, bez iesildīšanās štangas ceļ tikai "pludmales pozeri" (tie, kas tikai krūtis, rokas, plecus un presi kačā).
+3 [+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
normāls svars, divas 20kg ripas+stienis 20kg = 60kg[+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
Un kaut kas liek domāt, ka viņš šito svaru pacēla 3 reizes un tika piespiests?+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
Varbūt hokeja eksperta kungam arī derētu aizstaigāt uz zāli, nevis tikai bradāt pa neta plašumiem?+2 [+] [-]
Komentārs par 5. attēlu
Kungs aiziet gan, pie tam kā hokejistiem, tā basketbolistiem vēl būtu pamatīgi jāiespringst, lai iepriekš pieminētajā vingrinājumā nepaliktu aiz "fizkultūrieša".
+1 [+] [-]
Komentārs par 11. attēlu
visiem šitiem, kačakiem, kas te iespringās par šķēles grudaka vingrinājumiem, regulāri, gan pats, gan daudz lielāki kačaki iesildoties mētā pat pliku stieni. Ne jau viņš tur maksimumu spiež. reāli savu 100 vins gan jau var izspiest un tas ir pilnīgi pietiekami. tā nav vienīgā muskuļu grupa.Neesmu eksperts bet varu derēt ka basketbolistam dzudz svarīgāk ir kājas un visādi lokanības vingrinājumi uc.
[+] [-]
Btw, Ziemeļamerikā ir tāda neoficiāli-oficiāla tēze (bieži lasīta), ka ja atlēts (runa ir par PRO līmeņa atlētiem - hokejistim, basketbolistiem, futbolistiem, beisbolistiem) nevar spiešanā guļus uzcelt vismaz 1.5 savus svarus, tad nu... ir jautājumi viņam.
[+] [-]
Komentārs par 2. attēlu
Es Tev pilnībā piekrītu, Mārtiņ!+1 [+] [-]
Komentārs par 2. attēlu
Dzelžaina loģika, ja pieņemam, piemēram, ka Martins Brodērs ir ,,PRO līmeņa atlēts" un sver apmēram 100 kg, tad viņam jāuzspiež aptuveni 150 kg, savādāk, jau tāds nav cienīgs nhl spēlēt... Protams, ka tas ir vēlams rādītājs, ja spēlētājs ir spējīgs izspiest cienījamu daudzumu no krūtīm guļus, bet tas, ne būt nav noteicošais...[+] [-]
[+] [-]
Komentārs par 4. attēlu
Tās ir tavas tiesības...+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Spiežot guļus nodarbināti tiek ne tikai pektorālie muskuļi, bet kā palīgmuskuļi un muskuļi-stabilizatori arī tricepss, priekšējās deltas, mugura, apakšdelmi, prese un kājas (faktiski, kā jau bāzes vingrinājums, tas iesaista ļoti daudz muskuļus).
Protams, ka tas ir vēlamais rezultāts, kurš jebkurā gadījumā, kā jau jebkurš spēka rekords, ir uzstādīts konkrētā brīdī, ar speciāli sagatavošanos utt., un ja būs 1.4 vai 1.35 savi svari, līgumu nelauzīs (vispārpieņemtas normas ir, ka 2 gadu laikā cilvēks, kurš nav trenējies ar svariem un dara to tādā fitnesa režīmā sasniedz 1.2 savus svarus). Tajā pašā laikā spēka rādītājiem ZAmerikas PRO sportā pievērš ļoti lielu nozīmi (un pareizi vien dara).
Replikas par 120 - 160 kg spiešanu kā kaut ko ārkārtīgi "ūber" neiespējamu gan liekas tādas... nenopietnas.
Tas pats pieminētais Džefersons jau savā pirmajā sezonā strādāja ar 90 kg, kas tīri teorētiski varētu būt 60% no maksimuma (pieņemot, ka ne jau ar submaksimāliem svariem viņš nestrādā, bet tīra bodibildinga programma basketbolam nav vajadzīga), kas nozīmē, ka ap 150 kg viņa 1 reizes maksimums bija jau tad (pirms 8 gadiem).
[+] [-]
[+] [-]
Nu dominējošs... dominējošs ir tas kā spēlētājs savu ķermeni prot izmantot uz laukuma un fizisko sagatavotību apvieno ar funkcionālo. Un faktiski benčpress viens pats neko neparāda, taču kā būtisks faktors nosakot overall sagatavotību tas noteikti ir (komplektā ar pārējiem testiem).
Par to ko kurš var tā viennozīmīgi pateikt nevar un viss ir atkarīgs no sporta veida. Hokejā kādā, iespējams, ka debitants arī nepacels, basketbolā - ne katrs pacels. Beisbolā jau būs daudz tuvāk, bet ameikāņu futbolā tā jau ir debitantu norma. Ar veterāniem tā pat.
Kā jau teicu, neviens jau neprasa viņiem jebkurā diennakts laikā būt gataviem uzspiest šitik, taču tas ir atskaites punkts uz kuru jātiecas tiem kas to nevar izdarīt un no kura jāizvairās tiem, kas ceļ vairāk.
Starp citu, tikko sarēķināju, ka Raitis Ivanāns NHL karjeras laikā šo normatīvu izpildīja (pie svara 115 kg cēla, kā pats intervijā teica, 170 kg).
Tb par ko es te kārtējo reizi (noteikti ne pirmo) cepos - nekādā gadījumā nevajag fizisko sagatavotību nodalīt no funkcioālās un sporta veida specifiskās sagatavotības. Tb spēlētājs var būt talantīgs, labs utt., bet bez gaļas viņš visus savus potenciālos panākumus noliek zem lielas jautājuma zīmes (protams, runa ir ne par visiem sporta veidiem).
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Benčpress ir labs tests kā noteikt spēlētāja ķermeņa aukšdaļas spēku (klāt vēl šolderpress noder), kas daudzos sporta veidos ir ārkārtīgi būtiski (basketbols/hokejs ir vieni no tiem).
Vispārējā fiziskā sagatavotība, starp citu, tiek noteikta pēc noteiktu normatīvu saraksta, kas jāizpilda (skriešanas dažādas, pievilkšanās, preses vingrinājumi utt.).
Kā runā gan Latvijas, gan ārzemju fiz. sagatavotības treneri, tad PRO atlētiem ar to pildīšanu būtu lielas problēmas (galvenokārt dēļ savas specializācijas un lielajai uzmanībai uz spec. sagatavošanos).
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ivanāna - sliktākā spēlētāja gadījums ir viens no tiem (tb tikpat labi jebkurš cits var nopublicēt rakstu Ivanāns - NHL superstārs).
Viņš spēku izmantoja ne tikai kaujoties, bet arī cīņā pie bortiem, aizsardzībā.
LSPA normatīvubriošūras saturu nezinu, taču, jā, VFS ir ko darīt.