Latvijas gada regbiste Čigaka: " Pavasarī redzējām, ka esam uz to spējīgas – vienkārši jātrenējas, un viss sanāks"

Jūrmalniece studē Dānijas pilsētā Odensē, kur apgūst inženierzinātnes globālās vadības un ražošanas studiju programmā. Pārmaiņu laikā viņa izvēlējusies palikt Dānijā, jo sapratusi, ka tur būs vieglāk koncentrēties mācībām nekā gadījumā, ja atbrauktu uz dzimteni. “Šeit viss pagaidām ir diezgan mierīgi. Kā gandrīz visur pasaulē, inficēto skaits aug, visas kafejnīcas, iestādes slēgtas, vaļā ir tikai veikali, turklāt cilvēki, ievērojot piesardzību, izvairās no iešanas ārā. Panikas nav. Man bija doma braukt mājās. Laika, lai pieņemtu lēmumu, nebija daudz, bet sapratu, ka jebkurā gadījumā, aizbraucot uz Latviju, vajadzēs sēdēt karantīnā, bet pēc tam, atgriežoties Dānijā, sekotu vēl viena karantīna. Tas kopā prasītu pilnu mēnesi. Studijas man turpinās tiešsaistē. Aizbraucot uz dzimteni, gribētos būt ar vecākiem, draugiem un nebūtu laika domāt par mācībām, bet, kamēr semestris nav beidzies, jāmācās!” Čigaka stāsta, ka viņai joprojām katru dienu tiešsaistē ir lekcijas, bet pēc tām jāsūta mājasdarbi.

“Smagākais ir praktiskais darbs – tas mums katru dienu ir dienas otrajā pusē, tāpēc tagad, kad nevaram tikties fiziski, nepieciešams pārslēgties uz Skype sanāksmēm. Tas ir daudz grūtāk, bet ļoti laba pieredze – vienmēr dzīvē nebūs tā, ka viss notiek vienīgi klātienē. Studijas ir ļoti interesantas, man patīk. Esmu otrajā semestrī, kopā jāmācās trīs ar pusi gadi.”

“Kā jau visiem, sākumā man šī situācija likās kaut kas nereāls, tā nekad nav bijis. Domāju, ka parasti šādas lietas Latviju neskar, bet tagad arī tur viss ir slēgts. Drausmīgi. Nepieciešams, lai cilvēki pret notiekošo attiecas nopietni, cenšas pēc iespējas vairāk izolēties, neaizmirstot, ka arī šādos apstākļos, laiku var izmantot lietderīgi – darīt to, kam agrāk nebija laika, palasīt grāmatas, pamācīties. Jāskatās uz pozitīvo jo, agri vai vēlu tas beigsies,” saka Dānijā dzīvojošā latviete, kura atzīst, ka ir grūti labos laikapstākļos neiet ārā, tomēr arī viņa cenšas veikala apmeklējuma reizēs sapirkties uzreiz trīs četrām dienām. “Dzīvoju apkārtnē, kur nav daudz cilvēku, tāpēc nedaudz izeju ārā, tomēr arī mums drīz stāsies spēkā likums, ka kopā nedrīkst atrasties par diviem cilvēkiem.”

Pabeidzot vidusskolu, Čigakai par studijām izvēle bijusi starp Nīderlandi un Dāniju. Arī Nīderlandē izvēlētajā skolā viņa tikusi pieņemta, tomēr izsecinājusi, ka Dānijā gan universitāte, gan studiju programma ir augstākā līmenī, kas līdz ar to sniegs lielākas iespējas turpmākajā dzīvē, turklāt Odensē mācības ir bezmaksas un vēl iespējams iegūt stipendiju. “Vēl pirms aizbraukšanas meklēju regbija klubu. Dānijā man tāds ir savā pilsētā. Kad vēl viss nebija aizvērts, gāju gan uz sporta zāli, gan dažām boksa nodarbībām. Arī pašlaik uzturu sevi formā, cenšos mājās pastrādāt ar visām muskuļu grupām, lai nav tā, ka šajā laikā pazūd fiziskā sagatavotība. Gada pirmās regbija spēles bija plānotas jau šajā nedēļas nogalē, bet sezona, tāpat kā Latvijā, sāktos tuvāk maijam un ritētu līdz oktobrim. Visu ziemu bija treniņi, bet tie tika aizvadīti telpās – skriešana, pieskārienregbijs pret puišiem. Esam mazs klubs, bet infrastruktūra ir laba, treneri labi. Universitāte šeit ir liela, visi Dānijā sportiski, bet regbijs, tāpat kā Latvijā, viņiem nav populārs, tāpēc piesaistīt meitenes ir grūti.”

Runājot par Latvijas gada labākās spēlētājas balvu, Čigaka saka, ka ziņa par tās iegūšanu viņai bijis ļoti patīkams un negaidīts pārsteigums. Poļina regbija prasmes attīsta Jūrmalas klubā, kura dāmu komanda pirms pagājušās sezonas apvienojās ar titulēto Selēnu, kas turklāt bija sākusi sadarbību ar vīru grandu Miesnieki. “Apvienojoties Selēnai un Jūrmalai, varēju just citu līmeni, kas uzreiz deva lielāku azartu. Pirms tam man nebija tādas degsmes Latvijā spēlēt regbiju. Bija forši uzspēlēt Selēnā, kur Jūrmalas meitenes uzņēma ļoti labi un kļuvām kā vienota komanda – savstarpējā komunikācija, nometnes, treniņi, Miesnieku treneri. Viss bija ļoti labi.”

Komanda Selēna/Miesnieki pērn uzvarēja abos Latvijas čempionāta pavasara etapos, bet divos rudens posmos pārākas bija LSPA/Livonia dāmas un trešo gadu pēc kārtas ieguva titulu. Čigaka bija viena no Selēnas līderēm pavasara etapos, bet rudenī uzsāka mācības Dānijā, tāpēc uz trešo posmu ierasties nevarēja, bet speciāli atbrauca uz ceturto.

“Neesmu apmierināta ar savu sniegumu pēdējā posmā. Regbijs ir komandas sporta veids, bet tobrīd jau vairāk nekā mēnesi biju pavadījusi Dānijā, līdz ar to nebiju trenējusies ar komandu. Jā, centos gatavoties individuāli, bet tas ir citādāk. Kad viena pārvācies, nepieciešams aklimatizēties – jauna valsts, jauni cilvēki - , tāpēc nebija tik daudz laika domāt par regbiju. Tomēr kopumā arī rudenī nospēlējām labā līmenī, komandai ir stimuls nākamajā sezonā parādīt vēl labākus rezultātus. Pavasarī redzējām, ka esam uz to spējīgas – vienkārši jātrenējas un viss sanāks. Bija ļoti liels prieks, ka mani vispār pasauca spēlēt uz ceturto posmu. Bija ļoti liels uztraukums, liela atbildība, jo komanda mani gaidīja, līdz ar to nedrīkstēju to pievilt, tomēr nevaru teikt, ka biju apmierināta ar savu sniegumu. Jā, fiziskā sagatavotība man bija, bet pietrūka treniņu ar komandu,” saka Latvijas labākā regbiste.

Tāpat Čigaka pērn kopā ar Latvijas regbija-7 izlasi guva ceturto vietu Eiropas čempionāta trešajā spēcīgākajā jeb Conference divīzijā, nespējot atgriezties Trophy grupā, bet ar Latvijas regbija-5 jeb pludmales regbija valstsvienību kontinenta meistarsacīkstēs guva ceturto vietu starp astoņām vienībām. “Kamēr visu komandu spēlētājas nepiedalīsies atlasē uz vietu izlasē, kamēr visiem nebūs kopēji mērķi, septītnieka izlases rezultāts neaugs. Mums ir jāsāk ar sevi! Zinu, ka šogad bijuši pirmie treniņi ar jaunu treneri. Ja meitenes viņu klausīs, pildīs mājās uzdoto, gatavosies visām nometnēm un treniņiem, līmenis augs. Latvijā ir meitenes, kuras pelnījušas būt izlasē. Ļoti ceru, ka tuvākajos gados nopietnu konkurenci izrādīs meitenes, kuras ar mani bija U18 izlasē – Elīna Švāģere, Anna Viktorija Žeimunde, Patrīcija Paula Mūrniece, Krista Vītola. Viņas dos komandai jaunu spēku.

Ja man prasītu pirms gada, teiktu, ka man labāk patīk septītnieks nekā piecinieks, bet pagājušajā vasarā, kad bija turnīrs Portugālē un Eiropas čempionāts Maskavā, arvien vairāk sāka iepatikties arī pludmales regbijs. Tā ir ļoti ātra spēle, daudz tvērienu, kas, protams, man vēl jāuzlabo. Jā, tagad man patīk arī pludmales regbijs, bet mana spēle tomēr ir un paliek septītnieks, kurā varu sevi vairāk parādīt ar ātrumu, saspēlēm, kombināciju.”

Čigaka 13 gadus nodarbojusies ar dejām un regbijam pievērsusies vien devītās klases beigās. “Sākumā dejoju baletu, tad modernās dejas un pēc tam džeza dejas. Regbijā nokļuvu caur Kristianu Avotiņu, kurš ģimnāzijā vadīja sporta nodarbības. Daudzi mani klases biedri jau spēlēja un ievilka tajā arī mani. Mans mērķis nebija regbijā palikt ilgstoši, bet tikai paspēlēt vienu vasaru, lai devītās klases eksāmenu laikā uzturētu sevi formā. Joprojām neuzskatu, ka es būtu ļoti laba spēlētāja, vēl ir daudz kur augt. Mana mīlestība pret regbiju sākās U18 izlasē, kur treneri Vigo Valdavs un Uldis Ozoliņš spēlētājās ieguldīja daudz laika. Tā bija mūsu, kā pašas sevi saucām, bezdelīgu izlase. Treniņi, sagatavošanās periods notika gandrīz visa gada garumā un līdz ar to arī līmenis auga. Paveicās, ka regbiju sāku spēlēt tieši tad.” Spēlētāja apzinās, ka amatieru sporta veidā tas ir grūti, tomēr viņa cer, ka arī Latvijas pieaugušo izlasei būs regulāri treniņi visa gada garumā. “Jā, tas ir grūti, jo visas spēlētājas strādā, tomēr arī Dānijā izlase cauru gadu, kaut reizi nedēļā, savācas, veido komandas garu, lai nav sajūta, ka izlase ir tikai uz vasaru, bet ir arī tiek sajusta atbildība, gribas augt un celt līmeni.”

“Mana galvenā prioritāte šobrīd ir mācības, bet Dānijā esmu sapratusi, ka bez regbija nevaru. Kad aizbraucu uz Dāniju, domāju, kas vairāk pietrūks – dejas vai regbijs. Sapratu, ka regbijs, kas man iekritis sirsniņā. Kad beigsies vīrusa uzliesmojums, sāksies sezona – spēlēšu Odenses komandā un skatīšos, kāds te ir līmenis. Domāju, Dānijā daudz iemācīšos, iegūšu jaunu pieredzi,” saka Čigaka, stāstot, ka šobrīd ir īpaši grūti kaut ko plānot, tāpēc viņa nevar apsolīt, kas būs ar spēlēšanu Latvijā, tomēr viņai nebūtu nekas pretim uzvarēt abu valstu čempionātos.

Izmantotie resursi:
Latvijas Regbija Federācija