Kristeru aizstāvot
Daudziem Rīgas “Dinamo” un Latvijas hokeja izlases faniem svētdienas vakars bija lieliem pārsteigumiem bagāts. Kā tad tā? Tikko galvenais treneris un ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns bija izteicies, ka vārtsargi nav galvenā problēma, bet te badāc! “Dinamo” atbrīvo KHL 44. labāko vārtsargu Kristeru Gudļevski, kurš vidēji spēlē zaudē 3,45 vārtus. Ar piekto sliktāko atvairīto metienu procentu līgā – 86,3. Tad nu gan baigais brīnums! Principā šāda notikumu gaita bija vairāk nekā gaidīta, jo, patīk tas kādam vai nepatīk: Kristers nav KHL kluba pirmais vārtsargs...
Tas, ka komandā ir bažas par Gudļevski, bija manāms jau augusta beigās. Kurus spēlētājus tad grib redzēt ilustrēto sieviešu žurnālu auditorija? Smukos un visiem labi zināmos. “Dinamo” ļoti atturīgi, tomēr žurnālistu vēlmes “parunāties” ar Kristeru apslāpēja. Dažreiz varbūt piebilstot, ka nevajag raustīt komandas pirmo vārtsargu, citkārt iesakot kādu citu skaistuli. Viss pilnīgi saprotams. Gudļevskis ir emocionāls vārtsargs un viņam sezonas sākumā šāda lieka publicitāte var tikai traucēt. Artūram Irbem varbūt netraucētu, Edgaram Masaļskim, bet jo sevišķi Sergejam Naumovam – noteikti netraucētu. Gudļevskis ir no smalko mehānismu nodaļas. Lieciet viņam mieru!
Arī sezonas pirmajā spēlē spartakieši Gudiju traucēja pamaz – 16 reizes, un 2:1 (OT) uzvarā bija arī viņa nopelns, tāpat 3:0 pret “Torpedo”, bet jo sevišķi 4:3 (OT) pret “Amur”, kad papildlaikā viņš vairākas reizes glāba punkta zaudēšanu. Citās spēlēs? Nu, tā. Pa vidam. Starp sūdīgi un pavisam sūdīgi, kā mēdza teikt mans draugs Arturs Vaiders. Pēc 10 spēlēm, no kurām Kristers vārtos stājās deviņās, viņa uzvaru un zaudējumu bilance: 3-6, vārtsargam gandrīz katrā mačā norijot pa vienai savai ripai...
Gudļevskis DR 2019./2000.
Spēle rezultāts | atvairītie metieni/metieni | vidēji zaudēti vārti | atv. metienu % | "Dinamo" un pretinieku metieni |
1. “Spartak” 2:1 (OT) | 15/16 | 1.00 | 93.8% | 26:16 |
2. “Torpedo” 3:0 | 25/25 | 0 | 100% | 28:25 |
3. “Jokerit” 2:7 | 8/12 | 9.06 | 66.7% | 26:26 |
4. “Ņeftehimik” 0:4 | 11/15 | 4.17 | 73.3% | 20:15 |
5. “Spartak” 1:5 | 23/27 | 4.13 | 85.2% | 34:28 |
6. “Amur” 4:3 (OT) | 31/34 | 2.86 | 91.2% | 20:34 |
7. “Lokomotiv” 2:3 | 22/25 | 3.06 | 88.0% | 27:25 |
8. “Severstaļ” 1:6 | 25/31 | 6.00 | 80.6% | 19:31 |
9. “Lokomotiv” 0:4 | 23/27 | 4.00 | 85.2% | 19:27 |
Pēc šādas bilances jebkurš klubs meklētu kādu citu pirmo vārtsargu. Praktiski Aleksandrs Salāks jau pasen bija aizrunāts, vienīgi vēl notika sarunas par naudu. Kad kā otrais numurs, kurš steidzīgi varētu stāties vārtos, tika vispirms dabūts Andrejs Makarovs. Zīlējot kafijas biezumos, kurš nu būs Guda vietā, eksdinamietis Edgars Lūsiņš jau bija izteicis visiem zināmo: “Nav noslēpums, ka paļauties tikai uz Gudļevska sniegumu ilgtermiņā nevar.” Var jau būt, ka Lūsiņš tad zināja, ka bez Makarova būs arī Salāks, bet tas nav būtiski. Tāpat kā nav pareizi pārmest Ankipānam divkosību, aizstāvot vārtsargus situācijā, kad ir jau atrasti divi aizstājēji. Var jau būt, ka pasaulē ir treneri, kas publiski izstāsta visu, kas notiks, taču es tādus neesmu saticis.
Ko varam pārmest Ankipānam, visam “Dinamo” treneru kolektīvam un abiem bijušajiem vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Jurim Klodānam? To, ka viņi pēc pērnās sezonas, kad Gudļevska uzvaru un zaudējumu bilance bija 9-17 (91.0%/2.37), bija iedomājušies, ka Kristers varētu būt “Dinamo” pirmais vārtsargs. It kā pērn komandu nebūtu vilcis nomināli otrais – Timurs Biļalovs! Metot ar vēl smagāku akmeni uz visiem “Dinamo” pēdējo triju gadu lēmējiem, valdi un padomi ieskaitot, kas esot “kolektīvais ģenerālmenedžeris”, kurš pieņem visus lēmumus, pēdējos trijos gados vienmēr ir bijusi kļūdaina pirmā vārtsarga izvēle – aizpērn Sandis Ozoliņš līdz riebumam mocījās ar Džastinu Pītersu, pērn “kolektīvo ģenerālmenedžeri” izglāba Biļalovs, šogad nebija kam glābt. Jo Maksims Tretjaks esot viduvējs pat treniņos.
“Pretenzijas ir gan pret uzbrucējiem, gan vārtsargu. Izdiskutējām šo jautājumu, tie ir smagi lēmumi,” tā Juris Savickis vēl pirms padomes (“kolektīvā ģenerālmenedžera”) sēdes. “Cilvēkiem devām iespēju. Gudļevskim gāja kā pa viļņiem – te augšā, te lejā. Viņš ir pats sava likteņa veidotājs, gribētos lielāku stabilitāti. Varbūt šis lēmums dos viņam domu, kā turpināt dzīvot, kā strādāt.”
It kā Latvijā neviens nezinātu, ka Gudļevskis nav garo distanču skrējējs! Bet sprinteris, kurš var izšaut vienā skrējienā. Plašai publikai kļuvis zināms 2013. gada pasaules čempionātā Helsinkos, kad ar savainojumu uz čempionātu aizbrauca Masaļskis, bet Mārim Jučeram jau bija sākusies melnā josla, Gudļevskis pēkšņi no Latvijas izlases trešā vārtsarga kļuva par pirmo. Aizvadot savu labāko pasaules čempionātu – 5:3 ar Slovākiju, 0:2 ar Vāciju, 3:1 ar Franciju un 2:3 (OT) ar Somiju. Bija dzimis jauns vārtu karalis! Kurš ar Irbes palīdzību bija ticis uz pasaules čempionātu, nu NHL drafts un, sāksies lielā dzīve! Kā par nelaimi (laimi?) vēl bija 1:2 Sočos pret Kanādu, kad jaunais varonis atvairīja 55 no 57 kanādiešu metieniem, ļaujot latvju hokeja faniem, starp kuriem kā vienmēr bija arī pa kādam sporta žurnālistam, kaifot: “Te ir jaunā NHL zvaigzne!” Un ja vēl jaunās kanādietes sociālajos tīklos piedāvā precības...Maz bija tādu, kas pamanīja, ka spēlē pret Zviedriju (3:5) Kristers bija daudziem zināmais Gudļevskis no HK”Rīga” laikiem, atvairot 25 no 30 zviedru metieniem. Nekā sevišķa! Bet kurš pēc Kanādas varoņdarba atcerēsies kaut kādu tur spēli ar zviedriem...
Sava loma jaunās zvaigznes glorificēšanā pienākas ar “Sporta Avīzei”. 2014. gadā Gudļevskis divas (!) reizes bija uz avīzes vāka. Kad jautāju kolēģim, kāpēc tā, atbilde bija, vai nu, ka tāpat nav ko likt, vai tas ir labs mārketings. Man labpatikās iebilst, ka Gudļevskis nav tāda mūsu sporta zvaigzne, kas būtu pelnījusi šādu pārspīlētu uzmanību. Kaut kad tad pat intervēju Artūru Kuldu, cilvēku ar labu humoru un pašironiju. “Ko tad darīsiet ar mani? Liksiet uz četriem vākiem?” apmēram tā par žurnālistu spēju glorificēt jauno varoni pasmējās Kulda. Jo Amerikā, kur Kristers bija braucis iekarot NHL, viņš, ļoti centīgs Skrīveru puika, tomēr bija un palika AHL spēlētājs. Jā, ar piecām spēlēm Tampabejas sastāvā NHL, bet piecu gadu laikā tā arī netuvojoties NHL. Jo pietrūka stabilitātes... Pēdējā sezonā pirms Rīgas “Dinamo” - Bridžportā 37 spēles, 2,83 ripas ik mačā ar 89,7% atvairīto metienu.
Būtībā pēc Sočiem un vienas ideāli nospēlētas spēles Latvijā bija radīts jaunā Lāčplēša tēls, kaut saturs tam neatbilda. Bet presei un tās lasītājiem allaž vajag jaunus varoņus, un Gudis bija ļoti pateicīga tēma.Varonis no nekurienes, kurš svešumā cīnās par savu vietu zem saules! Jaunais Irbe! Kuram pats Artūrs devis ceļamaizi. Rakstos un intervijās šablonu netrūka.
Vai es nosodu Gudļevski, ka vasarā viņš pieņēma itin labu Rīgas “Dinamo” līgumu, atsakot Čehijas virslīgas klubam Hradeckrālovē un laikam arī Ņižņijnovgorodas “Torpedo”? Nē! Nevienu mirkli. Vai viņš bija naivs, cerot, ka lielākajā daļā no 62 KHL regulārās sezonas spēlēm vajadzēs glābt “Dinamo” vārtus? Varbūt. Bet labticīgi naivi mēs visi šad un tad mēdzam būt. Kad jāpaskatās pašiem uz sevi.
Gribētos ticēt, ka šīs deviņas spēles un patriekšana no “Dinamo” nesalauzīs Gudļevski. Šā vai tā, bet viņš bija un ir viens no mūsu labākajiem hokeja vārtsargiem. Kurš var būt noderīgs ne vienā pasaules čempionātā vien. Varbūt jau nākamgad Cīrihē viņam atkal būs jābūt Latvijas glābējam!
Veiksmi turpmākajā dzīvē un karjerā, Krister!
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]