Daugaviņš: "Četras reizes esam bijuši OS. Tagad negribam palikt mājās"

"Atceros, ka pret Austriju pēdējoreiz spēlējām 2015. gada pasaules čempionātā. Neērts un agresīvs pretinieks, kas spēlē nepatīkamu hokeju. Taču jāiet un jāspēlē. Jāmēģina izdarīt viss, lai mēs uzvarētu," pēc pirmā treniņa kopā ar Latvijas izlasi sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš. Duelī pret austriešiem viņš guva vārtus un izdarīja piespēli, mūsējiem uzvarot ar 2:1. "Visas pretinieces ir labas. Mūsdienās vairs nav tik viegli. Arī pret to pašu Japānu pagājušajā gadā Liepājā diezgan smagi mocījāmies. Bet ir jāiet un jāparāda. Viss būs atkarīgs no tā, cik kurš gribēs."

Daugaviņš trenējās pirmajā virknējumā kopā ar Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši, un no kapteiņa gaida daudz, jo sezonu kopā ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo" 28 gadus vecais uzbrucējs sācis lieliski - trīs spēlēs trīs vārti un pieci punkti, ieņemot piekto vietu Kontinentālās hokeja līgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. Pats Daugaviņš uzskata, ka panākumu pamatā galvenokārt ir veiksme, plus palīdzot tas, ka kopā ar partneriem spēlēts arī iepriekšējā sezonā.

Viena no ripām tika iemesta arī Rīgas "Dinamo" vārtos, realizējot skaitlisko vairākumu. "Vienmēr ir dīvaini spēlēt pret Rīgu - pretiniekos ir daudz draugu un izlases biedru. Taču, kad uz ledus sākas karstums, vairs nav starpības. Tad ej un dari visu savas komandas labā," norādīja Daugaviņš, kura pārstāvētā Ņižņijnovgorodas "Torpedo" vakar bez latvieša palīdzības ar 6:1 uzvarēja Zagrebas "Medveščak", gūstot trešo panākumu četros mačos.

"Pirmo reizi karjerā sezonas laikā esmu pametis klubu. Protams, klubs ir darbs un ikdiena, tāpēc ir jocīgi, ka džeki cīnās izbraukumā, bet es esmu šeit. Bet tāda ir situācija. Tā jāpieņem un jāizbauda katrs moments Latvijas izlases kreklā." Daugaviņš norādīja, ka pārmetumus no komandas biedriem nav nācies uzklausīt. "Visi labi saprot, ka Eiropā izlase ir pirmajā vietā. Viss tiek pakārtots izlases interesēm."

"Kad notika iepriekšējā olimpiskā kvalifikācija, Ziemeļamerikā bija sezonas vidus. Pat neatceros, kur atrados - Otavā vai Bostonā. Skatījos pa televizoru. Protams, bija patīkami, kad uzvarējām, jo zini: pie visām sakritībām būs iespēja arī tev aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm. Četras reizes esam pierādījuši un bijuši tur. Tagad negribas palikt mājās. Gribam būt tur un turpināt," apņēmības pilns bija Latvijas izlases kapteinis. "Vienmēr patīkami būt mājās un būt kopā ar izlasi, sevišķi tik nozīmīgā turnīrā. Iekšā ir dzinulis, tāpēc būs interesants turnīrs."

"Spēlēšana savā laukumā - tas vienmēr ir pluss un mīnuss. Ir atbildības slogs. Tajā pašā laikā ceram, ka būs pilnas tribīnes, lai mūs dzītu uz priekšu. Kad reizēm spēle padodas grūta, fani aizdzen uz priekšu un viss sāk sanākt. Cerēsim, ka būs pilna halle," norādīja Daugaviņš.

Viņš arī pieskārās faktam, ka Latvijas izlasi vairs nevada Leonīds Beresņevs, kurš īsi pirms turnīra iesniedza atlūgumu. "Kad tas notika, man bija spēle. Nākamajā rītā atvēru kompi, lai apskatītos, kas notiek Latvijā, un tad redzēju, ka viss ir citādi. Nepatīkami, ka kas tāds notiek tik īsi pirms turnīra. Tomēr mums kā spēlētājiem laikam nevajadzētu to ņemt vērā. Nevar būt tā, ka tagad neiešu un nespēlēšu. Tagad tieši ir jābūt otrādi: jāiet un jāpierāda, ka ar visām grūtībām varam vinnēt."

"Spēles laikā par tādām lietām ir jāaizmirst. Jāiet uz ledus un jāspēlē. Kurš vada, kurš stāv uz soliņa šajā posmā neko daudz nevar izmainīt. Vienkārši ir jāiet un jāsitas citam par citu," motivējoši teica Daugaviņš, tomēr piebilstot, ka ikdienā domas par notikušo prātā iezogas bieži.