Facebook
GoogleKrastenbergs: "Katru spēli gājām un cīnījāmies. Izlikām visu uz ledus"
Latvijas izlases uzbrucējs Renārs Krastenbergs, kurš pasaules čempionāta noslēgumā tika atzīts par vienu no savas komandas trīs labākajiem spēlētājiem turnīrā, pēc piedzīvotās sakāves pret Vācijas izlasi (1:2) atzina, ka šobrīd prieka par saņemto atzinību ir maz, jo nav ticis izpildīts galvenais mērķis.
"Domāju, ka nospēlējām labu spēli. Mums bija savas iespējas. Dabūjām ripu laukuma dziļumā, gājām uz vārtiem. Manuprāt, vācieši lieliski nospēlēja aizsardzībā, ļoti daudz bloķēja metienus un bija labi mazākumā," iemeslus, kāpēc šodien pretinieks bija pārāks, minēja Artūrs Kulda. "Vienkārši nevarējām gūt vārtus."
Aizsargam piebalsoja arī Renārs Krastenbergs. "Katrs no mums strādāja ļoti smagi. Tas ir ļoti sāpīgi - zaudēt spēli savu fanu priekšā. Manuprāt, nospēlējām labi, bet kaut kur, kaut kā pietrūka,'' atzina uzbrucējs. Šī bija pirmā spēle turnīrā, kad Latvijas izlases spēles līdzjutēji varēja apmeklēt klātienē, taču Krastenbergs noliedza, ka tas varētu būt raisījis papildus nervozitāti mača sākumā, kad mājinieki nonāca iedzinējos ar 0:2: "Bija lieliski iziet uz ledus un redzēt, kā fani mūs uzmundrina. Nedomāju, ka bijām nervozi - bijām motivēti. Bija slikts sākums, bet pēc tam cīnījāmies pretī un tikām pie savām iespējām. Vajadzēja tikai tās izmantot."
"Fani deva visai komandai uzrāvienu katrā periodā. Protams, šī nav pirmā reize [vispār], kad spēlējam ar faniem. Bijām ļoti priecīgi par to, ka fani drīkstēja vērot mūsu spēli," izteicās Kulda. 32 gadus vecais aizsargs, kuram šis bija septītais pasaules čempionāts, nevarēja izcelt kādu vienu spilgtāko momentu no aizvadītā turnīra, piebilstot, ka galvenais mērķis tomēr sasniegts netika: "Spilgtākais moments būtu iekļūšana ceturtdaļfinālā, bet mēs to neizdarījām."
Savukārt desmit gadus jaunākajam Kuldas komandas biedram Renāram Krastenbergam 2021. gada pasaules čempionāts bija pirmais karjerā. Uzbrucējs apstiprināja, ka tā bijusi ļoti laba pieredze un ka atmiņā paliks piedzīvotais komandas un kolektīva gars. "Katru spēli gājām ārā un cīnījāmies, izlikām visu uz ledus," teica Krastenbergs, "gatavojāmies uz katru spēli un nekad nepadevāmies. Sāpīgi, ka nepiepildījām savu mērķi un bijām tik tuvu. Katrs visu sevi izlika uz laukuma."
Latvijas izlases uzbrucējs ar devīto numuru turnīru iesāka nomināli ceturtajā maiņā, izlaida otro spēli pret Kazahstānu, taču tad atgriezās ierindā un ar savu aktīvo spēli izpelnījās krietni lielāku lomu laukumā. Krastenbergs nonāca vienā uzbrucēju virknējumā ar Ronaldu Ķēniņu un Rodrigo Ābolu, kā arī devās uz ledus skaitliskajā vairākumā. Kopā ar maiņas biedru Ķēniņu un pieredzējušo Lauri Dārziņu, kurš Kaspara Daugaviņa prombūtnē ieņēma arī komandas kapteiņa posteni, Krastenbergs turnīra noslēgumā tika atzīts par vienu no trīs Latvijas valstsvienības labākajiem hokejistiem čempionātā.
''Man liekas, ka to [balvu] varēja iedot jebkuram no mūsu komandas, jo spēlējām visi kā viens. Neviens nav tikai par sevi," izteicās uzbrucējs, kuram gan šobrīd prieka par atzinību bija maz. "Neizpildījām savu mēŗki," noslēdza Krastenbergs. Renārs piecās spēlēs guva divus vārtus un vienreiz rezultatīvi piespēlēja partnerim.
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
PLus vēl vairākums, totāla impotence.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Par ko, par ko... bet par Krastenbergu tiešām tā var teikt... redzēja, ka raujas un skrien un atdod visu, kas ir.... atšķirībā, piemēram, no Daugaviņa.... kura pat trauma nez vai bija mums zaudējums
[+] [-]
[+] [-]
Taču, nepamet sajūta, ka šis māju PČ nācis pāris gadus pa vēlu. Bija jūtams, ka esam vecākā izlase čempionātā.
Šķita, ka tas, ka čempionāta gaitā līdera lomā izvirzījās Krastenbergs vairāk liecināja nevis par Renāra talantu, bet gan veco līderu pagurumu.
Domāju, ka izlasei ir nepieciešama paaudžu maiņa. Varbūt labāk ir spēlēt ar Švānenbergu, Krastenbergu, Smirnovu un citiem u25, kuri nav tik meistarīgi, kā Dārziņš, bet spēj izskriet līdzi pretinieku tempam
[+] [-]
+1 [+] [-]
Latviešu maksimālā izlikšanās nav pat viduvēja snieguma vērta. Tas arī viss.
+1 [+] [-]
Visi vienmēr vienkārši muld tās standarta iemācītās sportistu frāzes "gājām, darījām, nepaveicās".
Ja tā nopietni no pēdējo desmitgažu spēlētājiem tikai Merzļikins (vismaz nhl), Znaroks un, cik atceros, Ozoliņš reāli ir pateikuši, ka ir lietas kur komanda, izlase un atsevišķi spēlētāji konkrēti s#kā, un tā spēlēt nevar. Pārējie vienkārši baidās izteikties, tā itkā viņus tūlīt nkvd aģents par to aizvedīs.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ko tad tie čaļi dara brīvajā laikā? KHL nauda visiem mājas ar pagalmiem sacēlusi, nu bāc, noliec sētā vārtus un met devenēs līdz vēmienam... Kaut katru dienu, ja nevar atļauties ledu noīrēt un kādu vārtsargu, kurš patrenējas ilgāk...
Protams, ja fiziska ir izpumpējies, tad galva ar nestrādā, un rokas neklausa... Ne piespēli uzņemt, ne atdod, kur nu vēl uzmest... Un fiziskais ir katastrofālā līmenī...
Bet bez pārmetumiem varu teikt, ka tas pats Dzierkals, lai arī taisīja podus, padarīja daudz vairāk, kā tāds Dārziņš... Par Krastenbergu nemaz nerunājot, labākais uzbrucējs izlasē... Izksaidrojiet kāds normālam letiņu skatītājam, kā uzbrucējs 6ās spēlēs var 5 vai 7 reizes būt uzmetis pa vārtiem? Viņiem pašiem nav neērti, nav paškritikas nekādas?
+1 [+] [-]
Gribasspēka trūkums, dzeršana utt. Tas viss kopā arī rada rezultātu.
[+] [-]
Jaunie - Švanenbergs, Daniels Bērziņš, Rūdolfs Polcs, Kristaps Skrastiņš, Daniels Mūrnieks (šiem visiem čaļiem 19-20 gadu, jānobriest par vīriem un visas iespējas nomainīt Džeriņu pavisam drīz)
[+] [-]