K. Valters: ''Mums ir laba jaunatnes basketbola sistēma līdz 15 gadiem''
Kristaps Valters, kurš pēc karjeras beigām pievērsies individuālajam darbam ar bērniem un jauniešiem, portālam ''Sportacentrs.com'' vairāk pastāstīja par saviem plāniem un dalījās viedoklī par Latvijas jaunatnes basketbola sistēmu, kā galveno problēmu norādot pāreju uz pieaugušo basketbolu.
Kristaps Valters pēc basketbolista karjeras beigām pievērsās trenera karjerai. Vispirms viņš sezonu strādāja par nu jau izjukušās ''Valmiera''/''Ordo'' galveno treneri, bet pēcāk pievērsās bērnu un jauniešu trenēšanai, uzsvaru liekot uz individuālo darbu. Sarunā ar portālu ''Sportacentrs.com'' Valters pauda, ka jau vairākus gadus organizē dažādas nometnes, un ir plāns tās rīkot arī ārpus Latvijas robežām. ''Šobrīd trenēju tikai individuāli. Organizēju nometnes, strādāju individuāli ar bērniem un plānoju veidot nometnes arī ārzemēs. Lēnām eju uz priekšu.''
Ņemot vērā, ka pēdējos gados Valters pārsvarā strādā ar bērniem un jauniešiem, viņam var būt redzamas atsevišķas problēmšķautnes jaunatnes sistēmā. ''Jāsaka, ka mums ir laba sistēma līdz 15 gadu vecumam. Mums ir labi treneri, kuri strādā un attīsta viņus individuāli. Kvalitāte zūd pēc 15 gadu vecuma, kad jāsāk pāriet uz veču basketbolu. Sākot ar U16 izlasi, jaunieši nav gatavi, bet treneri, teikšu, turpina uķināties ar viņiem kā 13 gadu vecumā. Reāli jau tajā brīdī ir jāpiedāvā vīriešu basketbols,'' viņš min, pie reizes gan nosakot, ka Latvijā jaunieši attīstās lēnāk kā citur.
''Kas jādara? Jāpalielina slodze treniņos, un, protams, arī fiziskā sagatavotība. Vienmēr esmu teicis, ka Latvijā esam ziemeļnieki un jauniešu vecumā mazāk attīstīti. Tamdēļ lielāka uzmanība jāpievērš vispārējai attīstībai. Ja paraugāmies, tad mūsu basketbolisti vīriešu basketbolā ieiet samērā vēlu. Piemēram, Žagars. Viņam ir 24 gadi (23 - aut.), bet tikai tagad viņš reāli ir iegājis veču basketbolā, lai gan reāli bija jāspēlē no 18 vai 19 gadu vecuma.''
Valters vairākkārtīgi devies uz Spāniju, piedaloties dažādās bērnu nometnēs. Lūgts raksturot galvenās atšķirības starp spāņu jauniešiem un latviešu, viņš min jau iesākto tēzi par gatavību no 16 gadu vecuma. ''Līdz noteiktam vecumam mūsu jaunieši pat bija labāki par viņu. Kā jau teicu, vēlāk jau viņi ir gatavāki, turklāt piesaistīti pie lielās komandas. Viņus gatavo vīriešu basketbolam. Pēc 15 gadu vecuma var pamanīt, ka viņi ir soli priekšā un tā ir problēma. Mums šajā vecumā turpina dragāt jauniešu basketbolu un tad mēs brīnamies, ka viņš neko nevar izdarīt, kad iet spēlēt pie večiem. Cits stāsts ir treniņu intensitātes līmenis. Tā pusotra līdz divas stundas paiet augstā tempā. Arī mums jādod augstas intensitātes treniņš. Ja arī ir 20 bērni, jāizdomā, kā dabūt kvalitāti un intensitāti.'' Valters gan minēja, ka šobrīd treneriem pieejama krietni vairāk informācijas nekā iepriekš, turklāt Latvijas treneru vidē ienāk jauni un perspektīvi treneri, kuri agrāk paši bijuši sportisti.
Lai arī jauniešu pāreja uz pieaugušo basketbolu ir jau iepriekš identificēta problēma, šajā rudenī vismaz viens jaunais basketbolists licis par sevi runāt pozitīvā veidā. VEF rindās ātri vien pie nozīmīgām minūtēm ticis Jāņa Blūma dēls Roberts, kurš spējis tās produktīvi likt lietā. Apvienotajā līgā viņam 14:44 minūtēs 9.5 punkti spēlē, bet FIBA Čempionu līgā 10.8 minūtēs 8.5 punkti. Viņa piemēru izceļ arī Kristaps Valters. ''Ļoti maz mums ir tādu, kas iznāk 17 gados Eiropas kausā un trijās minūtēs iemet sešus punktus. Par to man ir liels prieks. Tajā liels nopelns ir arī Jānim, kurš viņu gatavoja. Gribu nodot, ka nepieciešams pievērst uzmanību individuālajam darbam jeb darīt papildus. Katram tas ir individuāli - vienam kas jāattīsta tehniskajās prasmēs, citam fiziskā sagatavotība.''
Jauns TV raidījums - "(Bez)maksas sports"
Par naudu Latvijas sportā jau tuvākajā laikā vairāk tiks runāts portāla Sportacentrs.com un TV4 kopīgi veidotā raidījumā “(Bez)maksas sports”. Raidījums būs 12 kvalitatīvu, informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju sērija par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā.
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Jā, viena no lielākajām problēmām ir fiziskā trūkums, kas sev līdzi ņem paļaušanos uz taktiku, atteikšanos no bumbas presinga aizsardzībā, švaku slash'ošanu, un slimīgu trīņu mešanu, kad pret fiziskākiem džekiem vispār netiek soda laukumā.
Nu jau cik gadi pagājuši, kopš uz LV tika uzaicināts pirmais EIROPAS (serbu, laikam? nu nav svarīgi) treneris, kurš sakārtos jauniešu sistēmu, izstrādās normatīvus, klīnikas, metodikas treneriem, vai kaut ko uz to pusi. Vēl mums ir tā infantīlā treneru komisija, ar šķiet, Agri priekšgalā.
Nezinu, vai tur jebkas ir izstrādāts un tiek pielietots darbā ar jauniešiem, lai tradicionāli vajākās prasmes tiktu uzlabotas, bet varu vien iedomāties, kā tas izskatās dzīvē - Agris sezonas sākumā izsūta uz visām BJBS epastus (pusei no treneriem nezinot, kas ir e-pasts, un kā tādus atvērt), un turpina trenēties pēc savas programas, un, padzirdot, ka Agris brauc ciemos, pa kaktiem cenšas atrast viņam pilnīgi nesaprotamo informāciju, un pārnervozējies novada treniņu pēc Agra metodikām. Un tā visu no gala. Protams, ne jau visi jaunatnes treneri ir tādi, un es gan jau pārspīlēju. Bet diez vai pārāk daudz.
A ja par ārzemniekiem - pasaule vienkārši ir atvērusies. Pirms 20 gadiem uz ārzemēm nebrauca neviens jaunietis, pirms gadiem 10 - tikai U- izlašu spīdekļi vai tādi, kuri pārvākušies uz ārzemēm, bet tagad uz Eiropas akadēmijām vai NCAA (2. vai 3. divīziju) brauc kādi vien pagadās..
Vēl man joprojām arī kremt, kā vefs izniekoja savu VEF skolas projektu (jeb kaudzi ar Mazura trenēto U- izlašu pamatmasu '95 un '96. gadiem, un pēc tam '97-98 lasot perspektīvos jau no visas Latvijas).. no turienes pa taisno uz kaut kurieni tika tikai Anžejs, un pa kādam retajam pagāja daži gadi un pieturas Liepājās vai Jelgavās, lai tālāk spēlētu D-Eiropas 3. līgās.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Otrs varētu pacelt tēmu kur notiek spēles, kāda ir to kvalitāte. Ja piemeram spele notiek zālē kur grīda nav mazgata hvz cik ilgi, vai piemeram spele tur U13 vai U14 un speli tiesa 12-13gadigi jaunieši kas pat švilpē nevar iepūst, vai protkolu un laiku ņem tieši tik pat veci berni, kāda var būt spēles kvalitāte? Vai tev bērns regulāri pārbrauc mājas smirdīgs, jo dušās nav ūdens, vai ir iedotas ģerbtuves kur dušas nav vispar. Brižiem liekas, ka LBS ir akla un tiešam izliekas šo visu neredzam.
[+] [-]
[+] [-]
Vai tas nav iemesls pašķidriem rezultātiem?
Kādreiz par aizliegtu vielu un dzērienu lietošanu puiši esot mesti ārā no izlases.
[+] [-]
[+] [-]
Ko darīt tiem pārējiem, nu strādās viņi profesionālāk, bet kur viņus likt? Ja vēl tagad runājam, ka valstij sports nav jāatbalsta, tad tāds NBL elementāri vienkārši beigsies vai paliks tikai augstskolu komandas. LBL līmenī ir tādas algas, lai uz to tiektos, nu tā nopietni runājot?
Attiecīgi LJBL lieliski pilda savas funkcijas - lielākā daļa no bērniem ir bijuši fiziski aktīvi, veselīgi, daži izsitušies PRO līmenī.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Mazākos trenē kā saspēles vadītājus - izaugs līdz 160 cm
Lielos kā centrus - izaugs līdz 190 - 195cm
Puišus kuri sasniegs vairāk kā 200 cm vispār netrenē jo jauniešu vecumā vēl teiksim neveikli ....
Kad izaug(jau 16 - 17 gados), tad ar tādu augumu un ar jauniešu gados iegūto spēles prasmi nevienam nav vajadzīgi ....
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tādiem ar likumu būtu jāaizliedz jaunatnei tuvoties...
Stūrē savus taksometrus Spānijā, nebojā jaunatni Latvijā...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Var jau te daudz runāt kas ir nepareizi, bet ko darīt, ja valstī ir elementārs normālu treneru trūkums? Skatos no sava gada puikām - Rīgas komandām, Ķekavai, Jūrmalai, Jelgavai, Bertānu VBS ir +/- Ok. Pārējiem bieži vien wannabe džeki vai sporta skolotāji, kam vajadzīgas stundas papildus slodzei... Un tiem, kam ir ok, ne visur treneri var strādāt pilnvērtīgi ar garajiem un mazajiem, nemaz nerunājot par kaut kādiem papildus fizo treniņiem.
[+] [-]