Pavasarīgā Nīderlande gatava šottrekam

Kaspars Heisters 2011-01-14 12:39

Par šī gada Eiropas šorttreka galvaspilsētu kļuvusi viena no Nīderlandes pilsētām - Hērenvena, kura mums labāk zināma ar savu pilsētas futbola klubu, ar ko Eiropas kausā cīnījās mūsu FK Ventspils.

Eiropas čempionāta mājvietā nekas neliecina, ka šeit būtu ziema un notiktu ziemas sporta veidu sacensības. Laiks ir silts. Gan dienā, gan naktī termometra stabiņš ir nedaudz virs nulle grādiem. Gandrīz katru dienu līst citreiz stiprāk, citreiz vājāk. Pīles, gulbji un citi putni mierīgi peld daudzajos pilsētas kanālos. Vietēji iedzīvotāji pie sniega īsti nav pieraduši, jo kad kļūst aukstāks un sākas sniegs un sals, sākas neliels haoss.

Mūsu sportisti veiksmīgi ir ieradušies Nīderlandē un jau no pirmdienas aizvada treniņus Hērenvenas ledus arēnā. Kā atzina šorttreka treneris Māris Birzulis, tad treniņi nepieciešami tikai tāpēc, lai galvenokārt pierastu pie čempionāta ledus. „Pirms čempionāta paveicām lielu darbu, lai būtu iespējami labākā sportiskā formā, tāpēc šīs nedēļas laikā nevar neko pielikt, ne atņemt. Pēkšņi kļūt ātrākiem nav iespējams, tāpēc sezona ir gara un darbs jāiegulda visā tās laikā. Visi mūsu šorttrekisti – Jēkabs Saulītis, Haralds Silovs un Evita Krievāne jūtas labi un ir gatavi startiem. Cerams, ka mums palīdzēs arī veiksme, tad viss būs kārtībā.”

Ne velti Nīderlandē šorttreks (kuram nav tik ilgas tradīcijas), bet jo īpaši ātrslidošana, ar ko tagad aizrāvies ir arī Silovs, ir ļoti populāra un apmeklēta. Tas tāpēc, ka šeit īpaši izplatīta ir pārvietošanās ar velosipēdiem, kur tiem ir vairākas priekšrocības pret gājējiem un automašīnām. Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama ir pilna ar riteņbraucējiem un tās centra katrs stabs vai koks ir apvīts ar vairākiem velosipēdiem. Tāpēc nav brīnums, ka šajā valstī ir spēcīgi ātrslidotāji un šorttrekisti, jo riteņbraukšana ir ļoti tuva šiem sporta veidiem un palīdz uztrenēt vajadzīgos kāju muskuļus. Jāpiebilst, ka pārvietošanās nenotiek ar mums pierastajiem ātrumniekiem (riteņiem, kuriem var mainīt ātrumus), bet gan ar parastiem vecā tipa riteņiem ar vienu ātrumu, tāpēc braucot kādos paaugstinājumos tas prasa daudz lielāku piepūli. Toties šāda pārvietošanās dod daudz lielāku atslodzi makam, jo tiek ietaupīti vērā ņemami līdzekļi. Vislētākā autobusa, tramvaja vai metro biļete maksā 2 eiro (aptuveni 1,40 Ls).

Izmantotie resursi
Ventas Balss