Vasiļjevs: "Es nevaru izdzīvot bez ledus ilgāk par trīs dienām"

Kā paredz Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi, par iegūto otro vietu Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Lillehamerē Vasiļjevam pienākas 2000 EUR naudas balva, bet vienai no viņa trenerēm Jeļenai Ivanovai pienākas 1000 EUR. Piektdien Vasiļjevs tikās ar Daugavpils pilsētas domes vadību un vietējiem žurnālistiem.

Vasiļjevs šosezon startēja četros lielos mačos. Gadu viņš iesāka ar iegūto otro vietu Jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Kā atzina pats Vasiļjevs, tas kļuva par emocionālāko startu sezonā: "Starts jaunatnes olimpiādē noteikti bija vissarežģītākais. Mans treneris Aleksejs Urmanovs Lillehamerē savulaik uzvarēja olimpiskajās spēlēs, tādēļ arī man ļoti gribējās uzvarēt. Nesanāca, jo pats kļūdījos. Turpināšu strādāt, lai labotu šīs kļūdas. Kopumā ar sezonas otro pusi esmu apmierināts. Vasarā mans mērķis ir apgūt četrkāršo apgriezienu lēcienus."

Lillehamerē piedzīvotais Vasiļjevu mudinās strādāt arī turpmāk, jo līdzīga atmosfēra būs arī ziemas olimpiskajas spēlēs: "Organizācijas līmenis bija ļoti augsts. Emocijas ir neaprakstāmas. Tas bija ļoti liela mēroga pasākums, viss redzētais likās ļoti interesants. Mans treneris man teica, ka šīs sacensības organizācijas līmenī praktiski neatšķiras no olimpiskajām spēlēm. Atšķirība būs tikai atklāšanas ceremonijā un žurnālistu skaita ziņā. Man bija īpašs prieks par komandu sacensībām, jo tajās bija milzīga spriedze. Es biju komandas līderis, tādēļ no manis bija atkarīgs, vai mēs tiksim pie medaļām vai nē. Mums izdevās – ieguvām trešo vietu!"

Pēc atgriešanās mājās Denisam ir jāatgūst iekavētais mācībās: "Es mācos ļoti labā skolā - Daugavpils krievu licejā, kur ir ļoti labi pasniedzēji un ļoti augsts līmenis [viena no labākajām skolām pēc reitinga Latvijā]. Skolotāji ir ļoti saprotoši, viņi man ļoti palīdz. Piecu dienu laikā esmu praktiski nokārtojis visus savus parādus, kas man sakrājās pa šo laiku, kamēr biju prom no Latvijas."

Uz jautājumu, vai Denisam vairāk patīk atrasties skolā vai uz ledus, daiļslidotājs atbildēja, ka labi ir abās vietās: "Man ļoti patīk daiļslidošana, tas ir mans darbs un arī sirdslieta. Es nevaru sevi iedomāties bez ledus. Ilgāk par trīs dienām bez tā es nevaru izdzīvot. Uz ledus vienmēr var iemācīties kaut ko jaunu. Arī skolā tu vienmēr uzzini kaut ko jaunu. Tā ir iespēja sevi attīstīt, tā palīdz labāk izprast apkārtējo pasauli. Man patīk iegūt jaunas zināšanas, tas ir daudz labāk neko nedarīt un degradēt [smejas].”

"Šī sezona kopumā bija ļoti smaga," iesāk Deniss. "Pirmo reizi kvalificējos Eiropas pieaugušo čempionātam, kas man deva jaunu pieredzi. Ļoti žēl, ka bija tik maz laika starp pasaules junioru un pieaugušo čempionātu. Parasti vajag vismaz 2-3 nedēļas, lai atpūstos un atgūtos no iepriekšējām sacensībām, bet šoreiz tādas iespējas nebija. Bija ļoti grūti savākties uz šīm sacensībām."

Kā ir ar līdzjutējiem daiļslidošanas pasaulē? "Skatītāju ir ļoti daudz. Spilgti atmiņā iespiedās treniņi Bostonā [tur notika pasaules čempionāts], kur pat uz treniņiem nāca seši tūkstoši skatītāju. Vīriešu sacensību laikā tribīnēs bija 17,5 tūkstoši skatītāju, bet sievietēm bija vēl vairāk! Pēc mana slidojuma skatītāji cēlās kājās un aplaudēja. Tas ir vislabākais mana darba novērtējums," iespaidus Bostonā atcerējās Deniss.

Daiļslidošana ir sports vai teātris? Manuprāt, gan viens, gan otrs. Tas ir gan sports, gan aktierspēle. Bieži tas tiek saukts par teātri vai baletu uz ledus. Laikam nav īsti pareizi, ka par to tiek liktas atzīmes, tomēr tāds ir sports. Es daiļslidošanu sauktu par mākslu kontrolēt sevi, kontrolēt slidas utml. Man katrs izgājiens uz ledus ir kā jaunas dzīves sākums," tā daiļslidošanu novērtēja pats sportists.

Atceroties pasaules junioru čempionātu, Deniss atzīst, ka bija vīlies par to, ka neizdevās tikt pie godalgas: "Pēc pirmās dienas biju trešajā vietā un uzskatu, ka varēju tikt medaļās vai vismaz būt turpat pie pjedestāla [beigās astotā vieta]. Treneris un arī es bija dusmīgs par tiesnešu ieliktajām atzīmēm. Arī pats pieļāvu kļūdu, bet nedomāju, ka vērtējums bija objektīvs. Zaudēju kādus 15 punktus. Varēju cīnīties par pjedestālu."

Atvadoties no žurnālistiem un domes vadības, Vasiļjevs vēlreiz atgādināja, cik liela nozīme ir viņa mātei: "Viņa ir ne tikai mans lielākais līdzjutējs, bet arī mans pirmais treneris."