Potenciālajam olimpietim Kuļišam Latvijas pilsonību traucē iegūt nepilnvērtīgas valodas zināšanas

Pasaules čempionātā Bostonā vīru slidojumos Deniss Vasiļjevs izcīnīja 11. vietu, bet Kuļišs guva 24. pozīciju un ar to bija pietiekami, lai Latvija kļūtu par vienu no tikai piecām valstīm, kas uz olimpiskajām spēlēm šajā kategorijā nopelnījusi vairāk nekā vienu ceļazīmi. Ar trim sportistiem uz Milānu brauks ASV un Japāna, bet pa diviem pārstāvjiem būs arī Francijai un Itālijai.

Kijivā dzimušais Kuļišs uz Latviju pārcēlās 16 gadu vecumā drīz pēc kara Ukrainā sākuma. Mūsu valsti viņš pārstāv kopš 2023./2024. gada sezonas, bet piedalīties olimpiskajās spēlēs šobrīd nevarētu, jo tam ir nepieciešama pilsonība. Zīmīgi, ka pirms vēršanās Saeimā, lai cerētu uz atzīšanu par pilsoni ar īpašu likumu, Kuļiša komanda devās uz sabiedrisko televīziju, kur tika radīts sižets. Latvijas Slidošanas asociācijas ģenerālsekretāre Anna Beļēviča sarunā ar Sporta Avīzi nenoliedza, ka, trīs ar pusi gadus dzīvojot Latvijā, Kuļišam nav izdevies pienācīgā līmenī iemācīties valsts valodu.

“Viņš mācās – divreiz nedēļā ir privātskolotāja, bet kursi pat katru dienu. Viņš ir spēcīgs daiļslidošanā, bet ne tik spēcīgs valodu apgūšanā,” pauda Beļēviča, tobrīd uzsverot, ka došanās uz parlamentu ir procesā. Šobrīd gan beidzot iesniegums Saeimā ticis saņemts, bet paredzams, ka to nesāks skatīt drīzāk par nākamo nedēļu.

Kā raidījumam “4. studija” teica Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Raitis Keselis, lai drīkstētu doties uz starta četrgades nozīmīgākajā sporta notikumā, atlēts pilsonību var iegūt kaut olimpisko spēļu atklāšanas dienā. Ja Kuļišam pie pilsonības nesanāks tikt, otru Latvijai pienākošos vietu varētu aizņemt Kirils Korkačs, kurš gan šobrīd vēl nav savācis nepieciešamo punktu tehnisko minimumu, lai drīkstētu tik augsta līmeņa sacensībās startēt, tomēr viņš no tā neatrodas tālu. Korkačs šogad bija 38. vietā starp 41 sportistu pasaules junioru čempionātā.

Šī gada septembrī Saeima par Latvijas pilsoni atzina 15 gadus veco Kijivā dzimušo tekvondo sportistu Eduardu Cibuļu, kurš pērn, pārstāvot Latviju, kļuva par Eiropas kadetu čempionu. Arī Cibuļa mūsu valstī ieradās drīz pēc pilna apmēra kara sākuma, bet viņš latviešu valodu šobrīd jau pārvalda brīvā līmenī. Arī par Cibuļu sīkāk ir iespējams lasīt Sporta Avīzes novembra numurā, kur viņš stāsta, ka vēlas kvalificēties 2028. gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm. “Esot Latvijā, iemīlēju tekvondo vēl vairāk, tāpēc turpmāk vēlos pārstāvēt šo valsti,” uzsver jaunais talants.

Novembra Sporta Avīze apskatīta situāciju pilnīgi visos 16 sporta veidos, kas februārī būs olimpiskajā programmā. Pirmoreiz godalgas tiks dalītas slēpošanas alpīnismā, kam gan Latvijā nav ne atzītas federācijas, ne starptautiska līmeņa sportistu. Tāpat mūsu valstī šobrīd atkal vairs nav ziemeļu divcīņas atlētu, bet pārējos 14 sporta veidos lielākā vai mazākā skaitā Latvija ir pārstāvēta. Līdz šim mūsu valsts trīs reizes uz ziemas olimpiskajām spēlēm devusies ar 57 sportistiem, bet šoreiz var droši prognozēt, ka šis skaits tiks pārspēts. Turklāt vidēji optimistiskas prognozes liecina, ka delegācijas apjoms sasniegs ne tikai septīto, bet, iespējams, arī astoto desmitu jeb Milānas-Kortīnas spēlēs varētu piedalīties pat aptuveni 71 atlēts.