Pēc supergiganta Baltijas kausa otrajā dienā, kas bija pirmā sacensību diena jauniešu grupām, uzreiz norisinājās sacensības Alpu kombinācijā, kas ietvēra supergigantu un slalomu. Līdz ar to jaunieši vēlreiz veica supergigantu, pēc kura sekoja slaloms, tādējādi nosakot vispusīgāko kalnu slēpotāju. Ja supergigantā visvairāk uzvaras (trīs) ieguva Krievijas pārstāvji, tad Alpu kombinācijā trijās grupās nepārspēti bija mūsējie. Līdz ar to pirmajā sacensību dienā abās disciplīnās kopā Latvijai un Krievijai pa piecām uzvarām, bet igauņiem divas. Ja dažās grupās pirmais trijnieks bija līdzīgs supergigantām, vienā pat identisks, tad dažās tas krasi izmainījās, jo, pirmkārt, slalomisti kāpās uz augšu pēc ātruma disciplīnas un, otrkārt, līderi izstājās slalomā vai jau bija to izdarījuši pirms tam kombinācijas pirmajā disciplīnā supergigantā.