Starpsezona: Šifrinas atgriešanās, Fellera mūzikas vēstījums, "Lauberhorn" atcelšana

7. marts – Pasaules kausa sezonas pēdējās sacensības notiek Norvēģijas slēpošanas kūrortā Kvitfjellā. Tur savu sezonas ceturto uzvaru svinēja austrietis Matiass Maijers, nobraucienā neļaujot gūt panākumu mājinieku zvaigznei Aleksandram Omotam Kildem, kurš diezgan ilgi noturējās līderpozīcijā, tomēr beigās tika apsteigts par 14 sekundes simtdaļām. Toties Kilde, pateicoties otrajai vietai, apsteidza sīksto Francijas pretinieku Aleksi Pinturo lielajā kopvērtējumā. Nākamajā dienā paredzētās supergiganta sacensības lietus un miglas dēļ organizatoriem nācās atcelt. Tāpat uz starta tehniskajās disciplīnās neizgāja arī sievietes, kurām laikapstākļi traucēja Ofteršvangā, Vācijas dienvidos.

11. marts – Amerikāniete Mikaela Šifrina, kura izlaida vairāk kā mēnesi sava tēva negaidītās nāves dēļ, paziņoja, ka atgriezīsies sacensību apritē Zviedrijas slēpošanas kūrortā Orē. Tomēr tajā pašā dienā Zviedrijas kalnu slēpošanas federācijas šefs Tomijs Eliasons paziņoja, ka PK posms koronavīrusa dēļ tiek atcelts. Tā kā jau iepriekš bija zināms, ka nenotiks arī PK finālsacensības Kortīnā d’Ampeco, sieviešu sezonai tika pielikts punkts. Lielo kristāla globusu tādējādi ieguva itāliete Federika Brinjone, par 153 punktiem apsteidzot tieši Šifrinu. Brinjone izcīnīja Mazos kristāla globusus arī milzu slalomā un alpu kombinācijā. Nobrauciena un supergiganta ieskaitē labākā bija šveiciete Korīna Zutere, savukārt slalomā un paralēlajās sacensībās šo balvu pirmoreiz karjerā ieguva Petra Vlhova no Slovākijas.

11. marts – Līdz galam netiek pabeigts pasaules junioru čempionāts Norvēģijas ziemeļu pilsētā Narvikā, tiekot atceltām piecām no vienpadsmit disciplīnām. Jāpiemin, ka dominanci šajā čempionātā apliecināja Austrijas izlase, kuras lielākā zvaigzne bija 19 gadus vecā Magdalēna Egere. Viņa svinēja uzvaras trijās no četrām notikušajām sieviešu sacensībām (nobraucienā, supergigantā un kombinācijā).

12. marts – Lai gan sākumā Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) paziņoja, ka vīriešu pēdējais PK posms Kraņska Gorā (Slovēnija) notiks bez skatītāju klātbūtnes, divas dienas vēlāk sekoja paziņojums, ka arī šis posms ticis atcelts. Šis lēmums nāca par labu Aleksandram Omotam Kildem, jo pēdējā posmā bija paredzētas divas tehniskās disciplīnas, kurās specializējas Kildes galvenais konkurents cīņā par Lielo kristāla globusu Aleksi Pinturo no Francijas. Grūti teikt, vai francūzim divos posmos būtu izdevies sadeldēt 54 punktu deficītu, jo arī Kilde tobrīd bija labā sportiskā formā un varēja pacīnīties par augstām pozīcijām, taču pilnīgi droši var teikt vienu – koronavīrusa pandēmija izjauca aizraujošu dueli starp šiem diviem sportistiem. Kilde guva savu lielāko panākumu karjerā, kļūstot par ceturto norvēģi vēsturē, kurš ieguvis Lielo kristāla globusu (iepriekš to bija paveikuši Aksels Lunds Svindāls 2007. un 2009. gadā, Lase Hjūss 1996. un 1999. gadā, kā arī Hjētils Andrē Omots 1994. gadā). Pinturo saņēma savu sesto (!) Mazo kristāla globusu alpu kombinācijā, abās tehniskajās disciplīnās labākais bija Kildes tautietis Henriks Kristofersens, bet šveicieši sadalīja atlikušos trīs kausus – Beats Foics uzvarēja nobraucienā, Mauro Kaviecels supergigantā, bet Loīks Meilārs paralēlajās sacensībās. Līdz ar to Kilde kļuva par pirmo slēpotāju kopš 2010. gada, kurš ieguvis Lielo kristāla globusu bez nevienas uzvaras atsevišķu disciplīnu kopvērtējumā (iepriekš to paveica šveicietis Karlo Janka).

2019./20. gada PK sezonas lielais kopvērtējums vīriešiem un sievietēm

14. marts – Par karjeras beigām 31 gada vecumā paziņo zviedrs Mats Ulsons. ''Jau pagājušajā gadā man bija šādas domas. Taču tad izlēmu, ka varētu vēl sezonu nostartēt tādā relaksētākā variantā un paskatīties, kā būs. Bet patiesībā jau daudzus gadus man ir pazudis vajadzīgais izsalkums un arī treniņu motivācija, kas nepieciešama, lai sasniegtu rezultātus,'' medijiem pastāstīja Ulsons, kurš četrreiz bija kāpis uz goda pjedestāla PK posmos un izcīnījis bronzas medaļu PČ komandu sacensībās. Jau iepriekš bija zināms, ka savu pēdējo sezonu aizvada arī 37 gadus vecais olimpiskais čempions Andrē Mīrers, kurš koronavīrusa dēļ tā arī neaizvadīja savas atvadu sacensības. Līdz ar to abi galvenie pamati Zviedrijas vīriešu kalnu slēpošanā faktiski vienlaicīgi bija beiguši startēt, kas 2020./21. gada sezonā radījis lielu robu Zviedrijas kalnu slēpošanā. Mīrers raidījumā ''Vinterstudion'' gan mierināja, ka drīz par sevi liks manīt arī Zviedrijas jaunie slēpotāji – viņiem tikai vajag dot laiku.

17. marts – ''Tu biji pelnījusi labāku nobeigumu, tomēr prieks, ko dāvāji mums visiem šajā gadā, nevar tikt izdzēsts. Tavs tituls ir devis mums visiem iedvesmu šajā grūtajā periodā – paldies par to,'' Federiku Brinjoni ar izcīnīto Lielo kristāla globusu, Itālijas pirmo kopš Alberto Tombas triumfa 1995. gadā, apsveica Itālijas Olimpiskās komitejas prezidents Džovanni Malago. Pati Brinjone izteica nožēlu, ka nevarēja saņemt balvu ceremonijas laikā un noklausīties Itālijas himnu. Tā vietā deviņus kilogramus smago balvu FIS nosūtīja tikai pēc trim nedēļām ar kurjeru uz viņas vecāku mājām, jo pati Brinjone dzīvo Itālijas Alpos krāšņajā Valle d’Aostā, kur parasti kurjeri pasūtījumus nepiegādā.

19. marts – Norvēģiete Nina Hāvera-Lēseta, kura jau vairākus gadus bijusi Norvēģijas vadošā kalnu slēpotāja dāmu komandā, 31 gada vecumā paziņoja par punkta pielikšanu savai karjerai. ''Man ir bijusi šī sajūta jau ilgāku laiku, taču pagājušajā gadā nonācu pie secinājuma, ka jāpamēģina vēl viena sezona, lai redzētu, ko vēl varu sasniegt,'' intervijā stāstīja Hāvera-Lēseta, kura pērnajā sezonā spēja izcīnīt divas piektās vietas slalomā Levi un Kilingtonas posmos, kā arī ceturto vietu savas karjeras pēdējā PK posmā Kraņska Gorā. ''Tas nav motivācijas trūkums, kas lika man pieņemt šo lēmumu, bet gan labi pabeigta darba sajūta. Esmu ļoti optimistiski noskaņota par Norvēģijas sieviešu kalnu slēpošanas nākotni.''

25. marts – Par ''slēpju nolikšanu plauktā'' paziņo arī viena no Lihtenšteinas visu laiku slavenākajām sportistēm Tīna Veirātere, kura PK sacensībās debitēja 16 gadu vecumā. ''No šodienas oficiāli esmu noslēgusi savu karjeru un esmu pensionāre. Tas bija lielisks dzīves piedzīvojums. 15 gadus pēc sava pirmā Pasaules kausa brauciena varu ar pārliecību teikt, ka karjeras laikā esmu atdevusi sevi visu,'' sociālajos tīklos rakstīja Phjončhanas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja supergigantā.

5. aprīlis – 29 gadus vecais Francijas sportists Aleksi Pinturo, kurš joprojām ir bez Lielā kristāla globusa (pēdējās divās sezonās palika otrais, bet no 2014. līdz 2016. gadam trīsreiz bija trešais), intervijā ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka viņam ir grūtības rast motivāciju nākamajai sezonai. ''Mums visiem pietrūkst nedaudz dzīvesprieka. Šobrīd daudz laika pavadām mājās un nav daudz ko darīt. Cenšamies izgudrot jaunas lietas un nodarbes, bet tomēr katru dienu esam ieslēgti četrās sienās. Nav viegli gūt motivāciju,'' sūkstījās Pinturo. Turklāt jāpiemin, ka slēpošanas kūrorti Francijā šajā laikā tika aizslēgti, par ko francūzis piebilda: ''Es noteikti neaizmirsīšu, kā slēpot, taču vismaz dažas dienas nedēļā uz slēpēm ir vajadzīgas, lai saglabātu sportisko formu.''

15. aprīlis – Aleksi Pinturo publiski pauda savu viedokli par Aleksandra Omota Kildes izcīnīto Lielo kristāla globusu. Pinturo uzskata, ka sezonu vajadzēja pārtraukt jau iepriekšējā nedēļas nogalē Hinterštoderā, kad viņš vēl atradās lielā kopvērtējuma līderpozīcijā. ''Tad situācija būtu bijusi godīga, jo tehnisko disciplīnu pārstāvji un ātruma disciplīnu pārstāvji būtu aizvadījuši vienādu sacensību skaitu. Pēc Norvēģijas posma viņiem bija par vienām sacensībām vairāk. Protams, visi cerēja, ka varēsim startēt arī Kraņska Gorā, taču koronavīruss izplatījās pārāk ātri.'' Kilde tikmēr norvēģu medijam VG atbildēja uz saņemtajiem komentāriem par to, ka viņš uzvarējis piecreiz mazāk nekā francūzis, bet tāpat guvis uzvaru kopvērtējumā (Pinturo sezonā bija sešas uzvaras, kamēr Kildem tikai viena): ''Saprotu, ka viņš uzvarēja vairāk, taču tajā pašā laikā ir svarīgi rādīt stabilu sniegumu visas sezonas gaitā. Viņš dažos posmos izstājās pārāk bieži, un tas šoreiz bija izšķirošais.''

17. aprīlis – Pieckārtējā pasaules čempione Mikaela Šifrina CNN pastāstīja, cik sarežģīti viņai bijuši pēdējie mēneši pēc tam, kad negadījumā savā mājā Kolorādo nomira viņas tēvs Džefs. ''Visgrūtākais periods ir tieši vakaros pirms gulēšanas. Tad es sāku domāt par visiem jaukajiem brīžiem, ko mēs kopā bijām piedzīvojuši. Dažreiz, kad dzirdu, ka kāds iziet pa garāžas durvīm, rodas sajūta, ka tētis pārnācis mājās no darba. Viņš patiešām mīlēja slēpošanu,'' ar asarām acīs stāstīja Šifrina. ''Varētu teikt, ka mana motivācija šobrīd ir palielinājusies. Ar nepacietību gaidu nākamās sezonas sākumu Zeldenā. Tieši tur mans tētis gribētu mani redzēt visvairāk.'' Jāatgādina, ka Šifrinas tēvs ne vien pats kaislīgi nodarbojās ar slēpošanu, bet arī brauca līdzi savai meitai uz gandrīz visām sacensībām, lai fotografētu viņas startus. Šifrina arī pieminēja, ka visticamāk bijusi vienīgā sportiste, kas ieradusies Orē patiešām bija priecīga tur atrasties par spīti tam, ka sacensības nemaz nenotika.

22. aprīlis – Itālijas kalnu slēpošanas māsas Nadja un Elena Fankīni paziņo par karjeras beigām. 33 gadus vecā Nadja bija izcīnījusi divas medaļas PČ (sudrabs un bronza), bet gadu vecākā Elena bija ieguvusi sudrabu vēl savā debijas PČ 2005. gadā Bormio. Jāpiemin, ka Nadjai pērnā gada decembrī piedzima meita, bet Elena 2018. gadā spēja izārstēt audzēju, tomēr 2019. gada sākumā piedzīvoja kritienu, kura laikā guva nopietnus savainojumus un tā arī vairs neatgriezās Itālijas izlasē.

22. aprīlis – Leģendārā ASV kalnu slēpotāja Lindsija Vona, kura pērn noslēdza savu panākumiem bagāto karjeru, un viņas līgavainis, slavenais NHL komandas Ņūdžersijas ''Devils'' aizsargs P.K. Subans iegādājās modernu villu Beverlihilsā. Kā ziņo laikraksts ''Los Angeles Times'', šis pirkums izmaksāja 6,75 miljonus ASV dolāru. Mājā, kuras kopējā platība ir 516 kvadrātmetri, ir četras vannas istabas un sešas guļamistabas.

24. aprīlis – FIS izskata variantu nākamajā sezonā samazināt norises vietu skaitu, lai sportisti varētu saglabāt ierasto PK posmu biežumu, bet nebūtu katru nedēļas nogali jāveic pārlidojumi. Šāds piedāvājums izpelnījās diezgan dalītas pārdomas kalnu slēpošanas sabiedrībā.

26. aprīlis – Austrijas kalnu slēpotājs Manuels Fellers kopā ar jamaikiešu dīdžeju ''Anthony B'' apvienojas duetā un koronavīrusa pandēmijas laikā izlaiž dziesmu ar nosaukumu ''Stay at home'', kurā aicina visus cilvēkus palikt mājās un tādējādi izglābt gan savu, gan citu cilvēku dzīvības. Dziesmu iespējams noklausīties šeit.

30. aprīlis – Tikai 50 dienas pēc tam, kad oficiāli kļuva zināms, ka Aleksandrs Omots Kilde ir uzvarējis lielajā kopvērtējumā, viņš pirmoreiz pieskārās savam Lielajam kristāla globusam. FIS to bija nosūtījusi pusotru mēnesi vēlāk, un Kilde to saņēma Norvēģijas Slēpošanas federācijas telpās Oslo.

20. maijs – FIS kalnu slēpošanas Pasaules kausa komitejas sanāksmē Šveices Slēpošanas federācija ''Swiss-Ski'' piedāvāja izņemt vēsturisko Vengenas ''Lauberhorn'' nobraucienu no 2021./22. gada sezonas kalendāra, aizvietojot to ar sacensībām citā Šveices vietā. Šādu priekšlikumu federācija izteikusi jau vairāku gadu ilgā strīda dēļ ar Vengenas sacensību orgkomiteju, ko izraisījusi pasākuma finansēšana. Pēc 2017. gada Vengenas sacensībām abas puses nav spējušas vienoties par pasākuma laikā iegūtās naudas sadali, bet kopš 2018. gada starp abām organizācijām nav noslēgta arī nekāda vienošanās. Saistībā ar šo notika arī tiesvedības darbi Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā (CAS). ''Tas fakts, ka Šveices Slēpošanas federācijas prezidents Urss Lēmans uzsvēra starptautisko Vengenas sacensību lielo nozīmi intervijās gan 9., gan 11. maijā, bet tikai dažas dienas vēlāk izsaka priekšlikumu izdzēst tās no PK kalendāra, ir pilnīgi nesaprotami. Šī brīža sarežģītajā situācijā ir nepieciešama skaidra un atklāta stratēģija,'' preses relīzē rakstīja Vengenas organizatoru komiteja. Laikraksts ''Neue Zürcher Zeitung'' rakstīja, ka 2019. gadā par spīti jaunam līdzjutēju rekordam ''Lauberhorn'' cieta aptuveni 250 000 eiro lielus zaudējumus. Iepriekš situācija finansējuma sadalījumā bijusi tāda, ka organizatori iekasē naudu par pārdotajām biļetēm, kā arī sponsoru līgumiem, bet ''Swiss-Ski'' – par televīzijas līgumiem. Koronavīrusa ierobežojumi var radīt lielu robu organizatoru budžetā, taču ''Swiss-Ski'' nevēlas viņiem ieskaitīt vēl gandrīz miljonu eiro (Vengenas organizatoru budžets ir aptuveni 8,3 miljoni eiro), sakot, ka šādā gadījumā būtu jāsamazina citu sporta veidu finansējums. Slavenais ''Lauberhorn'' nobrauciens pirmoreiz notika 1930. gadā, un jau tad tās bija vienas no pasaules prestižākajām nobrauciena sacensībām.

22. maijs – Iepriekš minētā Šveices avīze ''Neue Zürcher Zeitung'' ziņo, ka 2021./22. gada PK sezonā varētu tikt iekļauts tā sauktais “maratona nobrauciens”, kura garums varētu sasniegt piecus kilometrus. Brauciena starts varētu būt 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Tomēr pats interesantākais ir tas, ka ceļā līdz finišam varētu tikt šķērsota Austrijas un Itālijas robeža. Šobrīd garākā nobrauciena garums PK kalendārā ir tieši Vengenas sacensībās – 4,4 kilometri.

23. maijs – Tikai 30 gadu vecumā par karjeras beigām emocionālā intervijā Austrijas televīzijas kanālam ORF paziņoja trīskārtējā pasaules čempione Anna Feita. Viņa atklāja, ka viens no galvenajiem iemesliem šim lēmumam ir traumas, kas pēdējo piecu sezonu laikā viņai nav ļāvušas sasniegt sev iepriekš ierastos rezultātus. Karjeras izšķirošo savainojumu viņa guva 2015. gada oktobrī, kad treniņa laikā Zeldenā pārrāva krusteniskās saites labajam ceļgalam. Pēc šīs traumas viņa spēja atgriezties, izcīnot vienu uzvaru PK posmā Val d’Izērā, kā arī sudraba medaļu 2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, tomēr 2019. gada janvārī viņa vēlreiz piedzīvoja krustenisko saišu plīsumu un šoreiz vairs atgriezties nespēja. ''Slēpošana ir bijusi visa mana dzīve. Sports mani ir izveidojis par tādu, kāda esmu šodien. Esmu pateicīga par visu, ko esmu piedzīvojusi pēdējo 15 gadu laikā,'' sociālajos tīklos rakstīja Feita.

25. maijs – Situācija attiecībā uz "Lauberhorn" sacensību turpināšanos arī pēc 2021. gada uzlabojās, kad šveiciešu uzņēmējs Jergs Mozers noziedoja 300 tūkstošus Šveices franku (280 tūkstošus eiro) "Swiss-Ski" organizācijai, lai tie tiktu novirzīti tālāk Vengenas organizatoru komitejai. 66 gadus vecais Mozers ir restorāna, viesnīcas, kā arī folkmūzikas centra īpašnieks Ementālē un par veikto ziedojumu pretī nevēlas saņemt neko. "Mūsu senči uzcēla "Lauberhorn" sacensības, viņi bija pionieri. Un daudzu gadu gaitā Bernes Oberlande no tām guvusi labumu. Šveice šo sacensību dēļ kļuvusi slavena, un daudzi cilvēki katru gadu tās gaida ar lielu nepacietību. "Lauberhorn" sacensības ir daļa no mūsu valsts kultūras," Mozers sāstīja Šveices nacionālajam medijam SRF.

25. maijs – Itālijas Olimpiskās komitejas prezidents Džovanni Malago izteica vēlmi pārcelt 2021. gada pasaules čempionātu Kortīnā d’Ampeco par vienu gadu uz priekšu. 2022. gada februārī ir ieplānotas Pekinas olimpiskās spēles, tomēr Malago vēlas čempionātu aizvadīt uzreiz pēc tām. ''Tas ir ļoti sāpīgi, taču mēs sekojam veselajam saprātam. Ja mums būs problēmas ar koronavīrusu oktobrī un novembrī, tad nevarēsim sarīkot pasaules čempionātu 2021. gadā,'' viņš teica. Šāds piedāvājums gan izpelnījās plašu kritiku starp lielu daļu slēpotājiem, kuri, protams, nevēlas startēt PČ uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm.

9. jūnijs – Henriks Kristofersens guva nelielu potītes savainojumu, izmēģinādams sporta vingrošanu. ''Piezemējos nedaudz šķībi un ar lielu spēku. Cerams, ka nekas nav salauzts,'' viņš pastāstīja NRK. ''Kaut kam šādam vienmēr jābūt gatavam. Ja būtu guvis šo savainojumu futbola spēles laikā, tas būtu muļķīgi, bet es to darīju, lai kļūtu labāks uz slēpēm,'' atklāja Kristofersens, kurš ar vingrošanas treniņiem šosezon vēlas uzlabot ķermeņa kontroli un pagriezienu asumu sacensību laikā.

1. jūlijs – FIS oficiāli noraidīja itāliešu piedāvājumu pārcelt gaidāmo pasaules čempionātu par gadu uz priekšu. Līdz ar to pagaidām PČ norises datumi paliek kā iepriekš plānots – no 9. līdz 21. februārim 2021. gadā.

8. jūlijs – Mūžībā devies Norvēģijas kalnu slēpošanas leģenda Fins Kristians Jage, kurš bija 1992. gada Albērvilas olimpisko spēļu čempions slalomā, kā arī karjeras laikā izcīnījis septiņas uzvaras PK posmos. Jage četras nedēļas pirms nāves nonāca Oslo “Ullevål” slimnīcā ar akūtu slimību, tomēr viņa stāvoklis ar laiku pasliktinājās. Viņam bija tikai 54 gadi.

24. jūlijs – Viens no Zviedrijas izlases līderiem Matiass Renngrens guva nopietnu kreisā pleca savainojumu, kas neļāva viņam trenēties vairākus mēnešus, turklāt bija jāveic arī operācija. Jāpiemin, ka pagājušajā ziemā Renngrens cieta gan no smadzeņu satricinājuma, gan ceļa savainojuma, kas lika pabeigt sezonu ātrāk nekā plānots. Bet vasarā gūtā pleca trauma neļaus viņam laicīgi uzsākt arī šo sezonu.

7. augusts – ASV veterāns Stīvens Naimens guva Ahileja cīpslas plīsumu labajai kājai, treniņa laikā piedzīvojot kritienu. 38 gadus vecajam sportistam nācās veikt operāciju, taču, lai gan viņam līdzīgas traumas bijušas jau iepriekš, kuru dēļ nācās izlaist arī Phjončhanas olimpiskās spēles, arī šoreiz viņš ir noskaņots ļoti optimistiski: ''Esmu šim izgājis cauri jau iepriekš, un man ir pilnīgi nopietni mērķi atgriezties arī šoreiz un piedalīties 2022. gada olimpiskajās spēlēs.'' Ja Naimenam tas izdosies, tad Pekinā viņš kļūs par visu laiku vecāko ASV kalnu slēpotāju olimpisko spēļu vēsturē (tieši spēļu laikā viņam paliek 40 gadi).

11. augusts – Pasaules lielākās slēpju rūpnīcas koronavīrusa pandēmijas dēļ ir piedzīvojušas diezgan smagu triecienu, un priekš kalnu slēpotājiem tās ir arī lielākais ienākumu avots. Piemēram, norvēģu zvaigzne Henriks Kristofersens saņem gan algu, gan bonusa maksājumus no franču firmas “Rossignol”, kas ir arī viņa slēpju piegādātājs. Noslēgtais līgums nosaka, ka viņa algas lielums lielā mērā ir atkarīgs tieši no paša sasniegtajiem rezultātiem. Tiesa, gaidāmajā sezonā, ja Kristofersens atkal būs viens no PK kopvērtējuma līderiem, viņš varētu saņemt pat par vairākiem simtiem tūkstošu eiro mazāk, kas būtu algas samazinājums par aptuveni 25%. Un jāsaka, ka tas ir tikai viens no piemēriem, kuru šajā starpsezonā ir ļoti daudz ne tikai kalnu slēpošanā, bet arī citos sporta veidos.

19. augusts – Pirmā PK posma rīkotāji oficiāli paziņoja, ka abas milzu slaloma sacensības notiks bez skatītāju klātbūtnes.

20. augusts – Koronavīrusa dēļ FIS ir spiesta veikt izmaiņas gaidāmās sezonas PK kalendārā, atceļot visus posmus, kas bija plānoti Ziemeļamerikā, un pārceļot tos uz Eiropu. Līdz ar to nenotiks sacensības Bīverkrīkā (ASV), Kilingtonā (ASV) un Leikluisā (Kanāda). Pagaidām plānots, ka šie posmi tiks pārcelti uz Francijas un Šveices slēpošanas kūrortiem Val d’Izērā, Sanktmoricā un Kurševelā.

1. septembris – 2010. gada Vankūveras olimpisko spēļu čempione Viktorija Rēbensburga, kas pēdējo 10 gadu laikā bijusi Vācijas vadošā kalnu slēpotāja, arī paziņoja par savas karjeras beigām. ''Pieņēmu šo lēmumu ar smagu sirdi pēc ilgām pārdomām pēdējo nedēļu laikā. Pēc manas šī pavasara traumas (ceļa savainojums mājas trasē Garmišā-Partenkirhenē, kas tika gūts nākamajā dienā pēc uzvaras nobraucienā – aut.) un treniņiem uz sniega pēdējās divās nedēļās esmu sapratusi, ka nespēšu atkal sasniegt savu iepriekšējo līmeni,'' viņa rakstīja sociālajos tīklos.

6. septembris – Šveiciete Vendija Holdenere mazāk kā pusotru mēnesi līdz sezonas sākumam piedzīvoja kritienu slaloma treniņa laikā Zāsfē, Šveicē, kā rezultātā nonāca klīnikā Cīrihē, kur viņai tika konstatēts mazā liela kaula (fibulas) lūzums labajai kājai. Tas nozīmēja, ka viņas dalība PK sezonas atklāšanā Zeldenē bija apdraudēta. Atveseļošanās process gan izrādījās ātrāks nekā plānots, un rītdien jau viņa stāsies arī uz starta.

19. septembris – Par būšanu stāvoklī paziņoja 2018. gada olimpiskā čempione slalomā zviedriete Frīda Hansdotere. ''Nevaru sagaidīt, kad satikšu tevi,'' viņa rakstīja sociālajos tīklos. 34 gadus vecā Hansdotere pagājušajā gadā lika punktu savai karjerai un šogad filmējās ''Kanal 5'' raidījumā ''Över Atlanten'' (Pār Atlantijas okeānu).

3. oktobris – Kļuva zināms, ka 48. pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, kas plānots 2025. gadā, norisināsies Austrijas ciematā Zālbahā. Kopumā šī būs jau desmitā reize, kad planētas meistarsacīkstes uzņems Austrija, bet tieši Zālbahā tās notiks otro reizi (pirmā bija 1991. gadā, kad šis čempionāts savu lielisko laikapstākļu dēļ izpelnījās iesauku "saules čempionāts" – aut.). Uz 2025. gada čempionāta rīkošanu kandidēja arī Krans-Montana (Šveice) un Garmiša-Partenkirhene (Vācija). Balsojumā abas šīs kandidātes saņēma katra pa vienai balsij, bet Zālbaha – divpadsmit.

9. oktobris – ASV vadošā kalnu slēpotāja Mikaela Šifrina savā ''Instagram'' kontā paziņoja, ka guvusi nelielu muguras savainojumu un tādēļ nevarēs piedalīties Zeldenas sacensībās. Trauma gan nav nopietna, un Šifrina varētu atgriezties sacensību apritē jau nākamajā posmā. Jāpiemin, ka viņa bija startējusi sezonas atklāšanas sacensībās Zeldenā pēdējos astoņus gadus pēc kārtas.

9. oktobris – Itālijas Ziemas sporta federācija (FISI) sadarbībā ar laikrakstu ''Gazzetta dello Sport'' vairākas nedēļas veica aptauju, lai noskaidrotu Itālijas gadsimta labāko ziemas sporta pārstāvi. Diezgan pārliecinoši ar 61% iegūtajām balsīm šajā aptaujā uzvarēja trīskārtējais olimpiskais un divkārtējais pasaules čempions Alberto Tomba, otrajā vietā atstājot citu kalnu slēpotāju Gustavu Tēni, kurš septiņdesmitajos gados daudzās leģendārās cīņās spēkojās ar zviedru Ingemāru Stēnmarku, un karjeras laikā ieguva četrus Lielos kristāla globusus. Viņš ieguva 32% balsu, kamēr pārējie 30 sportisti no 15 ziemas sporta veidiem šajā aptaujā abām kalnu slēpošanas zvaigznēm pamatīgi piekāpās. Balvas tika pasniegtas arī īpašā ceremonijā Milānā.

13. oktobris – Dažas dienas pirms jaunās sezonas sākuma par karjeras beigām pavēstīja ilggadējais Kanādas sportists Manuels Osborns-Paradī, kurš savā 15 gadus ilgajā karjerā sasniedza trīs uzvaras PK posmos, 11 reizes kāpa uz goda pjedestāla, kā arī 2017. gada PČ Sanktmoricā diezgan pārsteidzoši izcīnīja bronzas medaļu supergigantā. 36 gadus vecais vankūverietis gan turpinās strādāt ar Kanādas jaunajiem slēpotājiem, un jau novembrī būs kopā ar ātruma disciplīnu komandu Panoramas kalnos Britu Kolumbijā.

Īpaši jāpiemin arī Slovākijas labākā slēpotāja, kura būs viena no pretendentēm uz uzvaru slaloma kopvērtējumā, Petra Vlhova, jo šajā starpsezonā viņa aizvadīja treniņus Baltijas lielākajā iekštelpu slēpošanas hallē “Snow Arena” Lietuvas pilsētā Druskininkos. Arī viņa būs gatava startam jau rītdienas ziemas sporta sezonas atklāšanas sacensībās. Tāpat būs ļoti interesanti paraudzīties, kādā formā šosezon būs 18 gadus vecā jaunzēlandiete Alise Robinsone jeb, kā viņu iesauca pērnās sezonas sākumā, "Alise brīnumzemē". Viņa nopietnus treniņus uz slēpēm uzsāka tikai augustā, kad pēc pusgada pavadīta Jaunzēlandē pārbrauca uz Eiropu. Tieši viņa pagājušās sezonas Zeldenas posmā izcīnīja negaidītu uzvaru, un šosezon viņa spers plašu soli uz priekšu, veltot lielāku uzmanību arī ātruma disciplīnām (kā pati izteicās, tad ar nobrauciena slēpēm ne reizi dzīvē vēl nav braukusi). Zeldenas posms būs tāda kā pārbaude visiem nākamajiem PK posmiem šajā sezonā arī citos ziemas sporta veidos, tāpēc būs ļoti svarīgi, lai sacensības noris veiksmīgi – bez neviena Covid-19 inficēšanās gadījuma. Starts paredzēts pulksten 11:00 pēc Latvijas laika.

Beiguši karjeru: Andrē Mīrers (Zviedrija), Mats Ulsons (Zviedrija), Nina Hāvera-Lēseta (Norvēģija), Peters Fils (Itālija), Frics Dopfers (Vācija), Tīna Veirātere (Lihtenšteina), Nadja Fankīni (Itālija), Anna Feita (Austrija), Viktorija Rēbensburga (Vācija), Manuels Osborns-Paradī (Kanāda).

2020./21. gada sezonas lielāko valstu izlašu sastāvi

Zviedrija
Vīrieši: Gustavs Lundbeks (1993), Lūkass Kārlbergs (1999), Kristofers Jākobsens (1994), Tobiass Hedstrems (1998), Tobiass Vindingstads (1995), Viljams Hansons (2002), Matiass Renngrens (1993), Fēlikss Monsēns (1994), Aleksandrs Šēls (1990), Ulle Sundīns (1997), Johans Hāgbergs (1999).
Sievietes: Magdalēna Fjelstrema (1995), Sāra Hektore (1992), Emēlija Vikstrema (1992), Estelle Alfāna (1995), Anna Svenna-Larsone (1991), Šarlota Sēvenberga (1994), Lisa Hernblada (1996), Līna Ivarsone (1996), Ida Dannevica (1999).
Treneri: Larss Melīns (galvenais), Fredriks Kingstads (vīriešiem), Kristians Tūma (sievietēm).

Norvēģija
Vīrieši: Sebastians Foss-Sūlevogs (1991), Hjētils Jansruds (1985), Lūkass Brothens (2000), Adrians Smīsets Sejersteds (1994), Rasmuss Vindingstads (1993), Aleksandrs Omots Kilde (1992), Henriks Kristofersens (1994), Leifs Nestvolds-Haugens (1987).
Sievietes: Kristīne Anna Līsdāla (1996), Mīna Firsta Holtmane (1995), Ragnhilda Movinkele (1992), Kaja Nūrbīe (1999), Kristīna Rīsa-Johannesena (1991), Marija Tvīberga (1994), Tea Stjernesunda (1996), Kajsa Vikhofa Lī (1998).
Treneri: Stīvs Skavīks (vīriešiem), Tims Gfellers (sievietēm).

Šveice
Vīrieši: Džino Kaviecels (1992), Mauro Kaviecels (1988), Beats Foics (1987), Nīlss Hintermans (1995), Urss Krīenbīls (1994), Loīks Meilārs (1996), Marko Odermats (1997), Tomass Tumlers (1989), Daniels Jūle (1993), Ramons Cēnhoizerns (1992).
Sievietes: Alīne Daniota (1998), Jasmīne Flurī (1993), Mišela Gizina (1993), Lara Guta-Behrami (1991), Joana Hēlena (1992), Vendija Holdenere (1993), Melānija Meilāra (1998), Korīna Zutere (1994).
Treneri: Tomass Štaufers (vīriešiem), Beats Čuors (sievietēm).

Austrija
Vīrieši: Kristians Hiršbīls (1990), Vincents Krīhmairs (1991), Rolands Leitingers (1991), Mihaels Mats (1993), Matiass Maijers (1990), Hanness Reihelts (1980), Marko Švarcs (1995).
Sievietes: Štefānija Brunnere (1994), Franciska Griča (1997), Rikarda Hāzere (1993), Kornēlija Hitere (1992), Katarīna Līnsbergere (1997), Kjāra Maira (1996), Elīza Mercingere (1997), Nina Ortlība (1996), Bernadete Šilda (1990), Nikole Šmidhofere (1989), Ramona Zībenhofere (1991), Katarīna Trupe (1996), Štefānija Venjēra (1993).
Treneri: Andreass Puelahers (vīriešiem), Kristians Miters (sievietēm).

ASV
Vīrieši: Braiss Benets (1984), Raiens Kokrans-Sīgls (1992), Stīvens Naimens (1982), Ted Ligetijs (1984), Tomijs Fords (1989), Treviss Ganongs (1988).
Sievietes: Brīzija Džonsone (1996), Lorena Rosa (1988), Mikaela Šifrina (1995).
Treneri: Rendijs Pelkijs, Forests Kerijs (abi vīriešiem), Pols Kristofiks (sievietēm).

Itālija
Vīrieši: Kristofs Innerhofers (1984), Dominiks Pariss (1989), Emanuele Buci (1994), Matija Kase (1990), Mateo Marsāglija (1985), Aleksandrs Prasts (1996), Džovanni Borsoti (1990), Luka De Aliprandīni (1990), Stefano Gross (1986), Federiko Liberatore (1995), Simons Maurbergers (1995), Manfrēds Melgs (1982), Džuljāno Racoli (1984), Tommaso Sala (1995), Rikardo Toneti (1989), Alekss Vinacers (1999), Hanness Cingerle (1995).
Sievietes: Marta Basīno (1996), Federika Brinjone (1990), Sofija Godža (1992), Elena Kurtoni (1991), Nadja Delāgo (1997), Nikola Delāgo (1996), Verēna Gaslitere (1996), Frančeska Marsāglija (1990), Roberta Melesi (1996), Laura Pirovāno (1997), Irēne Kurtoni (1985), Lara Della Mea (1999), Martina Peterlīni (1997), Marta Roseti (1999).
Treneri: Alberto Gidoni, Žaks Teoljērs, Valters Džirardi (vīriešiem), Mateo Gvadaņīni, Džovanni Feltrins (sievietēm).

Francija
Vīrieši: Nilss Alegrs (1994), Matjē Belē (1996), Žoans Klarē (1981), Matjē Fevrs (1992), Tibo Favro (1994), Žans-Batists Granžs (1984), Viktors Mufā-Žandē (1989), Maksenss Muzatons (1990), Klemāns Noels (1997), Aleksi Pinturo (1991), Nikolā Rafors (1991), Brīss Rožērs (1990), Sipriens Sarrazēns (1994), Adriens Teo (1984).
Sievietes: Klāra Dirē (1995), Koralī Frassombē (1991), Tifānija Gotjēra (1993), Romāna Miradoli (1994), Nastasija Noensa (1988), Tesa Vorlē (1989).
Treneri: Davids Šastāns (vīriešiem), Alberto Senigagliesi (sievietēm).

Kanāda
Vīrieši: Ašers Džordans (1999), Brodriks Tompsons (1994), Brodijs Sīgers (1995), Kamerons Aleksandrs (1997), Ēriks Rīds (1991), Džeks Krofords (1997), Džefrijs Rīds (1997), Kails Aleksandrs (1999), Railijs Sīgers (1997), Sems Muligens (1997), Trevors Filps (1992).
Sievietes: Ali Nulmeijere (1998), Amēlija Smārta (1998), Erina Mielzinski (1990), Lorensa Santžermēna (1994), Marī-Mišela Ganjona (1989), Roni Remme (1996), Valērija Grenjēra (1996).
Treneri: Marks Tilstons (vīriešiem), Manuels Gampers (sievietēm).

Vācija
Vīrieši: Romeds Baumans (1986), Kristofs Brandners (1994), Tomass Dresens (1993), Jozefs Ferstls (1988), Sebastians Holcmans (1993), Simons Johers (1996), Dāvids Keterers (1993), Stefans Luics (1992), Bastians Meizens (1996), Julians Rauhfuss (1994), Andreass Zanders (1989), Manuels Šmids (1993), Aleksandrs Šmids (1994), Dominiks Švaigers (1991), Linuss Štrāsers (1992), Antons Tremmels (1994).
Sievietes: Patrīcija Dorša (1994), Lena Dirra (1991), Andrea Filzere (1993), Jesika Hilcingere (1997), Katrīna Hirtla-Štanggasingere (1998), Martina Ostlere (1998), Meike Pfistere (1996), Marlēne Šmoca (1994), Marina Valnere (1994), Kira Veidle (1996), Mihaela Vēniga (1992), Martina Villibalda (1999).
Treneri: Kristians Švaigers, Bernds Brunners, Andreass Everss (vīriešiem), Jirgens Grallers, Georgs Harcls, Andreass Fīrbeks (sievietēm).

2020./21. gada sezonas kalendārs

Video: FIS Alpine