Sestdien Jaunatnes ziemas olimpiskās spēlēs startēs distanču slēpotāji, šodien slalomā cerības uz Ģērmani

Pagājušo ceturtdien svinīgā ceremonijā Lozannā tika atklātas nu jau trešās JZOS. Pirmās šāda veida sacensības ziemā pirmo reizi notika 2012.gadā Insbrukā, bet otrās tika aizvadītas pirms četriem gadiem Lillehammerē. Jauniešiem, lai viņi varētu sajusties mazliet īpaši, tiek rīkoti divi lielāki notikumi – Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli (notiek reizi divos gados un nepāra gados), gan arī jauniešu olimpiskās spēles (tāpat kā pieaugušajiem norisinās riezi četros gados).

Atlase norisinājās decembra pirmajā pusē Igaunijā, kur bija sniegs, pretendentiem sacenšoties divās disciplīnās – sprints brīvajā stilā un intervāla starta distance klasikā. Puišiem slimības vai vēl kārtīgi nesadziedētās traumas dēļ nevarēja piedalīties divi no vadošajiem pagājušās sezonas V16 grupas pārstāvjiem Edijs Eiduks un Gustavs Lukstiņš, līdz ar to samazinājās lielā intriga puišiem un abas vietas pārliecinoši nodrošināja madonietis Lauris Kaparkalējs (labākais abos startos) un rīdzinieks Artūrs Aleksandrs Ļūle. Meitenēm divu disciplīnu summā arī sanāca divas izteiktas līderes – rīdziniece Samanta Krampe (labākā sprintā) un siguldiete Kristīne Brunere (labākā distancē), kaut arī ar otro rezultātu sprintā Brunerei nedaudz “nervus pakutināja” madoniete Kima Krūmiņa. Ja Ļūle ar Bruneri 2019.gadā piedalījās Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajā festivālā Sarājevā, tad Kaparkalējam ar Krampi šādu sacensību pieredze uz sniega nav, ja nu vienīgi pasaules čempionāts rollerslēpošanā.

Pirmajās JZOS 2012.gadā Insbrukā startēja cēsnieki Arnis Pētersons un Zane Eglīte. Ja Zanei izdevās apsteigt tikai pāris konkurentes, tad Arnis abos individuālajos startos iekļuva trīsdesmitniekā, klasiskā stila distancē ieņemot 24.vietu, bet slidsoļa sprintā iegūstot 20.vietu (starp citu, Arnis kvalifikācijā un finālbraucienos bija priekšā francūzim Rišardam Žūvam, kurš trīs gadus vēlāk (2015.g. martā) izcīnīja savu pirmo godalgoto vietu pasaules kausa posmos sprintā un pēc tam to atkārtoja vēl septiņas reizes, bet pērn pasaules čempionāta Zēfeldē francūzis sprintā ieguva 4.vietu – aut.piez.). 2016.gadā Lillehammerē, kur tika ieviesta papildu trešā individuālā disciplīna skikross, Latviju arī pārstāvēja divi slēpotāji – madonietis Raimo Vīgants un Kokneses novada Vecbebru pārstāve Patrīcija Eiduka, kuriem abiem divos startos izdevās iekļūt trīsdesmitniekā. Raimo ar 21.vietu sprintā pietuvojās, bet skikrosā atkārtoja Pētersona sasniegumu sprintā Insbrukā (sprinta kvalifikācijā Raimo bija pat divpadsmitais, kas parādīja, ka var pacīnīties par pusfinālu – aut.piez.). Tikmēr Patrīcija 5km brīvajā stilā bija ļoti tuvu Latvijas labākajam rezultātam un ieņēma 21.vietu, bet sprintā klasikā noslēdza ceturtdaļfināla trīsdesmitnieku. Savukārt vienā startā abiem nācās palikt ārpus trīsdesmitnieka, Vīgantam 10km distancē ierindojoties 31.vietā, bet Eidukai skikrosā pēc kritiena samierinoties ar 37.vietu.

Pagājušo piektdien savas sacensības ar supergigantu atklāja kalnu slēpotāji, savukārt pirms divām dienām JZOS iesaistījās biatlonisti, tikmēr distanču slēpotājiem JZOS sāksies tikai šos sestdien. Pagaidām mūsu biatlonisti un kalnu slēpotāji nav priecējuši ar savu sniegumu. Taču nevienam neko nevar pārmest, jo no biatlonistiem varēja arī gaidīt vietas no vidus uz beigām, bet kalnu slēpošanā mūsu galvenā cerība, titulētās Ullas Lodziņas (tagad Ģērmane) meita Dženifera šodien (starts pēc dažām minūtēm) slalomā mēģinās apliecināt savu talantu un prasmes, lai iegūtu vietu, kas rakstāma ar vienu ciparu. Vakar milzu slalomā otrajā braucienā viņa kļūdījās un nefinišēja, taču pirmais brauciens parādīja, ka milzu slalomā viņa ir stabili Top15 braucēja ar iespējām uz Top10. Neviens no mūsu distanču slēpotājiem nav vairākus gadus trenējies kādā no sava sporta veida lielvalstīm, piemēram, Norvēģijā vai Krievijā, ļoti laba speciālista uzraudzībā, tā kā ne desmitnieku, ne piecpadsmitnieku no viņiem nevar prasīt, bet mēģināsim apskatīt, aptuveni ko varētu sagaidīt. Un jāņem vērā, ka šādas siltas ziemas apstākļos mūsējie uz sniega ir bijuši mazāk nekā citas sezonas.

Ja salīdzina ar mūsu distanču slēpotāju līdzšinējo veikumu JZOS, t.i. Pētersona un Vīganta 20.vietu un Eidukas 21.vietu, tad uz Lozannu aizbraukušajiem, lai to atkārtotu, ir jāpaveic brīnums. Pirmkārt, lai arī daļa mūsu jaunieši progresē, tomēr neviens no viņiem šobrīd nav tādā līmenī, kādā bija Vīgants ar Eiduku 2016.gadā, un, otrkārt, vadošās slēpošanas lielvalstis vairs nepiedalīsies ar diviem, bet gan ar trim pārstāvjiem, tādējādi kongruence būs lielāka. Pagājušā gadā Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajā festivālā Sarājevā, sacenšoties ar saviem vienaudžiem un gadu vecākajiem, A.A. Ļūļe labākajā startā ieņēma 55.vietu, kamēr K.Brunerei nācās palikt ārpus šesdesmitnieka, taču EJZOF slēpošanas lielvalstis startēja ar četriem dalībniekiem. Līdz ar to no mūsu puišiem Jauniešu Olimpiskajās spēlēs varētu gaidīt iekļūšanu četrdesmitniekā, bet meitenes varētu pacīnīties par vietām piecdesmitniekā vai kādā disciplīnā arī četrdesmitniekā. Bet varbūt kādam vai kādai tomēr izdodas sarūpēt pārsteigumu un iekļūt trīsdesmitniekā.

Sacensību programma paliek nemainīga no 2016.gada, ietverot tās pašas četras disciplīnas, no kurām trīs būs individuālās – skikross, sprints un distance klasiskajā stilā ar intervāla startu, kā arī jauktā Nordic stafete, kur komandā būs trīs sporta veidu pārstāvji – slēpotāji, tramplīnlēcēji, ziemeļu divcīņnieki, bet šajā stafetē Latvija nepiedalīsies.