Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:274, Did:0, useCase: 0

Uz 2027.gada pasaules kalnu slēpošanas čempionāta rīkošanu četras kandidātes

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Ja uz 2027.gada pasaules čempionātu slēpošanā rīkošanu ir pietiekusies tikai viena kandidāte, tad pasaules čempionātu tajā pašā gadā kalnu slēpošanā vēlas rīkot četras pretendentes. Tas tapis zināms vakar, kad Starptautiskā Slēpošanas federācija pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām ir paziņojusi kandidātu sarakstu.

Jau ziņojām, ka pasaules čempionāta slēpošanā rīkošanai ir pieteikusies tikai Faluna. Savukārt par pasaules čempionāta kalnu slēpošanā rīkošanu 2027.gadā bija daudz lielāka interese nekā par slēpošanas, ko arī parādi iesniegto pieteikumi skaits – jo iesniegti ir četri pieteikumi. Pagājušā sestdiena, 1.maijs, bija pieteikšanās termiņš, un pagājušajā nedēļā pēdējās dienās Garmišpartenkirhenei (Vācija) un Kransmontanai (Šveice) pievienojās vēl divas. Viena no tām bija Andora la Velja, kur ir notikuši tikai pāris pasaules kausa posmi. Savukārt otra, kas pēdējā brīdī saņēma pašvaldības piekrišanu un iesniedza pieteikumi, bija Norvēģijas ziemeļu piejūras pilsēta Narvīka, kur pērn norisinājās pasaules junioru čempionāts.

Ne Andorā la Veljā, ne Narvīkā šāda mēroga kalnu slēpošanas sacensības notikušas. Arī valstīs, kur šīs pilsētas atrodas, pasaules čempionāti faktiski nav notikuši (1952.gadā Olimpisko spēļu ietvaros Oslo medaļas tika piešķirtas arī pasaules čempionāta ieskaitē, jo tajos gadu desmitos pasaules čempionāti tika rīkoti pāru gados un katrs otrais čempionāts sakrita ar Olimpiskajām spēlēm – aut.piez.). Tikmēr pārējām divām kandidātēm ir pieredze pasaules čempionātu rīkošanā.

Šveicē ir notikuši ļoti daudz pasaules čempionātu kalnu slēpošanā – deviņi, taču tieši Kransmontanā tikai vienu reizi – 1987.gadā. Tas pasaules čempionāts palicis atmiņā ar mājinieku dominanci, izcīnot astoņas zelta medaļas no desmit, ar šveicieša Pirmīna Cirbrigena dueli ar luksemburgieti Marku Žirardelli, kā arī šveiciešu Marijas Valiseras un Ērikas Hesas divām zelta medaļām. Savukārt Garmišpartenkirhenē ir notikuši abi Vācijai piešķirtie pasaules čempionāti, pēdējais no kuriem pirms desmit gadiem, kad pilnu medaļu komplektu nopelnīja itālis Kristofers Inerhofers un abās ātrumdisciplīnās sievietēm uzvarēja austriete Elizabete Gērgla.

Kandidātēm tiks nosūtīta speciāla aptauja, kas skars jautājumus par organizēšanu, arēnām, trasēm, strādniekiem, brīvprātīgajiem transportu, dzīvošanu, vidi, drošību un vēl citi. Atbildes būs jāsniedz līdz šī gada 1.septembrim. Rīkotāja tiks nosaukta nākamā gaida maijā FIS 53.kongresā.

  +2 [+] [-]

, 2021-05-03 14:48, pirms 9 mēnešiem
pati federācija ir savus organizatoriskos jautājumus atrisinājusi?...prezidents utt?...viss bardaks, kāds nu tur bija pagājušo sezonu, esot no federācijas ierēdņiem, jo nav likumīgi vēlētas valdes utt..
Man jau arī šķita, kad trasēs un viesnīcās nav tūristu, pārcelt fināla sacensības par dažām dienām, lai notiktu nobraucieni, nevarēja būt sarežģīti, kā tas ir normālās sezonās, kad visas viesnīcas ir rezervētas līdz sezonas beigām...

     [+] [-]

, 2021-05-03 14:59, pirms 9 mēnešiem
dakots rakstīja: pati federācija ir savus organizatoriskos jautājumus atrisinājusi?...prezidents utt?...viss bardaks, kāds nu tur bija pagājušo sezonu, esot no federācijas ierēdņiem, jo nav likumīgi vēlētas valdes utt..
Man jau arī šķita, kad trasēs un viesnīcās nav tūristu, pārcelt fināla sacensības par dažām dienām, lai notiktu nobraucieni, nevarēja būt sarežģīti, kā tas ir normālās sezonās, kad visas viesnīcas ir rezervētas līdz sezonas beigām...
Arīdomāju, ka FIS varēja izdomāt variantu, lai World cup final notiktu arī DH un SG.