Facebook
GoogleMartinam Dukuram trešais pasaules zelts, Tomasam pirmā medaļa
@agrissuveizda
Foto: Romualds Vambuts no Vinterbergas, Vācija
Trešo reizi savā karjerā par pasaules čempionu skeletonā kļuva Latvijas sportsts Martins Dukurs, kurš savu tuvāko sāncensi Aleksandru Tretjakovu četru braucienu summā apsteidza par 0,69 sekundēm. Savukārt pirmoreiz pasaules čempionātu medaļu izcīnīja Tomass Dukurs, kurš Vintenbergas trasē izcīnīja bronzu.
Trešais brauciens
Trešajā braucienā sportisti startēja pēc pirmās dienas rezultātiem, sākot ar sacensību līderi. Martins Dukurs startā uzrādīja savu pagaidām laiku - 4,84 sekundes (iepriekš bija 4,89 un 4,95 sekundes) -, bet braucienā Martinam izdevās labot trases rekordu - 55,51 sekunde. Arī Aleksandrs Tretjakovs startā laboja savus vakardienas rādītājus (4,78 sekundes), tomēr trasē krievu skeletonists atpalika, deficītu no 0,17 sekundēm palielinot līdz 0,45 sekundēm jeb vairāk nekā divarpus reizes.
Nepiepildījās gan cerības, ka trešajā vietā esošais Tomass Dukurs varētu iesaistīties cīņā par sudrabu. Pēc vakardienas Tomass no Tretjakova atpalika par 0,52 sekundēm, un trešajā braucienā starpība pieauga līdz 0,65 sekundēm. Toties Tomasam izdevās ievērojami atrauties no tuvākajiem konkurentiem vāciešiem Grothēra un Junga, kuri tagad atpaliek par 0,71 sekundi.
Neskaitot to, ka Jungs noķēra Grothēru, pirmajā sešiniekā nekas radikāli nemainījās. Savukārt uz septīto pozīciju pakāpās brits Dominiks Pārsons, kurš vakar ieņēma dalītu astoto vietu. No desmitās uz astoto pozīciju pacēlās korejietis Juns.
Ceturtais brauciens
Pēdējā un izšķirošajā braucienā nopietna cīņa par medaļām izpalika. Atstarpes starp skeletonistiem bija pārāk lielas, un neviens no līderiem nepieļāva rupjas kļūdas. Martins Dukurs pēdējā braucienā vēl par 0,24 sekundēm pārspēja tuvāko sekotāju Aleksandru Tretjakovu un pārsvaru palielināja jau līdz gandrīz septiņām desmitdaļām. Savukārt Tomasa Dukura atstarpe no Tretjakova pieauga līdz 0,83 sekundēm, bet ceturtajā vietā aiz Tomasa palika cits krievu sportists Ņikita Tregubovs, kurš pēc trim braucieniem bija sestais.
Martinam Dukuram tas bija jau trešais pasaules čempiona tituls - iepriekš triumfēts arī 2011. gadā Kēnigzē un 2012. gadā Leikplesidā. Iepriekšējā pasaules čempionātā 2013. gadā Martins ieguva sudraba medaļu, piekāpjoties tieši Tretjakovam. Savukārt Tomasam Dukuram tā bija pirmā pasaules čempionātu medaļa viņa karjerā. Līdz šim Tomasa labākais sasniegums bija piektā vieta pirms trim gadiem.
Tomass pēc sacensību beigām neslēpa prieku, ka beidzot izcīnījis medaļu, un pateicās gan ģimenei, gan komandai, gan arī līdzjutējiem. Savukārt Martins Dukurs pauda patīkamu izbrīnu par to, ka šī sezona izdevusies tik perfekta, un nelaida garām izdevību paslavēt vecāko brāli ar ilgi gaidītā cēlmetāla iegūšanu.
Pasaules čempionāts, vīrieši
| V. | Sportists | Valsts | 1. brauciens | 2. brauciens | 3. brauciens | 4. brauciens | Laiks |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | M. Dukurs | Latvija | 55.94 (TR) | 56.10 | 55.51 (TR) | 55.68 | 3:43.23 |
| 2. | A. Tretjakovs | Krievija | 56.24 | 55.97 | 55.79 | 55.92 | +0.69 |
| 3. | T. Dukurs | Latvija | 56.45 | 56.28 | 55.92 | 56.10 | +1.52 |
| 4. | Ņ. Tregubovs | Krievija | 56.63 | 56.53 | 56.26 | 55.97 | +2.16 |
| 5. | K. Grothērs | Vācija | 56.66 | 56.28 | 56.42 | 56.17 | +2.30 |
| 6. | A. Jungs | Vācija | 56.54 | 56.44 | 56.38 | 56.27 | +2.40 |
| 7. | D. Pārsons | Lielbritānija | 56.79 | 56.72 | 56.23 | 56.25 | +2.76 |
| 8. | S. Juns | Dienvidkoreja | 56.77 | 56.77 | 56.30 | 56.19 | +2.86 |
Pasaules čempionāta laureāti. Vīrieši
| Gads | Trase | 1. vieta | 2. vieta | 3. vieta |
|---|---|---|---|---|
| 2015 | Vinterberga | Martins Dukurs (Latvija) | Aleksandrs Tretjakovs (Krievija) | Tomass Dukurs (Latvija) |
| 2013 | Sanktmorica | Aleksandrs Tretjakovs (Krievija) | Martins Dukurs (Latvija) | Sergejs Čudinovs (Krievija) |
| 2012 | Leikplesida | Martins Dukurs (Latvija) | Franks Rommels (Vācija) | Bens Senfords (Jaunzēlande) |
| 2011 | Kēnigzē | Martins Dukurs (Latvija) | Aleksandrs Tretjakovs (Krievija) | Franks Rommels (Vācija) |
| 2009 | Leikplesida | Gregors Štēli (Šveice) | Edams Pengilijs (Lielbritānija) | Aleksandrs Tretjakovs (Krievija) |
| 2008 | Altenberga | Kristiāns Bromlijs (Lielbritānija) | Džons Montgomerijs (Kanāda) | Franks Rommels (Vācija) |
| 2007 | Sanktmorica | Gregors Štēli (Šveice) | Ēriks Bernotess (ASV) | Zaks Lunds (ASV) |
| 2005 | Kalgari | Džefs Peins (Kanāda) | Gregors Štēli (Šveice) | Dafs Gibsons (Kanāda) |
| 2004 | Kēnigzē | Dafs Gibsons (Kanāda) | Floriāns Grāsls (Vācija) | Franks Klebers (Vācija) |
| 2003 | Nagano | Džefs Peins (Kanāda) | Kriss Sauls (ASV) | Breidijs Kenfīlds (ASV) |
| 2001 | Īglsa | Martins Retls (Austrija) | Džefs Peins (Kanāda) | Linkolns Devits (ASV) |
| 2000 | Altenberga | Endijs Bēme (Vācija) | Gregors Štēli (Šveice) | Džims Šī (ASV) Aleksandrs Milners (Austrija) |
| 1999 | Sanktmorica | Džims Šī (ASV) | Endijs Bēme (Vācija) | Villijs Šnaiders (Vācija) |
| 1997 | Leikplesida | Raiens Devenports (Kanāda) | Džims Šī (ASV) | Kriss Sauls (ASV) |
| 1996 | Kalgari | Raiens Devenports (Kanāda) | Francs Plangers (Austrija) | Kristiāns Auers (Austrija) |
| 1995 | Lillehammere | Jirgs Vengers (Šveice) | Kristiāns Auers (Austrija) | Raiens Devenports (Kanāda) |
| 1994 | Altenberga | Gregors Štēli (Šveice) | Andijs Šmits (Austrija) | Francs Plangers (Austrija) |
| 1993 | Laplaņa | Andijs Šmits (Austrija) | Francs Plangers (Austrija) | Gregors Štēli (Šveice) |
| 1992 | Kalgari | Brūss Senfords (Jaunzēlande) | Gregors Štēli (Šveice) | Kristiāns Auers (Austrija) |
| 1991 | Īglsa | Kristiāns Auers (Austrija) | Andijs Šmits (Austrija) | Mihaels Grinbergers (Austrija) |
| 1990 | Kēnigzē | Mihaels Grinbergers (Austrija) | Andijs Šmits (Austrija) | Gregors Štēli (Šveice) |
| 1989 | Sanktmorica | Alēns Viki (Šveice) | Kristiāns Auers (Austrija) | Francs Plangers (Austrija) |
| 1982 | Sanktmorica | Gerts Elzesers (Austrija) | Niko Barači (Šveice) | Alēns Viki (Šveice) |
+18 [+] [-]
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+9 [+] [-]
+12 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+6 [+] [-]
Tā tik turpināt un beidzot paņemt arī galveno titulu 2018.gadā - tad beidzot varētu saukties par Karali!
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
Malači!
+4 [+] [-]
par pirmo pleķi!
+1 [+] [-]
+8 [+] [-]
Finišā izskatījās, ka vācietis,kas paspieda roku Martinam,bija Frīdrihs. Varbūt arī tikai izlikās.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Martins iet pec Bode Millera scenarija! Vankuvera Millers izcinija savu ilgi karoto zelta medalu,izcinis ari Martins!
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]