M. Dukurs: "Pēc otrā brauciena dusmas bija nenormālas"

Martins Dukurs sarunā ar Sportacentrs.com noliedz, ka šis panākums uztverams kā revanšs par zaudējumu Aleksandram Tretjakovam olimpiskajās spēlēs Sočos. Bet revanšs par zaudējumu pirms diviem gadiem pasaules čempionātā Sanktmoricā tas gan esot. "Pēc uzvarām Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā gribējās pielikt treknu punktu. Viss sakrita īstajā laikā un vietā, arī fiziski jutos pat labāk nekā pērn olimpiādē. Turklāt bija skaidrība par tehniku, kuru bijām piebraukuši jau novembrī. Tomēr pārsvars mani pārsteidza. Domāju, ka cīņa būs sīvāka. Jau pirmajā braucienā redzēju, ka Tretjakovam starts nav tik ātrs, tādēļ izdevās iekrāt solīdu pārsvaru. Pirms otrā brauciena spriedu, ka šodien nav viņa diena un man jācenšas palielināt pārsvaru, tādēļ nedaudz pārcentos."

Otrā brauciena starta ieskrējienā kamanas izlēca laukā no gropes, tomēr Martinam izdevās savaldīt skeletonu un pat nezaudēt izejas ātrumu. "Ja kamanas no gropes būtu izgājušas ātrāk, tad būtu sliktāk. Startā zaudētu desmitdaļu sekundes, bet finišā tās būtu jau 0,25 sekundes. Pats zaudētu pārliecību, bet Tretjakovs to iegūtu. Otrajā dienā varēja mainīties laika apstākļi un pēc tādas kļūdas pats sāktu raustīties. Taču man paveicās, ka skeletons izslīdēja no gropes diezgan vēlu un izdevās to nolikt taisni. Viss notika automātiski. Bet pirmajā virāžā prātā iešāvās doma - nez, cik tas man maksās?"

Dukurs stāsta, ka desmit gadu laikā viņam sacensībās kamanas vēl nekad nebija izslīdējušas no gropes, bet tagad tas notika sezonas svarīgākajos mačos. "Jau treniņos skeletons bija izgājis no gropes, taču trases darbinieki mierināja - tie jau ir tikai treniņi, uz sacensībām viss būs kārtībā. Nebija. Pēc finiša dusmas bija nenormālas, gāju pa gaisu un droši vien tika arī kādam, kurš pie tā nemaz nebija vainīgs. Bet, kāda velna pēc tad trenēties, ja sacensībās nevari parādīt savu potenciālu tikai tādēļ, ka kāds vienkārši nav izdarījis savu darbu. Līdz pat vakaram bija grūti nomierināties, skatījos video un pat meklēju notikušajā savu vainu. Bet šādas emocijas traucē koncentrēties uz braukšanu, tādēļ tās bija jānoliek malā un jānomierinās. Bez tam pārliecību deva tas, ka, neskatoties uz startu, trasē tāpat ķēru rokā Tretjakovu."

Četru braucienu summā īstas cīņas par pirmajām trim vietām nemaz nebija, tam piekrīt arī Dukurs. "Savā ziņā skatītājiem varbūt pat bija neinteresanti. Līdzīgi kā man Soču olimpiskajās spēlēs, kad nevarēju noķert pirmo vietu un bez rupjām kļūdām nevarēju zaudēt otro vietu. Šoreiz man, protams, bija interesanti, taču pieņemu, ka skatītāji gaidīja sīvāku spēkošanos. Likās, ka pēc neveiksmes otrā brauciena startā otrā diena būs sarežģītāka, tomēr izdevās ļoti labs trešais brauciens un pārsvars atkal pieauga."

Runājot par citiem konkurentiem, Martins ir pārsteigts par Soču olimpiādes bronzas medaļas ieguvēja Metjū Entuāna slikto sniegumu, lai gan treniņos viņš visiem braucis pa priekšu. "Kas attiecas uz dienvidkorejieti Sunbinu Junu, tad, ja viņam iet treniņos, tad būs rezultāts arī mačos. Bet šoreiz jau treniņos nebija ātruma. Šķiet, ka varbūt viņš slēpjas, taču sacensības parādīja, ka šobrīd labāk viņš izdarīt nevarēja. Līdzīgi ir ar Akselu Jungu. Zināju, ka starts viņam būs labs, tomēr jau treniņos varēja manīt, ka diez ko labi neiet. Dīvaini, ka otrais brauciens viņam bija tik labs, jo trase ātrāka bija pirmajā braucienā. Viņam trūkst stabilitātes, bet tā nāks ar laiku. Vairāk pārsteidza Kristofers Grotērs. Pirms mačiem nebūtu viņam atvēlējis pat vietu sešiniekā, bet viņš nobrauca ātrāk par Jungu."

2011. gada pasaules čempiona tituls esot nācis psiholoģiski grūtāk. Tolaik vēl nav bijis lielu titulu, turklāt labā atmiņā vēl bija Vankūveras olimpiskās spēles, kurās pēc pirmās dienas Martins bija līdera godā. Pēc gada Leikplesidā treniņos pat tika piedzīvots kritiens. Trase bija gara un ar daudz iespējām kļūdīties, tomēr sacensībās viņš juties stabilāk un pārliecinošāk. "Šogad zināju, ko varu. Biju jau aptuveni piesviedis, kāds būs laiks startā un kāds finišā. Arī par tehniku viss bija skaidrs. Vairāk domāju par to, ka jāatgūst pasaules čempiona tituls un jāpieliek trekns punkts sezonai."

Vinterbergā uz goda pjedestāla kāpa arī vecākais brālis Tomass Dukurs, kuram šī bija pirmā medaļa pasaules čempionātos, tādējādi viņam izdevās lauzt koka medaļu lāstu. "Ja agrāk startēju vairāk pats par sevi, tad, paliekot vecākam, braucu par valsti, komandu, ģimeni. Pirms pēdējā brauciena pie sevis domāju - nedod dievs Tomasam kamanas izslīdēs no gropes. Kad dzirdēju, ka startā viss bijis kārtībā, bet trasē pārsvars pieaug, nopriecājos. Šī medaļa bija vajadzīga visai komandai, arī tēvam tā bija ļoti svarīga."

Martinu šosezon neierasti daudz vajājušas veselības problēmas un arī pasaules čempionātā no tām neizdevās izvairīties - sacensību otrās dienas rītā pēkšņi aizkritusi auss. "Domāju - nu, ja aizkrita, tad aizkrita, nekas traks, taču tad palika arvien sliktāk, bet kad sāku kustēties, tad sāpes jau kļuva apgrūtinošas un nācās meklēt daktera palīdzību. Pirms starta lietoju pretsāpju līdzekļus, lai gan māca bažas, kā tie reaģēs ar enerģijas dzērieniem. Izrādījās, ka viss kārtībā, var miksēt," smejas Martins.

Veselības likstas viņš nenoraksta uz neierasti kompakto sezonu. Tās pirmajā pusē sportists pilnībā atteicies no vitamīniem un nolēmis iztikt tikai ar dabīgām vielām. "Kad sāku uzņemt sportisko formu, mājās bija īsta lazarete un tā skāra arī mani. Pēc tam Eiropas posmos slimojām visi pēc kārtas. Esmu sapratis, ka man nepietiek tikai ar dabīgo, ir vajadzīgi arī kārtīgi vitamīni. Jo labāka forma, jo imunitāte kļūst vājāka un viss līp klāt."

Pasaules skeletonā vairāk par trim pasaules čempiona tituliem vēl neviens nav izcīnījis. Martins gan uzsver, ka par to domāt pāragri, lai gan jau tagad mājupceļā abi ar brāli kaļ plānus nākamajai sezonai. "Īglsa ir starta trase un tur būs laba iespēja pacīnīties par uzvaru. Vēl pēc gada Sočos būs švakāk..." aizdomājas Martins. Tā gan būtu vēl viena iespēja revanšam.