Mauriņš: "Pēcolimpiskā sezona noteikti vērtējama ar plusa zīmi"

"Šī bija pēcolimpiskā sezona ar izteiktu paaudžu maiņu komandā, kas vairākkārt tika uzsvērts arī iepriekš," par aizvadīto Pasaules kausa sezonu izteicās Kristaps Mauriņš. "Taču rezultāti tāpat bija ļoti labā līmenī. Prieks par Siguldā aizvadītajiem posmiem, kur mājinieku statusu apliecinājām gandrīz par visiem 100 procentiem. Jā, varbūt otrajā posmā, Eiropas čempionātā, rezultātus ietekmēja siltie laikapstākļi, un ledus toreiz visiem laikam īsti vienāds nebija. Ja Eiropas čempionātā būtu citādi laikapstākļi, gribētos domāt, ka arī mūsu rezultāti būtu vēl augstāki. Tiesa, tas jau ir stāsts no sērijas "ja tantei būtu riteņi"," viņš pasmējās.

"Par sezonas svarīgākajiem mačiem – pasaules čempionātu – prieks, ka sausā nepalikām," izteicās LKSF ģenerālsekretārs. "Stafetē izdevās iegūt bronzas medaļu. Tagad atskatoties pagātnē, jāsecina, ka PČ bija patiešām grūti cīnīties ar vāciešiem un austriešiem, viņi tajā trasē bija galvas tiesu pārāki pār citām valstīm. Droši vien jāatzīst, ka sezonas galvenajos mačos Austrija un Vācija bija mums solīti priekšā arī kamanu slīdamībā, jo PČ ar viņiem tiešām bija praktiski nereāli cīnīties par medaļām, ko apliecināja arī rezultāti."

"Bet kopumā sezonai tomēr jāliek plusa zīme," turpināja Mauriņš. "Varbūt maza rūgtuma sajūta tagad par to PK pēdējo posmu, kur līdz goda pjedestālam neizdevās aizcīnīties nevienā disciplīnā. Pirmdien sportisti un treneri atgriezās mājās, kopā tad arī vajadzēs pārrunāt pēdējo posmu un visu sezonu. Tad arī varēs labāk saprast no viņiem pašiem, vai sezonas izskaņā nedaudz pietrūka spēku vai arī bija kādas tehniskas nianses, kas patraucēja. Runājot konkrēti par pēdējo stafeti, tad tie braucieni galīgi nebija tik slikti, lai mēs zaudētu tiem, kam mēs zaudējām."

Vilšanās par to, ka no PK posma atbraukts bez medaļām, gan pati par sevi jau liecina par pārmaiņām Latvijas kamaniņu sportā, jo vēl pirms dažiem gadiem vieta labāko trijniekā PK posmā Latvijai bija krietni retāka gan stafetē, gan individuālajās disciplīnās.

"Protams, protams, taču mēs tomēr jau gan paši sevi esam pieradinājuši pie augstākiem panākumiem, gan arī kamaniņu sporta līdzjutējus," teica Mauriņš. "Iepriekšējās sezonas bijušas medaļām bagātas, tāpēc tagad tāds viens Vinterbergas posms tomēr rada nelielu vilšanos tieši salīdzinājuma ziņā. Pie laba ātri pierod, un latiņu sev esam uzlikuši augstu. Bet tomēr jāņem vērā izlases paaudžu maiņa, vairs nebrauc brāļi Šici, kuri iepriekš praktiski katrā nedēļas nogalē mums atveda medaļu, nav arī vairs Elīzas Tīrumas, kura parādīja augstvērtīgu sniegumu, līdz ar to šis patiešām ir vēl tikai tāds ieskriešanās gads, kurā devām lielākas iespējas jaunajiem sportistiem. Jā, Kasparam Rinkam pie lielajiem vīriem vēl negāja tik viegli, taču apbružāties tajā kompānijā vajadzēja. Prieks par divnieku ekipāžu Krastu un Ševicu-Mikelševicu, tāpat arī dāmu divniekiem. Kopumā viss labi, jāturpina tikai strādāt."

PK kopvērtējumā Latvijai šoreiz bija augstas vietas visās disciplīnās – lai arī sezonas trijniekā iekļuva tikai divnieku ekipāža Bots/Plūme, sestais vīriešu konkurencē bija Kristers Aparjods, ceturtā sieviešu divniekos bija Upīte/Ozoliņa, kamēr Elīna Vītola un Kendija Aparjode bija uzreiz aiz labāko sešinieka sieviešu konkurencē. Stafetes kopvērtējumā Latvija bija pārliecinošā otrajā vietā, tikai aiz Vācijas. Skatoties tīri rezultātus, Latvijas izlase kopā ar Austriju ir tikai aiz Vācijas šī sporta veida spēcīgāko nāciju neoficiālajā rangā.

"Jā, es tam varu piekrist," teica Mauriņš. "Austrijai gan ir spēcīga izlase, ar viņiem strādā titulētais Georgs Hakls, kopumā Austrijai ir nopietni pastiprināts treneru kolektīvs, un, ja neskaita tos divus posmus Siguldā, kad nemaz nezinu, kas viņiem notika, tad noteikti jārēķinās, ka Austrija spērusi pamatīgu soli uz priekšu. Bet prieks, ka mēs varam turēt līdzi tādai kamaniņu lielvalstij kā Itālija, un gribētos teikt, ka sezonas griezumā pat bijām labāki. Es arī gribētu ticēt, ka tas ir mūsu nopelns, nevis itāļu un amerikāņu solis atpakaļ. Mūsu programma ar jauniešu piramīdu strādā, un domāju, ka šeit jāatzīmē tās nopelni."

No Itālijas sportistiem arī tiek sagaidīta spēcīga konkurence tuvākajos gados, jo Itālija uzņems 2026. gada olimpiskās spēles. Tiesa, Mauriņš norādīja, ka vēl nemaz nav 100% skaidrības par to, kurā trasē notiks kamaniņu sporta sacensības. Oficiālie plāni paredzēja, ka trase tiks sagatavota Kortīnā d`Ampeco, taču Mauriņš atzina, ka baumu līmenī kamaniņu sporta sabiedrībā cirkulē runas, ka tomēr OS organizatori izvēlēsies kādu jau gatavu trasi citur. "Drīzumā sagaidām skaidrību šajā jautājumā," viņš izteicās.

Savukārt Latvijas izlases tuvāko plānu sakarā LKSF ģenerālsekretārs atzīmēja, ka vēl palikušas vienas sacensības Siguldā – nedēļas nogalē notiks Latvijas čempionāts, ar ko arī tiks noslēgta ziemas sezonas. Tam sekos pusotru mēnesi ilgs brīvlaiks sportistiem, pēc kura atkal sāksies sagatavošanās darbi nākamajai sezonai.