Aparjode pēc karjeras rekorda Pasaules kausā: "Sočos braukt ir bauda"

Sezonas otrajā Pasaules kausa posmā 24 gadus vecā Aparjode finišēja otrajā vietā, kas šajā līmenī viņai ir karjeras augstvērtīgākais rezultāts. Līdz tam labākais veikums bija bronza iepriekšējā sezonā Oberhofā.

Aparjode akcentē, ka šobrīd Sočos nav tie pateicīgākie laikapstākļi kamaniņu sportam, jo ir lietains un diezgan silts – ap 10 grādiem pēc Celsija. Tas padara ledu mīkstāku, bet sestdien, kad startēja meitenes, situācija nebija tik sarežģīta kā dienu vēlāk.

“Sacensībās par laikapstākļiem nedomāju, citas braucējas nemaz neskatījos. Koncentrējos uz savu darbu. Pirmo braucienu veicu diezgan tuvu beigām un tāpat varēju uzrādīt labu rezultātu, tāpēc baigi neiespringu, ka varētu pārāk atkrist atpakaļ. Vienkārši gāju uz starta un braucu. Viss bija kārtībā – izdevās divi stabili braucieni. Protams, bija mazas kļūdiņas, bet kopumā biju priecīga, jo viss sanāca,” gandarījumu pauž sportiste, kura piebilst, ka, aizvadot divus stabilus braucienus, viņa droši var cīnīties par pirmo piecinieku.

Arī šonedēļ Sočos notiks Pasaules kausa posms, kas būs trešais šosezon. “Te joprojām ir lietains, apmācies un diezgan silts. Ceram, ka uz nedēļas beigām paliks vēsāks un sausāks. 12-13 grādu siltumā ledus nenoturas tik labi kā vajadzētu, līdz ar to sportistiem sacensību apstākļi nav vienādi.”

Soču trase kļuvusi par Latvijas kamaniņu komandai iecienītu, pirms sezonas vienība tur aizvadīja arī treniņnometni. Aparjode 2020. gadā pasaules čempionātā tieši tur izcīnīja ceturto vietu.

“Vienmēr šeit ir paticis un izdevies. Līdzīgi kā Elīzai šī ir viena no manām mīļākajām trasēm, jo man patīk, ka tajā ir jāstrādā, lai nobrauktu labi. Nav guļamā trase. Arī šejienes ātrums man patīk, braukt Sočos ir bauda,” neslēpj Aparjode.

Sezonas sākums viņai gan varēja būt labāks, jo februārī gaidāmo Pekinas olimpisko spēļu trasē notikušajā pirmajā Pasaules kausa posmā latviete palika 13. vietā.

“Neizdevās kā vēlētos. Protams, braucienu skaits bija ierobežots. Kaut arī nobraucām diezgan daudz, tik un tā bija grūti adaptēties un uzķert visus knifus, iemācīties trasi perfekti. Domāju, ļoti ietekmēja arī tas, ka tieši uz dāmu sacensībām uznāca ļoti liels aukstums. Tāds nebija nevienā treniņā, līdz ar to ledus palika ļoti ciets. Acis bija ļoti lielas,” atzīst Aparjode. “Treniņos pie tādiem apstākļiem nebijām pieradušas, un sacensībās arī varēja redzēt, ka šajā trasē braucienu vēl nav aizvadīts pietiekami daudz. Uz februāri gan jāgatavojas kaut kam līdzīgam. Pieļauju, ka tad būs diezgan lieli mīnusi un ledus būs tikpat ciets.”

Pirmais iespaids par olimpisko trasi Aparjodei gan palicis labs. “Tajā nebija liela spiediena un arī ātrumu nevarēja just tik lielu, kāds tas uzrādījās mērierīcēs – pāri 120 kilometriem stundā.”

Sagaidāms, ka Latvija dāmu konkurencē uz Pekinu varēs vest maksimālo sportistu skaitu – trīs, bet izlasē šobrīd ir piecas meitenes. Līdz ar to divas būs liekas. Aparjode atzīmē, ka tāpēc katrās sacensībās no sevis ir jāparāda labākais sniegums, lai komandas iekšējā atlasē būtu pēc iespējas labākā situācijā.

“Katrā posmā ejam uz maksimumu. Neviens neko netaupa,” uzsver sportiste. “Ambīcijas man ir visaugstākās. Zinu, ka man ir jāstartē stabili – tad neizpaliks arī rezultāti. Negribu teikt neko skaļu, bet kamana iet un ir viss kārtībā. Tikai jābrauc.”