Ķipura atgriešanās: izaicinājums ar jauniešiem un monobobiem

Savā līdzšinējā trenera karjerā Vecumnieku pagasta Kurmenē dzimušais Ķipurs strādājis gan ar ASV, gan Kanādas, gan arī Šveices izlašu sportistiem. Tagad Ķipurs pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal pievērsies trenera arodam un strādās ar latviešu sportistiem. Tiesa, arī šajā laikā viens no Latvijas bobsleja izcilniekiem nebija nozudis no šī sporta veida apvāršņa - Ķipura balss bija dzirdama LTV ēterā, komentējot Pasaules kausa sacensības. Preses konferencē [saruna notika 20. novembrī - aut.piez.] treneris atklāja, ka piedāvājums strādāt ar Latvijas bobsleja pašu jaunāko maiņu nācis no LBSF ģenerālsekretāra Zinta Ekmaņa.

"Ja esmu izlēmis kaut ko darīt, tad daru to ar pilnu krūti. Brīdī, kad man šo darbu [strādāt ar jauniešiem] piedāvāja un es piekritu, tad pilnībā pārslēdzos uz to un izvirzīju sev kā prioritāti. Tagad man galvenais ir darbs ar šiem sportistiem un gatavošanās Jaunatnes olimpiskajām spēlēm," pārliecināti pauž Ķipurs.

Pasaules Jaunatnes olimpiāde (YOG) notiks no 9. līdz 22.janvārim Šveicē, Lozannā. Šobrīd uz to mērķē trīs Ķipura audzēkņi - Renārs Grantiņš, Mārtiņš Ozols un Loreta Beķerniece. Visiem sportistiem gan vēl ir tikai 15 gadu, tāpēc sacensībās nākas konkurēt pat ar divus gadus vecākiem sāncenšiem. Latvieši aizvadījuši visus četrus atlases posmus, un labākajās pozīcijās tam, lai kvalificētos olimpiādei, ir Grantiņš un Beķerniece, kuri šobrīd katrs ieņem 12. vietu, kamēr Ozolam 17. rezultāts. Sacensībām kvalificēsies 18 labākie no visas pasaules gan puišu, gan meiteņu konkurencē.

''Ļoti nopietni nostrādājām gatavošanās posmu uz sacensībām Lillehammerā un Kēnigszē. Tagad ir atpūtas periods – kā nekā, šie sportisti vēl ir skolnieki, viņiem jāpaspēj tikt galā ar mācībām, lai tur nesanāk iekavēt. Es arī viņiem uzsveru – jums šajā dzīves periodā mācības tomēr ir prioritāte numur viens, bet bobslejs ir pēc tam," paskaidro Ķipurs.

"Jaunieši gan ir ļoti motivēti un ar prioritāšu izšķiršanu viņiem nav problēmu. Pašlaik viņi tiek galā ar mācību lietām, bet ir gatavi arī gatavoties savas dzīves līdz šim atbildīgākajiem mačiem – Jaunatnes olimpiādei. Šobrīd norit sacensību kvalifikācija arī Amerikas kontinentu un Āzijas valstu grupām, līdz ar to mums pašlaik ir pauze. Ceram pa to laiku vēl patrenēties Siguldā, lai saglabātos un neaizmirstos tās izjūtas, kas ir bobsleja pilotam nepieciešamas."

Treneris atklāja, ka visi trīs sportisti bobslejā ienākuši no vieglatlētikas vides: "Visiem trim ir ielikti vieglatlētikas pamati. Būtībā tas arī ir pareizais virziens, jo fiziskajā ziņā bobslejistiem ir labi, ja pirms tam ir ielikta vieglatlētikas bāze – pareizā skrējiena, soļa tehnika, kam tad virsū var likt to spēku un eksplozivitāti."

Taujāts par šobrīd jauniešu un bērnu sportā aktuālo tēmu - vecāku fanātismu - Ķipurs skaidro, ka, strādājot ar saviem trim jaunākajiem audzēkņiem, šī aspekta negatīvās blaknes nav novērojis. "Nē, no vecāku puses neko tādu nejūtu. Bet to, ka viņi saviem bērniem dzīvo līdzi un visādā veidā atbalsta, es, protams, jūtu. Tas ir ļoti pozitīvi. Arī ģimeniskā līmenī ar šiem sportistiem viss ir kārtībā – nepieciešamais atbalsts ir, ģimenes viņus arī motivē,'' atklāj treneris.

Izaicinājums šī sezona ir ne tikai pašiem jauniešiem, bet arī viņu trenerim, kuram nākas aprast ar jauniešu bobsleja īpatnību, proti, braukšanu ar monobobu. "Jā, arī man tas ir kaut kas jauns. Jāsaprot, kā monobobs tiek vadīts, līdz ar to man ir svarīgi visas šīs detaļas zināt, izprast, lai varu pēc tam to informāciju novadīt līdz sportistiem. Ne tikai uzzīmēt pareizo trajektoriju, bet arī palīdzēt ar niansēm – cik stipri, ātri vai lēni katrā situācijā strādāt ar stūres rokturiem," vienvietīgo kamanu vadīšanas detaļas paskaidro Ķipurs.

1988. gada Kalgarī olimpisko spēļu zelta (divniekos) un broznas (četriniekos) medaļu īpašnieks Ķipurs padalījās sajūtās par to, kā gājis pašam, pirmoreiz sēžoties pie monoboba stūres. "Man pašam vairākus gadus atpakaļ bija iespēja pāris braucienus tajā veikt, un par to [monoboba sarežģīto vadāmību] pārliecinājos arī pats. Pirmais brauciens ar monobobu man bija, kā es pats saku, puņķains - stūre bija tik jūtīga, ka es ar grūtībām varēju novaldīt kamanas. Pēc tam sapratu, ka tādēļ vairāk jāpaļaujas nevis uz stūres grozīšanu, bet vairāk uz tādu kā stumšanu, bīdīšanu, blīvākām, nevis asām, lielas amplitūdas kustībām. Arī darbā ar jauniešiem man tas ir jāpalīdz viņiem saprast un izskaidrot."

Kā pieredzējušais speciālists nepārprotami atzina - tieši monobobs, viņaprāt, ir vissarežģītāk vadāmais starp visām bobsleja kamanām. "Nosacīti visvieglāk ir vadīt četrinieku kamanas, protams, ar nosacījumu, ka netiek pieļautas rupjas kļūdas. Četrinieks ir visstabilākais, tad nāk divnieks, kurš ir mazlietiņ jūtīgāks, bet visgrūtāk vadīt ir tieši monobobu."

"Tagad esmu sapratis, cik jūtīgs monobobs ir – jāsaka, ka tas pat ir visjūtīgākais no visām bobsleja kamanām. Tas nozīmē, ka tas visradikālāk reaģē uz visām pieļautajām kļūdiņām. No tāda viedokļa, jauniešiem faktiski ir visgrūtāk, ja salīdzina ar pieaugušajiem, kas brauc ar divniekiem un četriniekiem," pauž treneris. Interesanti, ka tieši monobobs starp visiem bobsleja kamanu veidiem debiju oficiālās bobsleja sacensībās piedzīvoja visvēlāk - 2016. gadā. Tomēr 2022. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā monobobu sacensības būs jau kā oficiāla disciplīna sievietēm.

Ķipurs atklāj, ka pašlaik darbā ar jauniešiem uzņemts pareizais kurss. Tomēr vienlaikus treneris atgādināja, ka šobrīd vēl par agru būvēt gaisa pilis un runāt par profesionālā sporta virsotnēm. "Protams, es cenšos viņiem palīdzēt cik varu, taču šis ir tas brīdis, kad tieši viņiem pašiem ir jāsaprot, vai viņiem tas patīk. Tas ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu motivācija turpināt. Tas nekas, ka ir grūti vai ir kādi zilumi. Ja man tas patīk un es to gribu darīt, tad ir arī motivācija trenēties un kādreiz šajā sportā sasniegt augstāko līmeni."

"Vai viņi kļūs par lieliem sportistiem – šobrīd es to nezinu, taču priekšnosacījumi tam ir. Jauniešiem ir pareizā attieksme, viņi darbam pieiet nopietni un arī labi sadarbojas ar treneri, mēģina izprast tās lietas, kuras es viņiem skaidroju," treneris uzteica savus audzēkņus. Ķipurs, kurš bobslejā uzkrājis milzu pieredzi, nenoliedz, ka sportistiem nododamās informācijas apjoms ir ļoti plašs, tāpēc tiek meklēti dažādi piegājieni, kā to jauniešiem nodot: "Piemēram, ieviesām tādu lietu kā treniņu dienasgrāmata. Tajā viņi pieraksta visu, ko es viņiem izstāstu par katru trasi, lai tas vēl dziļāk iesēžas atmiņā – tur ir ļoti daudz informācijas.

"Ja es gribu strādāt profesionāli, detalizēti, tad ir daudz lietu, kas [sportistiem] jāatceras. Turklāt brauciena laikā šī informācija jāspēj nolasīt, tai jābūt ierakstītai savā cietajā diskā un tam procesoram ir jākūp. Uz katru braucienu gan treniņos, gan sacensībās, ir jānoskaņojas tā, lai procesors kūpētu, lai varētu visu informāciju pārvest uz rokām darbībā. Tas ir grūti, bet uz to es viņus orientēju. Pašlaik esmu apmierināts ar to, kā viņi strādā un kāda izvērsusies mūsu sadarbība," pauž Ķipurs.

61 gadu vecais speciālists nav vienīgais no latviešu treneriem, kurš šosezon pievienojies Latvijas bobsleja izlasei. Ar Eiropas kausa komandu strādās treneris un kamanu konstruktors Jānis Skrastiņš, kura ražotās BTC kamanas izmanto bobslejisti visā pasaulē, bet Pasaules kausa komanda joprojām atradīsies izlases galvenā trenera Sanda Prūša pārziņā. Jautāts par darbu dalīšanu un attiecībām trīs pieredzes bagātu treneru lokā, Ķipurs atbildēja īsi, liekot noprast, ka treneri viens otra darbā neiejaucas: "Esam sadalīti trīs pakāpēs – Pasaules kausa komanda, Eiropas kausa komanda un jauniešu komanda. Katrs atbildam par savu pozīciju."

Eiropas kausa izlase pirmos startus šosezon jau aizvadījuši, šodien startējot Lillehameras trasē, bet Pasaules kausa izlase sezonu sāks aiznākamnedēļ Leikplesidā. Gluži kā pērn, arī šo sezonu PK apritē iesāks divi piloti - Oskars Ķibermanis un Ralfs Bērziņš. Ķipurs pauda, ka mūsu sportisti savas spējas jau pierādījuši, tāpēc arī šosezon būtu jātiecas uz virsotnēm.

"Kā Sandis Prūsis jau minēja – protams, mērķiem jābūt visaugstākajiem. Bobslejs Latvijā ir ļoti augstā līmenī un starptautiski sevi pierādījis. Mums ir ļoti kupls panākumu un medaļu klāsts, tā kā mums nav, kur atkāpties – ir jāstrādā, lai turpinātu sevi pierādīt un šo latiņu noturēt. Pilnīgi noteikti Ķibermanim un Bērziņam uzdevums būs cīnīties par augstākajām vietām. Svarīgi, kā iesāksies sezona un vai izdosies ielēkt nepieciešamajā līmenī. Protams, ka viss izšķisies sezonas svarīgākajos mačos – Eiropas čempionātā Siguldā un pasaules čempionātā Altenbergā. Tā ir grūta trase, kur jāstrādā tiešām nopietni, bet viņi tur jau ir braukuši un gatavi cīnīties arī par medaļām. Bet viegli nebūs, pilnīgi noteikti. Lai viņiem izdodas!"