Bobsleja olimpiskie čempioni starta estakādes jautājumā vēršas pie amatpersonām

Bobsleja kamanām, ko nereti salīdzina ar F-1 mašīnām, gāzes pedāļa nav, tā vietā ir starta ieskrējiens, kas iedod jaudu visam braucienam. Jau kopš bobsleja sākumiem Latvijā šis mūsu akselerators bijis iespaidīgs. Bet īpašu uzrāvienu tas ieguva pēc 1983. gada, kad, atsevišķās talkās, piedaloties arī visai tālaika bobslejistu paaudzei, “Daugavas” stadionā tika uzbūvēta starta estakāde vasaras treniņiem, kura līdz deviņdesmito gadu sākumam darbojās ar mākslīgo ledu. Ne tikai unikālās konstrukcijas kamanas, bet arī lielākie ātrumi starta ieskrējienā, jau 1984. gadā, Sarajevā debitējot olimpiskajās spēlēs, mums ļāva izcīnīt bronzas medaļu un ceturto vietu divniekos, kā arī finišēt sestajiem četriniekos.

Šie rezultāti, kā arī fakts, ka mums ir pasaulē pirmā apjumtā starta estakāde ar mākslīgo ledu, raisīja tik plašu interesi, ka 1985. gada vasarā “Daugavas” stadiona estakādē izdevās noorganizēt pasaulē pirmās starptautiskās sacensības bobsleja starta sprintā “Dzintara bobs”, uz kurām ieradās gandrīz visi pasaules elites braucēji. Viņiem mēs parādījām, kur patiesībā sākas padomju jeb viņu izpratnē krievu bobslejs, un lielākā daļa mūsu ārzemju konkurentu pirmo reizi iepazinās ar jēdzieniem Lettland jeb Latvia.

Pakāpeniski mēs labojām starta ieskrējiena rekordus gandrīz visās pasaules trasēs. Tagad mums tie pieder vairs tikai Īglsas trasē Austrijā un Kēnigszē – Vācijā. Turklāt paši tos atkārtot vairs nespējam. Bet mēs neesam palikuši slinkāki. Vienkārši trīs gadus Latvija ir vienīgā bobsleja līdervalsts pasaulē, kuras sportisti vasarās nevar trenēties, kā mēs sakām – sausajā - starta estakādē! Bet, kā zināms, viena zaudēta sekundes desmitdaļa startā līdz finišam pārvēršas vismaz divās, ja ne pat trijās. 2000. gadā bobsleja sabiedrība jau pārbūvēja (jo tika atvienotas saldēšanas iekārtas) starta estakādi par saviem līdzekļiem un to sekmīgi izmantoja līdz 2017. gada pavasarim. Tagad, gandrīz tāpat kā pirms nepilniem 40 gadiem, sabiedriskā kārtā cenšamies saremontēt veco “Daugavas” estakādi, lai cienīgi sagatavotos vismaz Pekinas olimpiskajām spēlēm, pēc kurām šī vēsturiskā būve tiks nojaukta.

Šādā situācijā esam nonākuši pretēji savām vēlmēm, gribai un valsts dotajiem solījumiem. “Daugavas” stadiona rekonstrukcijas projekta 2. kārtā, kura jāpabeidz šogad, bija paredzēta jauna, slēgta, mākslīgā ledus starta estakāde bobslejistu, skeletonistu un kamaniņu braucēju vasaras treniņiem. Bet 2018. gada beigās bez diskusijas ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju, pretēji iepriekš saskaņotajai koncepcijai, šī būve no projekta tika svītrota. Ņemot vērā finanšu trūkumu, mūsu federācija piedāvāja kompromisu, atsakoties no vairāk nekā 800 000 eiro dārgās starta estakādes ar mākslīgo ledu, tās vietā būvējot vismaz divas reizes lētāku sauso starta estakādi, kurā kamanas tiek stumtas pa sliedēm.

Arī šādu būvi varētu izmantot gan skeletonisti, gan kamaniņu braucēji. Turklāt vasarā tā būtu ideāla kompleksa treniņu bāze – blakus stadions, vieglatlētikas manēža, smagatlētikas zāle. Savukārt vieglatlēti saviem treniņiem sprintā pret kalnu varētu izmantot mūsu estakādi, kā to jau darījuši iepriekš.

Pašu starta ieskrējienu var trenēt arī līdzenā vietā. Bet par rezultātu šajā spurtā vēl svarīgāks ir izejas ātrums, kuru mēra, kad visa ekipāža jau salēkusi kamanās, un bobs bez kādiem papildspēkiem dodas trasē. Tāpēc šādai starta estakādei jābūt gan ar pietiekami garu plakano daļu, gan ar pienācīgu kritumu. Vecajai “Daugavas” stadiona starta estakādei ir (drīz jau būs jāsaka – bija) šim nolūkam ideāla konfigurācija jeb ģeometrija. Siguldas mākslīgā ledus starta estakādei ieskrējiena plakne mums ir par īsu, kritums – par lēzenu, lai pilnvērtīgi trenētu šo komponentu.

Esam pārliecināti, ka, taupīgi kā labiem saimniekiem īstenojot vairāk kā 50 miljonus dārgo “Daugavas” stadiona rekonstrukcijas projektu, iespējams atrast mūsu vajadzībām pieticīgo summu, lai šajā “Kultūras un sporta kvartālā” vasarās ar savu starta estakādi paliktu arī bobslejs.

Diemžēl visi līdzšinējie Latvijas Bobsleja un Skeletona federācijas aicinājumi atbildīgajām amatpersonām risināt šo patiesībā nelielo, bet mums tik būtisko problēmu palikuši bez pozitīvas atbildes. Tāpēc rakstam šo vēstuli.

Vai tiešām sporta veids, kurā sagatavoti pieci olimpiskie čempioni, seši olimpisko bronzas medaļu ieguvēji, četri pasaules čempioni, vairāk nekā desmit Eiropas čempioni, kurā 56 mūsu bobslejisti kopā visaugstākā ranga starptautiskajās sacensībās izcīnījuši 52 zelta, 70 sudraba un 70 bronzas medaļas, pelnījis šādu attieksmi?!

Mēs neprasām ķirsi uz tortes, tikai rupjmaizes garoziņu, bez kuras nav iespējams latvieša spēks un ātrums. Mēs gribam tikai atpakaļ to, kas mums tika atņemts. Mēs negribam, ka par “Daugavas” stadiona estakādi un bobsleju teiktu – reiz bija. Tad tas būs jāsaka arī par visiem mūsu panākumiem.

Ar cieņu,
Jānis Ķipurs, Olimpiskais čempions, olimpiskās bronzas medaļas laureāts
Oskars Melbārdis, Olimpiskais čempions , divkārtējs olimpiskās bronzas medaļas laureāts
Daumants Dreiškens, Olimpiskais čempions, olimpiskās bronzas medaļas laureāts
Jānis Strenga, Olimpiskais čempions, olimpiskās bronzas medaļas laureāts
Arvis Vilkaste, Olimpiskais čempions