Piksons: "Visvairāk pārsteidzu pats sevi"

Šīs sezonas laikā nebija skaidru pazīmju, ka pasaules čempionātā būsi tik augstu. Kā izdevās izšaut tieši sezonas galvenajās sacensībās?
Pamainīju treniņprocesu un jau sezonas gaitā varēja manīt, ka rezultāti bija labāki nekā iepriekšējos gados. Uzsvars tika likts uz pasaules čempionātu, kur arī izdevās parādīt labāko rezultātu.

Pirms sezonas nomainīji treneri, atgriežoties pie sava pirmā trenera. Šķiet, ka tas arī veicināja progresu...
Noteikti. Treniņu process izmainījās ļoti būtiski. Domāju, ka trenera maiņai bija liela nozīme.

Vai labi nostartēt palīdzēja arī tas, ka no tevis būtībā neko negaidīja?
(iesmejas) Iespējams, ka tas arī palīdzēja, jo psiholoģiskais slogs līdz ar to bija mazāks. Kaut gan, ja pats jūties labi un zini, ko spēj, tad nekas netraucē. Savukārt, ja pašsajūta ir slikta un no tevis vēl gaida rezultātu, tad, protams, psiholoģiski būs ļoti grūti.

Pirms starta Hantimansijskā bija kaut kāda īpašā sajūta, ka šis varētu būt tavs labākais čempionāts?
Kā jau teicu, sezonas gaitā jutu, ka rezultāti ir labāki, turklāt pirms čempionāta nopietni pastrādāju. Zināju, ka būs labi, bet, ka tik labi... Protams, ne, lai gan cerēju.

Vai ar šā brīža finansējumu bija viegli izvilkt sezonu?
Bija sponsori, bija arī kaut kādi iekrājumi pašam, bet būtībā viss līdz ar galiem... Pasaules čempionātā nopelnīju, jo prēmēja pirmo desmit vietu īpašniekus. Latvijas Olimpiskās vienības atbalsts? Iespējams, bet tas būs zināms vēlāk.

Pasaules čempionāta iedzīšanā tu brauci vienā kompānijā ar Bjerndālenu un pat pieveici viņu...
Slēpojot redzēju, ka viņš man ir priekšā un padomāju – kad tad, ja ne tagad. Pašsajūta man bija laba, jutos lieliski. Sapratu, ka beidzot ir iespēja, kad varu ar viņu arī pacīnīties. Sakodu zobus un pēdējo apli noslēpoju tā kārtīgi. Noteikti tur bija arī savs plusiņš papildus pārliecības gūšanai.

Vai ar Latvijas iespējām vispār ir reāli cīnīties ar biatlona lielvalstīm – Norvēģiju, Vāciju, Franciju un citām??
Ilgtermiņā tas, protams, būtu grūti, bet sezonas laikā vienreiz, divreiz, ja apstākļi sakrīt, var pacīnīties. Tādā līmenī, kādā viņi startē no sacensībām uz sacensībām, mums pagaidām nav reāli. Mēs no viņiem atpaliekam jau pašos pamatos, mums neveidojas tāda piramīda, kāda ir lielajām valstīm. Pirmkārt, mums nav cilvēku resursi – cik ir, tik ir, ar to arī jāiztiek. Tas pat varbūt nav finansējuma jautājums, vienkārši viņiem tā lieta ir atstrādāta jau daudzus gadus, bet mēs esam palikuši aizmugurē.

Mēs jau tagad varam sākt būvēt piramīdu no pašiem pamatiem...
Jā, bet tad jāpaiet diezgan ilgam laikam, lai mēs tiktu biatlona lielvalstu pašreizējā līmenī, taču viņi pa to laiku droši vien jau būs aizgājuši vēl tālāk (smejas). Domāju, ka viss ir iespējams.

Pasaules čempionātā no starta par neatbilstošu ekipējumu tika noņemta Madara Līduma. Tev tāds pats liktenis nedraudēja, zinot, ka Latvijas izlasei nav vienotu formu un katrs brauc ar to, kas ir?
Nē, tik traki nevarēja būt. Man nav konkrētas informācijas par Madaras situāciju, bet cik esmu dzirdējis, tad viņai jau pirms tam bija izteikti divi brīdinājumu, tāpēc daļa vainas droši vien jāuzņemas viņai pašai. Ar Turīnas olimpiādes formu startēju nevis tāpēc, ka man nebūtu citas, bet tāpēc, ka tā man ir visnotaļ veiksmīga. To var saukt par sava veida talismanu. Ja visiem iedotu vienotas formas, tad, protams, startētu ar tām, taču tā kā nebija, tad katrs varēja izvēlēties ar kādu startēt.

Kaut ko no pasaules čempionāta pats arī redzēji. Kas pārsteidza visvairāk?
Sieviešu sacensības, protams, paskatījos, taču nevaru pateikt vai man bija kādi pārsteigumi. Visvairāk pārsteidza paša starts (smejas). Labākajā gaidījumā biju gaidījis vietu labāko divdesmitniekā, tas jau būtu sekmīgs rezultāts. Bet astotā vieta... ļoti pārsteidzoši. Principā tas, ka izdevās tik labi nostartēt pasaules čempionātā, padara šo sezonu par veiksmīgu.

Tas liek raudzīties uz nākamo sezonu ar optimismu. Varbūt kāds tagad arī gaidīs, ka regulāri ieskriešu desmitniekā, bet tur jāsakrīt ļoti daudziem faktoriem, lai tā būtu. Un jāieliek liels darbs. Ceru gan, ka nākamsezon patiešām vairākkārt būšu desmitniekā.

2005./2006. gada sezonā tev bija laba šaušana (80%), pēc tam tā strauji kritās, bet šogad jau atkal bija labi...
Līdz pasaules čempionātam man bija labākā šaušana karjerā – tuvu 90% sašautu mērķu. Iedzīšana un individuālais starts Hantimansijskā to pavilka uz leju... Iemeslus sliktai šaušanai iepriekšējās sezonās nemaz nezinu. Protams, pirms šīs sezonas kārtīgi piestrādājām un rezultāts ir redzams.

Pērn vairāki mūsu biatlonisti pielika punktu karjerai. Kas tevi motivēja palikt?
Zināju, jutu un ticēju sev, ka es varu startēt labāk. Nebiju galīgi nokāris galvu, tādēļ nolēmu turpināt cīnīties tālāk. Iekšēji pārliecība par saviem spēkiem nekur nebija pazudusi. Zināju, ka, ja varēju savulaik labi skriet junioru konkurencē, tad kaut ko spēju arī starp pieaugušajiem. Visas likstas, kas mums bija, vīrusi un tamlīdzīgi, domāju, ka beidzot ir aiz muguras, tāpēc atvērās man ātrums trasē.

Pēdējā posmā, kad notika pēc pasaules čempionāta gan tu nostartēji pieticīgi. Kas par vainu?
Nedomāju, ka pēc čempionāta forma kritās. Pēdējā posmā īsti laikam netrāpījām ar slēpēm vai smērēm, kas šogad bija pirmo reizi, tāpēc rezultāts bija tik pieticīgs un neobjektīvs. Varbūt vienīgi emocijas pēc čempionāta jau bija citas, tas gan. Taču jutos labi, ar visu to, ka šaušanā izleca patronas, zaudēju līderim 22 sekundes pēc pirmās šaušanas. Tomēr, ja slēpes ir apstājušās ilgi cīnīties nevar.

Kādi turpmākie plāni – atvilksi elpu un ar pilnu sparu sāksi gatavoties nākamajai sezonai?
Tagad esmu sācis badošanās kūri, bet pēc tam atsākšu treniņus. Pirmoreiz badošanās kūre man bija pagājušajā gadā, šķita, ka ir labums, tāpēc šogad turpināšu. Dzeru tikai ūdeni un tēju bez cukura. Pērn šādā režīmā bija 20 dienas, šogad speciālisti mani pārliecināja, ka pietiks ar 14 dienām. Pērn to sāku, jo gribēju organismu attīrīt pēc tiem vīrusiem, kas mums bija. Pēc Nagano olimpiādes jau visa lielā izlase gāja šādas kūres... Ir jau, protams, dažas dienas, kad ir diezgan traki, bet, kad tās pārvar, nav nemaz tik grūti. Domāju, ka pirms ziemas sezonas startēsim arī pasaules čempionātā vasaras biatlonā, kas būs septembra beigās.