Sistēmas nepilnības un neizmantotās iespējas

Sezonas starpfinišs - pēc Pokļukas
Pasaules kausa izcīņas pirmie trīs posmi notika Kontiolahti (Somija), Hohfilcenē (Austrija) un Pokļukā (Slovēnija). Hohfilcenē un Pokļukā varēja startēt tikai 90 spēcīgākie pēc pirmajām divām PK izcīņas sacensībām Kontiolahti (klasiskais biatlons un sprints). Tām nācijām, kurām nebija pārstāvju starp deviņdesmit labākajiem, bija iespēja pieteikt vienu sportistu arī nākamajos PK izcīņas posmos. Pēc startiem Kontiolahti Latvijas biatlonisti saglabāja vien trīs starta vietas (pirmajā posmā bija četras). Nākamo posmu laikā bija iespēja ne tikai saglabāt trīs vietas, bet pat palielināt to skaitu līdz četrām. Tomēr sanāca sliktākais variants – TOP85 noturējās tikai Ilmārs Bricis (55. vieta IBU rangā). 90. Kaspars Dumbris, 92. Kristaps Lībietis, 103. Edgars Piksons.

PK izcīņas nākamajos posmos Oberhofā (Vācija), Rūpoldingā (Vācija) un Antholcā (Itālija) varēs startēt tikai labākie 85 biatlonisti (atbilstoši IBU rangam), kā arī pa vienam no vājākajām valstīm, kurām nav pārstāvju TOP85. Tomēr jāpiebilst - startēt vienlaicīgi varēs tikai 82 labākie biatlonisti, jo TOP85 ir deviņi Norvēģijas biatlonisti un astoņi Krievijas biatlonisti. Startēt vienlaicīgi varēs tikai septiņi.

PK izcīņai kvalificējušies astoņi labākie biatlonisti Eiropas kausa izcīņas ietvaros, tomēr izslēgta iespēja, ka, piemēram, Vāciju, Norvēģiju, Franciju un Krieviju varētu pārstāvēt pa desmit biatlonistiem – noteikts maksimālais dalībnieku skaits PK ietvaros - tas nedrīkst pārsniegt skaitu, kāds tas tika noteikts sezonas 1. posmam Kontiolahti (Somija), balstoties uz Nāciju kausa vērtējumu 2006./2007. gada sezonā. Piemēram, Ukrainai tas nedrīkst pārsniegt piecus, lai arī PK ietvaros tika nosargātas esošās piecas vietas un labāko vidū EK bija arī vairāki ukraiņi. Latvijai tas nozīmē, ka vairāk par četriem biatlonistiem šosezon nevarētu startēt jebkurā gadījumā. Ja starp šiem astoņiem ir to valstu pārstāvji, kuriem jau saglabātas visas vietas PK, tad kvalificējas nākamie, piemēram, 9. vai 10., kaut vai 36. spēcīgākais EK izcīņas ietvaros. Protams, ievērojot maksimāli iespējamo dalībnieku skaitu PK ietvaros.

Jaunā sistēma neapskaužamu padarījusi iespēju variēt ar sastāvu biatlona vidusslāņa izlasēm, arī Latvijas izlasei. Piemēram, vīriešu izlasē faktiski neiespējami ir pieteikt, piemēram, Jāni Bērziņu vai Gintu Rozenbergu. Kāpēc? IBU vērtējumā punktu skaitīšana nesāksies no jauna, bet turpināsies, kas nozīmē, ka Bērziņam būs gandrīz neiespējami iekļūt TOP80, lai startētu turpmākajos PK izcīņas posmos (vienīgā iespēja – cīnoties par vietām labāko sešiniekā u. tml.). Arī citi komandas dalībnieki, nestartējot kādās sacensībās, slīdētu arvien zemāk IBU vērtējumā, pēc tam pakāpties līdz TOP80 kļūtu arvien sarežģītāk.

Jānis Pleikšnis, kurš Latvijai Eiropas kausa izcīņas ietvaros izcīnīja otro starta vietu PK (izcīnot 36. vietu EK izcīņā), visticamāk, šosezon nestartēs PK izcīņas posmos, jo viņam IBU vērtējumā ir 0 punktu. Diemžēl iegūtie punkti EK izcīņas un PK izcīņas ietvaros nekādā veidā nav saistīti un viņam gandrīz neiespējami ir iekļūt TOP80 (izņemot, protams, gadījumus, ja Pleikšnis pēkšņi sāktu cīnīties par pozīcijām uz goda pjedestāla u. tml., kas nav visai reāli, skatoties uz rezultātiem EK izcīņas posmos, kur labākais sasniegums šosezon ir 15. vieta).

Jaunās sistēmas nepilnības
Interesanta ir parādība, ka EK ietvaros tiek skaitītas visas individuālās distances (sprints, klasiskais biatlons, iedzīšana), bet PK ietvaros tikai sprints un klasiskais biatlons, kā arī viena iedzīšana Hohfilcenē (Austrija) - kāpēc tieši šī un nevis kāda cita iedzīšana? Interesanti, ka tā ir pagaidām vienīgā iedzīšana, kura skaitīta šajā vērtējumā un, kā liecina IBU sniegtā informācija, būs arī vienīgā iedzīšana šosezon, kura tika vērtēta šajā ieskaitē. Visai dīvaina loģika, lai neteiktu vairāk...

Otra dīvainība ir, ka, nosakot TOP90 pēc Kontiolahti, TOP85 pēc Pokļukas, netiek ņemts vērā fakts, ka starp šiem 90 vai 85 ir, piemēram, deviņi Norvēģijas biatlonisti. Loģiski būtu, ja ņemtu to vērā un Jaunajā gadā varētu startēt TOP88 IBU vērtējumā (divi norvēģi un viens krievs, kuri vienlaicīgi nekādi nevarēs startēt). Piemēram, nosakot TOP8 EK tas tika ņemts vērā, jo kvalificēties PK varēja pat ar 38. vietu EK kopvērtējumā. Kāpēc atkal pilnīgi atšķirīgas pieejas? Steigā pieņemtā un vairākkārt mainītā sistēma acīmredzami ir nepilnīga, tajā trūkst loģikas.

Neizmantotās iespējas
Ja Latvijas izlase būtu devusies uz EK izcīņas 4. posmu Bansko (Bulgārijā), tad iespējams, ka Normundam Putnam iespējams būtu izdevies iegūt vismaz 37 punktus (ko gan paveikt būtu ievērojami grūtāk nekā citos posmos, jo mazāks dalībnieku skaits nozīmē, ka mazāk punktus iespējams iegūt, kas arī loģiski - mazāka konkurence). Putns tad varētu panākt 38. vietā esošo Kanādas biatlonistu Džeimu Robu, kurš kā pēdējais nopelnīja astoto (pēdējo) papildus vietu PK ietvaros Kanādai (praksē gan tas nozīmēja, ka Kanādai atkal būs trīs starta vietas).

Vēl bija variants, ka startēt pieaugušo ieskaitē EK izcīņā varēja Andrejs Rastorgujevs, kurš ar panākumiem startēja junioru ieskaitē. Viņa rezultāti ir salīdzināmi ar vīriešu sacensībās sasniegtajiem, jo sacensības notika vienās un tajās pašās trasēs, distanču garums - vienāds, nedaudz atšķirīgi tikai starta laiki (tomēr vienas dienas ietvaros). Tīri matemātiski EK 1. posma Geilo (Norvēģija) tas varēja dot 54. un 56. vietu - kopumā visai līdzīgus rezultātus, kādus sasniedza, piemēram, Normunds Putns. Rastorgujeva pieteikšana vīriešu ieskaitē, visdrīzāk, nedotu iespēju iegūt papildus vietu PK. Taču, kopīgi ar Putnu, viņi par to varētu pacīnīties. Protams, ja startētu arī Bansko. Tomēr starts 4. EK posmā būtiski nemainīja EK kopvērtējumu, jo šajā EK posmā nestartēja lielākā daļa iepriekšējos posmos startējušos, izņemot Francijas, Čehijas, Slovākijas, Bulgārijas, Ungārijas un Balkānu reģiona valstu biatlonistus. Iespējams, ka Latvijas biatlonisti šo situāciju varēja izmantot un varbūt to vajadzēja izmantot.

Tomēr reālāks variants būtu, ja sportiskās formas atgūšanas nolūkos Jānis Bērziņš startētu EK izcīņas ietvaros. Stafetē Pokļukā (Slovēnija) parādītais sniegums, protams, nav un nevar būt vispārināms uz citām sacensībām, ka līdzīgi būtu veicies arī EK posmos, taču nav šaubu - Bērziņš vismaz TOP38 (kā vēlāk izrādījās, ar to pietika, lai izcīnītu papildus vietu PK) iekļūtu, pat nestartējot Bansko. Tātad - trīs vietas izcīnīt bija iespējams, arī par ceturto varēja pacīnīties, lai gan, protams, krietni sarežģītāk būtu to paveikt.

Papildus iegūtās vietas EK ietvaros
Francija atbilstoši IBU vērtējumam PK vienu vietu zaudēja, tomēr EK izcīņas ietvaros šo vietu pārliecinoši atguva (saglabājot 7 vietas PK posmos arī pēc Jaunā gada). Itālijai neizdevās atgūt sesto vietu, arī pēc Jaungada svinībām nāksies startēt piecu vīru sastāvā. PK izcīņas ietvaros vienu vietu zaudēja baltkrievi un slovāki, bet EK ietvaros tās izdevās atgūt. Vissliktāk klājās Somijas izlasei, kurai, līdzīgi kā Latvijas izlasei, TOP85 bija tikai viens biatlonists, taču EK ietvaros vēl 2 vietas tika atgūtas un Oberhofā varēs startēt 3 Somijas biatlonisti. EK ietvaros kvalificēties PK izdevās vienam Kazahstānas biatlonistam, taču tas kazahu izredzes neuzlabo – neviena biatlonista PK labāko 85 vidū, kas nozīmē, ka tāpat tikai viena starta vieta turpmāk. Kanādai atkal būs trīs starta vietas - PK vienu zaudēto starta vietu kompensēja EK izcīnītā 38. vieta, kas ļāva iegūt papildus vietu startam PK posmos.

Punkti Nāciju kausa vērtējumā
Turpmāk Latvijas komandai sarežģītāk krāt punktus būs arī Nāciju kausa izcīņas vērtējumā, kur tiek vērtēti trīs labāko katras valsts biatlonistu sasniegtie rezultāti. Kopš Jaunā gada mums tādu būs tikai divi, kas apgrūtinās iespēju vismaz nosargāt 14. vietu Nāciju kausā, kuru mūsējie ieņem šobrīd. Nāciju kausa izcīņas ietvaros iegūtā vieta ir svarīga, jo pēc tās tiks noteikta dalībnieku kvota nākamās sezonas pirmajam PK izcīņas posmam un nākamā gada pasaules čempionātam. Protams, ja vien starta kārtība netiek mainīta.

Problēmas
Lai arī neapmierināto ir diezgan daudz, tomēr lielākā daļa no tiem pārstāv IBU ne tās ietekmīgākās valstis (Polija, Latvija, Igaunija u.c.), kas cerību, ka notiks atgriešanās pie iepriekšējās sistēmas, realizāciju padara mazāk iespējamu. Tiesa – neapmierinātība ir arī lielākām biatlona nācijām, jo līdz minimumam samazinātas iespējas variēt ar sastāvu PK izcīņas posmu ietvaros. Pilnīgi nenotiek rēķināšanās ar to, kas notiek, piemēram, slimības vai traumas gadījumā, kad konkrētais biatlonists spiests izlaist vairākas sacensības, kā arī vairākus PK izcīņas posmus. Piemērs no Latvijas pieredzes – Oļegs Maļuhins, kurš krita sacensībās Osterzundā (Zviedrija) vienā no biatlonista karjeras pēdējām sezonām un salauza pirkstu. Ja tas nav bijis gluži TOP biatlonists, tad visai liela ir iespēja, ka konkrētā valsts zaudē vienu starta vietu, jo vietā nākušajam biatlonistam ir grūti panākt tos, kuri jau startējuši iepriekš un iekrājuši zināmu handikapu. Vēl viena problēma - Latvijas izlase nereti nestartē PK izcīņas 5. posmā, kas parasti janvāra otrajā nedēļā norisinās Rūpoldingā (Vācija), šajā laikā trenējoties augstkalnē Antholcā. Arī šogad tā ir plānots, kas parasti ļāvis sasniegt labu sportisko formu PČ laikā, tomēr tagad tas nozīmē, ka visai problemātiski būs saglabāt divas starta vietas PK izcīņas pēdējiem trim posmiem (ja nestartēs Rūpoldingā).

Vai tas ir biatlona attīstību veicinoši, ka, piemēram, Latvijas izlasē šosezon, visticamāk, PK posmos individuālajās distancēs nestartēs Jānis Bērziņš, kā arī iespēja, visdrīzāk, netiks dota Gintam Rozenbergam vai Jānim Pleikšnim un Andrejam Rastorgujevam, kurš labi cīnās EK ietvaros junioru ieskaitē? Ieskatoties IBU vērtējumā, spilgti redzams, ka faktiski reta ir tā izlase (pamatā biatlona lielvalstis), kura šosezon ir variējusi ar sastāvu, pārējās nav riskējušas.

Sezonas noslēgums
Pēdējiem trim PK izcīņas posmiem, kas norisināsies Phenčanā (Dienvidkoreja), Hantimansijskā (Krievija) un Holmenkollenā (Norvēģija), kvalificēsies 80 spēcīgākie biatlonisti, kā arī atkal iespēja startēt būs pa vienam vājāko valstu biatlonistam. Rudenī IBU atgriezīsies pie šīs problēmas risināšanas, lai noteiktu starta kārtību 2008./2009. gada sezonai. Jaunā kvalifikācijas sistēma gan neattiecas uz dalības kvotām pasaules čempionātā, kas no 8. līdz 17. februārim notiks Osterzundā (Zviedrija), un kvalifikāciju 2010. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notiks Vankūverā (Kanāda). Kvalifikācija Vankūverai notiks 2008. un 2009. gada pasaules čempionātu laikā.

Raksta mērķis nav vainīgo meklēšana, kā arī Latvijas biatlonistu sportisko neveiksmju attaisnošana, bet gan vērst uzmanību uz faktu, ka šosezon biatlonā taktikas loma vēl vairāk palielinājusies. Žēl - nespējām sportiskā un/vai taktiskā cīņā saglabāt vismaz trīs vietas PK posmos. Tagad Latvijas izlases galvenais treneris Vitālijs Urbanovičs faktiski nevarēs variēt ar sastāvu. Piemēram, lai pārbaudītu pirms stafetēm PK posmos, pirms PČ atsevišķus izlases dalībniekus, bet turpinot izmisīgi cīnīties par vietām TOP80. Tagad jau par divu vietu saglabāšanu. Pirmajā izlasē jābūt vismaz četriem vīriem, jo stafetes komandā startē četri, individuālajās distancēs varam pieteikt tikai divus, kas nozīmē, ka reāli bez regulāras sacensību pieredzes paliek pāris biatlonisti...