Latvijas biatlona pārstāvniecība OS sarūk: Pekinā tikai Bendika?

Līdz šim biatlonā vismazākais dalībnieku skaits no Latvijas bija 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs, kad tur startēja Andrejs Rastorgujevs un Žanna Juškāne, bet četrus gadus vēlāk Phjončhanā piedalījās Rastorgujevs un Oskars Muižnieks, kā arī Bendika. Pirms tam uz spēlēm vienmēr izdevās aizvest pilnu vīriešu komandu, bet Turīnā un Vankūverā Latvija startēja arī dāmu stafetē. Bija optimistiska cerība, ka meiteņu kvartetu redzēsim arī Pekinā, taču šāds scenārijs nepiepildīsies.

Rastorgujevs par antidopinga pārkāpumiem šobrīd ir diskvalificēts no biatlona, un nevar likt lielas cerības, ka viņam tiesā izdosies izcīnīt savu taisnību un atgriezties trasē. Vīriešu konkurencē Andreja trūkumu var just izteikti, jo viņš bija pārliecinošs Latvijas komandas līderis un noteikti startētu arī Pekinas olimpiskajās spēlēs. Šobrīd ir liela varbūtība, ka uz turieni neaizbrauks neviens mūsu stiprā dzimuma biatlonists.

Olimpiskajās spēlēs Pekinā gan dāmu, gan kungu konkurencē ir pa 105 kvotām, bet atlase ilgs līdz nākamā gada 16. janvārim – šajā datumā noslēgsies Pasaules kausa sestais posms Rūpoldingā, Vācijā. Šobrīd Zviedrijā noris sezonas otrais etaps. Tā kā iespējas tikt pie ceļazīmes uz Pekinu vēl ir, turklāt atlasē tiek ņemti vērā arī rezultāti līmeni zemākajā Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) kausā.

Olimpiskajā rangā vērtē nāciju pagājušās un šīs sezonas rezultātus. Valsts, kuras attiecīgā dzimuma rangā iekļūs pirmajā divdesmitniekā, Pekinā varēs startēt ar četriem sportistiem. Provizoriski visaugstāk Latvija atrodas vīriešu konkurencē, kur ir 21. vietā, taču vēl nupat tā bija izšķirošajā 20. pozīcijā, bet pēc ceturtdien Estešundā aizvadītā sprinta, kur labākais no mūsējiem bija 70. vietā palikušais Aleksandrs Patrijuks, priekšā aizsteidzās Japāna.

Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidents Gundars Upenieks nelolo cerības, ka vīriešiem izdosies iespraukties labāko divdesmitniekā. 21. vieta tiks sadalīta starp Latviju un kaimiņiem igauņiem, taču tas vairs nav tik būtiski, jo šī pozīcija nedos četras olimpiskās kvotas.

“Beigās var būt tā, ka uz Pekinu neaizbrauc neviens vīriešu biatlonists,” atzīst Upenieks. Ja olimpisko kvotu neizdodas iegūt caur nāciju rangu, to konkrēts sportists var saņemt pēc individuāli nopelnītajiem kvalifikācijas punktiem. Kopumā tādi gan būs tikai 12 biatlonisti, un maksimums no vienas valsts var būt tdivi atlēti. Upenieks atklāj, ka provizoriski šajā divpadsmitniekā nav neviena latvieša.

“Tur ņem vērā dalībniekus, kuriem ir visaugstākie kvalifikācijas punkti. Protams, tie vēl mainīsies, jo Pasaules kausā vēl priekšā vairākas individuālās sacensības un IBU kausi, bet mūsu puišiem vajag vismaz trīs labus startus. Ar tiem ir iespēja aizķerties. Šobrīd provizoriski šajā sarakstā esam pie Top15,” norāda LBF viceprezidents.

Labs starts šajā gadījumā nozīmētu apmēram finišs pirmajā piecdesmitniekā, kas dotu vērtīgus kvalifikācijas punktus un cerību apsteigt konkurentus.

Dāmām nāciju vērtējumā Latvija ir vēl zemāk – 23. pozīcijā, un pirmais divdesmitnieks izskatās neaizsniedzams. Līdz ar to vienīgā cerība ir iekļūt starp 12 wild card īpašniecēm, un šajā rangā Bendika ir starp līderēm. Ja nekas būtiski nemainīsies, viņa piedalīsies Pekinas olimpiskajās spēlēs. Pietiekami labas cerības varētu būt arī Sanitai Buliņai. Upenieks vērtē, ka viņai līdz kvalifikācijas noslēgumam vajadzētu aizvadīt vismaz vienu spilgtu startu, lai iesprauktos zīmīgajā divpadsmitniekā, jo šobrīd latviete ir pie tā robežas.

“Sanitai vajag vienu labu startu, bet, protams, tas viss ir mainīgi, jo pēc trimestra ir sportisti, kam dzēšas punkti, kas izcīnīti trīs trimestrus iepriekš,” skaidro Upenieks. “Kuriem – to šobrīd tik smalki neredzam.”

Pasaules kausa biatlonā sezonas kalendārs