Biatlona supermikss? Bendijs? Naturbāns?

Aizvadītajā ziemas sporta sezonā pirmo reizi un turklāt divas reizes Pasaules kausa posmos varēja redzēt jauno biatlona disciplīnu - tā saukto supermiksu jeb jaukto duetu stafeti. Tamlīdzīga iepriekš jau tika rīkota dažādās komercsacensībās, bet tagad pirmo reizi tika iekļauta Pasaules kausa programmā. Dāmai un kungam jāveic četrus 3,1 km posmus (1,5 km slēpošana - šaušana guļus, vēlreiz 1,5 km slēpošana - šaušana stāvus, stafetes maiņai - 100 metri, katra kļūda šaušanā - 50 m soda aplis). No kopēja starta pirmās distancē dodas dāmas, bet finišē vīri. Viss notiek ļoti dinamiski un gandrīz viss ir skatītāju acu priekšā. Jau nākamgad ir iecere šo jaukto pāru stafeti iekļaut pasaules čempionāta programmā. Phjončanas ziemas olimpisko spēļu programmā supermikss vēl netiks (jau par vēlu), taču tā olimpiskā perspektīva ir pat ļoti laba - nepalielinās dalībnieku skaits, vien par dienu vai divām pagarinās biatlona sacensību norise. Par biatlona popularita'ti vispār lieki runāt.

Nav svešas sacensības ar kopēju startu ātrslidošanā. 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā amerikāņi tieši šādā veidā rīkoja sacensības ārslidošanā, kas izraisīja skaļus eiropiešu protestus, bet slavenais norvēģis Klass Tūnbergs tāpēc pat atteicās piedalīties olimpiskajās spēlēs. Pasaules kausa sacensībās 8 km distance vīriešiem un 6 km distance sievietēm jau ir izmēģinātas (distance ar kopēju startu labi padodas vienīgajam Latvijas ātrslidotājam Haraldam Silovam). Parasti vienlaicīgi startē vairāk nekā 20 ātrslidotāji, kuri sacenšas ne tikai par uzvaru visas distances finišā, bet arī trijos starpfinišos. Pēc triju gadu izmēģinājumiem Pasaules kausā distance ar kopēju startu debitēja pasaules čempionātā. Nav neiespējama arī olimpiskā debija (atgriešanās?)...

Sinhronā jeb grupu daiļslidošana ir tradicionālās daiļslidošanas un ledus baleta apvienojums. Parasti komandā ir ne vairāk par 20 slidotājiem, turklāt komandā var būt gan sievietes, gan vīrieši. Pasaules čempionātos šī disciplīna ir jau 15 gadus, taču tās olimpiskās cerības ir visai mazas - pirmkārt, šī disciplīna izplatīta tikai 12-15 valstīs un, otrkārt, tajā kopā ir apmēram 300 sportistu, kas kompaktajām ziemas olimpiskajām spēlēm būs par daudz. Turklāt nav reglamentēts sieviešu un vīriešu īpatsvars komandās, kas ir pretrunā ar olimpisko hartu.
Komandu sacensības kalnu slēpošanā arī nav nekas jauns. Tās risinās pēc izslēgšanas braucienu principa - katrā komandā ir četri sportisti (divi plus divas) un tie sacenšas paralēlajā slalomā. Zaudē - izstājies. Uzvar komanda, kurai vairāk uzvaru četros braucienos. Neizšķirta gadījumā uzvar komanda, kurai ir labāks kopējais braucienu laiks. Kopš 2005. gada komandu sacensības ir pasaules čempionātu programmā, tās jau bija ļoti tuvu iekļaušanai olimpisko spēļu programmā, taču piekāpās slopstailam. Tagad būs nākamais mēģinājums.
Big Air jeb akrobātika snovbordā ir praktiski tas pats, kas akrobātika frīstailā. Šīs disciplīnas elementi ir slopstaila sastāvdaļa un tāpēc olimpiskajām cerībām vajadzētu būt diezgan mazām, taču pēdējā laikā ir vērojamas īpašas SOK simpātijas pret snovborda pārstāvjiem, tā ka... Ne par ko nebrīnīsimies.

Naturbāns jeb kamaniņu sporta pirmsākumi - proti, dabīgais ceļš (trase), kas jau ir sporta veida nosaukumā. Dabīgas un platākas (ap trim metriem) trases, citādākas kamanas, bet viss pārējais - tas pats. Sacensības notiek starp sievietēm, vīriešiem un divniekiem. Naturbānu gandrīz iekļāva 1976. gada ziemas olimpisko spēļu programmā Insbrukā, bija mēģinājums to iekļaut Vankūveras un Soču olimpisko spēļu programmās, taču neizdevās. Sočos naturbānam vajadzēja kļūt par demonstrējumu sporta veidu, taču līdz "Kalnu karuseļa" kompleksam esot aizmirsuši aizvilkt ūdensvadu tieši dabīgas trases ierīkošanai... Būtiski - un mīnuss naturbānam - ir tas, ka ar abām rokām pret to ir Vācija, kam kamaniņu sportā ir liela teikšana.

Bendijs jeb hokejs ar bumbiņu. Veca spēle, vecāka nekā hokeja ar ripu, taču tās olimpiskās perspektīvas ir mazas. Iemesli - gan lielas komandas (spēlē 11 pret 11 plus rezervisti), gan mazais valstu skaits, kur bendiju spēlē (vairākus gadu desmitus par titulu un medaļām spēkojas Krievijas (kādreiz PSRS), Zviedrija un Somija, dažreiz arī Norvēģija, pēdējā laikā - Kazahstāna, kam PSRS laikā bija viena no spēcīgākajām komandām augstākajā līgā un tajā skaitā vairākkārtēja PSRS čempione). Pasaules čempionātos jau parādījusis arī pirmā komanda no Āfrikas, spēlē arī Austrālija, manīta arī Argentīna, bet tik un tā - stipri par maz. Vēl 1952. gadā Oslo bendijs bija demonstrējuma sporta veids, taču uz priekšu vezums nav pakustējies.

Jaukto pāru sacensības kērlingā stipri atšķiras no klasiskā kērlinga - te ir 8 nevis 10 endi, tikai pieci metieni katrai komandai (pārim), akmeni vispirms ir jāpanāk, lai to "vadītu" vajadzīgajā ātrumā, bet svešus akmeņus nedrīkst izsist aiz laukuma robežām līdz ceturtajam metienam u.tt. Kopš 2005. gada šajā kērlinga paveidā notiek pasaules čempionāti, to centās iekļaut Vankūveras spēļu programmā un tagad mēģinās iekļaut Phjončanas spēļu programmā. Kāpēc ne? Dalībnieku skaits nepalielinās, sacensības ir diezgan dinamiskas.

Jaukto komandu sacensības tramplīnlēkšanā (divi plus divas) ir tas pats, kas vīriešu komandu sacensības - katram pa diviem lēcieniem (šoreiz - visiem no mazā tramplīna, jo no tā lec dāmas) un astoņu lēcienu summā arī veido galarezultātu. Tramplīnlēcējas debitēja Soču olimpiskajās spēlēs, tā ka kārta nākamajam solim...
Leduskāpšana jeb alpīnisma paveids - jāuzrāpjas stāvā un nereti vertikālā ledus sienā ar speciālu palīgrīku palīdzību. Uz ātrumu! SOK pirms diviem gadiem jau atzina šo sporta veidu par olimpisko (tāpat, kā vairākus citus, kuru arī nav olimpisko spēļu programmā) un tiks izskatīts jautājums par tā iekļaušanu 2022. gada spēļu programmā.

Iespējams, ka jau nākamsezon starp ziemas sporta veidiem sevi pieteiks vēl kāds jauns potenciālais "olimpietis" un tas nav nekas slikts. Cilvēka izdomai taču nav robežu, taču katram gadījumam atgādināšu dažas lietas no olimpiskās hartas:
- lēmumam par sporta veida iekļaušanu konkrēto olimpisko spēļu programmā jābūt pieņemtam ne vēlāk kā SOK sesijā, kas nosaka konkrēto olimpisko spēļu norises vietu, bet lēmumam par sporta veida disciplīnas vai paveida iekļaušanu ne vēlāk kā trīs gadus pirms konkrētajām olimpiskajām spēlēm
- jaunajam sporta veidam (ziemas olimpiskajās spēlēs) jābūt plaši izplatītam ne mazāk kā 25 valstīs un trijos kontinentos