Miris 1972.gada olimpisko spēļu varonis slēpošanā – lieliskais stratēģis Vedeņins

Krievu slēpotājs Vjačeslavs Vedeņins savu pirmo nozīmīgo medaļu ieguva 1968.gada Olimpiskajā spēlēs Grenoblē,kad izcīnīja otro vietu 50km distancē, tikai 16 sekundes piekāpjoties norvēģim Ulem Elefseteram. Divus gadus vēlāk pasaules čempionātā Čehoslovākijā viņš izcīnīja divus zeltus (30km un 4x10km stafetē) un vienu sudrabu (50km).

Gandrīz identisku medaļu krājumu kā pasaules čempionātā Vedeņins ieguva 1972.gada Olimpiskajās spēlēs, uzvarot 30km un 4x10km stafetē, kā arī iegūstot bronzu 50km. Vedeņina zelts 30km Saparo bija pirmā padomju slēpotāju individuālā medaļa Olimpiskajās spēlēs. Taču visspilgtāk viņš sporta un slēpošanas interesantu atmiņā palicis ar pēdējā posma veikšanu stafetē 1972.gadā.

Pēc trešā posma pārliecinošā vadībā atradās Norvēģija, pateicoties Odvara Bro, Pola Tilduma un Ivara Formū pūlēm Padomju savienības komandu apsteidzot par minūti. Tādu pārsvaru nebija iespējams atspēlēt, tāpēc Vjačeslavs Vedeņins ķērās pie nelielas viltības un konkurenta apmānīšanās, proti, gaidot stafetes maiņu, viņš imitēja, it kā slēpes iesmērē ar citiem smēriem. Norvēģi uz to uzķērās un pēdējā posma veicēja Johannesa Harvikena slēpes pārsmērēja. Pēdējā posmā Vedeņins strauji tuvojās ar sliktu slīdāmību mokošajam norvēģim un beigās par 9 sekundēm apsteidza, atnesot savai komandai uzvaru un sev otro zeltu šajās Olimpiskajās spēlēs.

Lai arī Vedeņins tobrīd bija viens no pašiem labākajiem pasaules slēpotājiem, Harvikens nebija nekāds vājais, kā nekā bronzu 30km turpat Saporo bija izcīnījis. Tā kā pat pusminūti diez vai izdotos atspēlēt, par minūti vispār nerunājot. Tādēļ stratēģiskā domāšana un vēlme uzvarēt palīdzēja paveikt “brīnumu”.

Viņš bija arī labs treneris, kā arī izpalīdzīgs draugs un kolēģis. Vedeņins noteikti ir devis milzu ieguldījumu slēpošanas attīstībā savā valstī.

Izmantotie resursi:
Homepage