Latvijas jaunajām tramplīnlēcējām lielisks sniegums Rūpoldingā

Šogad sacensībās piedalījās 15 valstu (Latvijas, Austrijas, Vācijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Čehijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Šveices, Ungārijas, Rumānijas, Ukrainas un Kazahstānas) jaunie sportisti. Sacensības notiek uz 40 metru jaudas tramplīna un tajās piedalās 10 - 12 gadus veci bērni, kuri startē divās vecuma grupās (10 - 11 gadi un 12 gadi). Katrai valstij piešķirta dalības kvota - valsts katrā vecuma grupā drīkst pieteikt sacensībām vienu meiteni un 3 zēnus. Šī iemesla dēļ katra valsts uz šīm sacensībām sūta savus tikai pašus labākos lidojošos slēpotājus.

Pirmajā sacensību dienā notika individuālās sacensības katrā vecuma grupā, savukārt otrajā dienā – komandu cīņa. Šo sacensību formāts paredz komandu, kas kuras sastāvā ir viena meitene un trīs zēni. Taču ne katra dalībvalsts atved uz sacensībām pilnu dalībnieku komplektu, tāpēc atļauts startēt arī jauktajām komandām, kurās dalībnieku vecums, dzimums un valstiskā piederība tiek variēta. Viens noteikums gan tiek ievērots - komanda nedrīkst sastāvēt tikai no zēniem vai tikai no meitenēm. Šis fakts gan atklājās tikai ierodoties sacensību norises vietā, jo precedenta neesamības dēļ (neviens iepriekšējos gados nebija vēlējies pieteikt viena dzimuma komandu) netika pieņemts Latvijas meiteņu komandas pieteikums. Diemžēl Latvijas tramplīnlēkšanā puiši nav kupli pārstāvēti, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Toties latviešu meitenes ir drosmīgas un labprātāk iesaistās šajā sporta veidā un sasniedz vērā ņemamus rezultātus arī starptautiskajā arēnā. Šis gads Latvijai bija viens no kuplākajiem pārstāvniecības ziņā, jo uz sacensībām devās veselas četras jaunās sportistes – Aelita Krasiļščikova, Kamila Aleksa Krutiņa, Alise Krasiļščikova un Krista Alise Lamstere, bet pavadīja viņas treneri - Modris Krūze un Margaritu Sokolovu.

Pa ceļam uz sacensībām latviešu sportistu delegācija pieturēja Polijas pilsētiņā Ščirkā, kur, spītējot nerimstošam lietum, aizvadīja divas treniņu dienas. Toties Vācijā laika apstākļi bija pilnīgi pretēji - pirmajā treniņu dienā bija skaidrs, saulains laiks, un gaisa temperatūra iesila līdz +32 grādiem. Pirmajā dienā Rūpoldingā tika aizvadīti divi treniņi. Diemžēl Krista savās nelielās sacensību pieredzes dēļ uz tādas jaudas tramplīniem bija spiesta izlaist startu - treneri lēma ļaut viņai atpūsties.

Individuālajās sacensībās Latviju pārstāvēja Aelita un Alise. Demonstrējot stabilu un labu sniegumu, Aelita Krasiļščikova savā vecuma grupā (10 - 11 gadi) izcīnīja godpilno 3. vietu, piekāpjoties tikai Vācijas pārstāvēm, kuras, taisnības labad jāpiebilst, ir gadu vecākas par mūsu sportisti. Alise Krasiļščikova startēja 12 gadu veco meiteņu grupā un ierindojās 7. vietā.

Nākamajā dienā notikušajās komandu sacensībās trīs latviešu meitenes tika pieteiktas trijās dažādās jauktajās komandās. Kopumā šajās sacensībām piedalījās astoņas MIX komandas. Kamila startēja vienā komandā ar Austrijas pārstāvjiem un ierindojās 5. vietā, Alise startēja ar vācu lecējiem un ieņēma 4. vietu. Vislabāk no mūsu meitenēm veicās Aelitai, kura Latvijas/Somijas/Kazahstānas jauktās komandas sastāvā kļuva par sacensību uzvarētāju.

Jāatzīmē, ka Latvijas meitenes, startējot FIS Skolēnu GP sacensībās, vienmēr izcēlušās ar lielisku sniegumu. 2016. gadā Kamila Aleksa Krustiņa izcīnīja 2. vietu individuālajās sacensībās, bet vēl pirms tam ogrēniete Šarlote Šķēle trīs gadus pēc kārtas iekļuva labāko trijniekā: 2013. gadā – 2. vieta; 2012. gadā – 1. vieta; 2011. gadā – 2. vieta. Šīs FIS organizētās sacensības pagaidām ir augstākais līmenis, kurā Latvijas sportisti var startēt, rādot stabili augstus rezultātus. Protams, joprojām mums jārēķinās ar to, ka Latvijā pagaidām nav atbilstošas treniņu bāzes. Pašlaik eksistējošie tramplīni Ogrē un Siguldā izveidoti par treneru personīgajiem ieguldījumiem, bet visus ārzemju treniņu braucienus līdzfinansē jauno sportistu vecāki.

Šobrīd Latvijā jau izdarīts milzīgs darbs gan šī sporta veida tradīciju atjaunošanā un uzturēšanā, gan sporta bāzu izveidē un uzturēšanā, gan treneru izglītībā, gan arī sakārtojot un faktiski radot no jauna sporta veida dokumentālo bāzi. Tāpēc tagad svarīgākais ir panākt jaunu un jaudīgāku tramplīnu uzbūvēšanu, lai tramplīnlēkšanas un ziemeļu divcīņas sporta veidi Latvijā varētu attīstīties arī tālāk.

Informāciju sagatavoja:
Margarita Sokolova,
tramplīnlēkšanas un ziemeļu divcīņas trenere