Svensens - Bjerndālena rekordu mednieks

Bieži vien jaunie biatlona talanti parādās pēkšņi, no nekurienes. Uz Emilu Hegli Svensenu to nevar attiecināt - par viņu kā topošo zvaigzni runāja jau tad, kad viņam bija vēl tikai 14-15 gadi. Beidzot 2005. gadā viņš , apkāries ar dažnedažādām junioru sacensību medaļām, 20 gadu vecumā pirmo reizi izgāja pārbaudi galvenajā komandā. Savās pirmajās sacensībās individuālajā distancē Svensens palika tikai 68. vietā, vēlāk atzīstoties, ka toreiz bija pārdedzis, pārāk satraucies. Taču junioru laiki un uzvaras deva viņam pārliecību un sekojošais sprints un iedzīšana jau izdevās daudz labāk. Svensens ātri sevi pierādīja un... tika uz 2006. gada Turīnas olimpiskajām spēlēm. Tur viņš izcēlās masu startā, tajā pašā 20 gadu vecumā izcīnot augsto 6. vietu.

Kopš tā laika sāka vilkt paralēles starp Svensenu un pašu Ūli Eināru Bjerndālenu. Un ne velti - 11 gadus jaunākais Svensens spēj ne tikai turēt līdzi tā laika Bjerndālena tempam, bet pat apsteigt to, ja runa ir par izcīnītajām medaļām olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos un atsevišķos PK posmos. Tā, piemēram, Svensens kopš pirmās uzvaras PK posmā nākamās 14 uzvaras (tātad kopā 15) guva rekordlaikā - nedaudz vairāk nekā divos gados. Bjerndālens to pašu paveica nepilnos piecos gados... Abiem bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par līdzību progresā, un abi atbild ar bijību. Svensens: "Zinu, ka mūs visu laiku salīdzina. Un man tas ir liels gods, jo Ūle ir visu laiku labākais biatlonists. No otras puses - stādu sev mērķi viņu pārspēt." Bjerndālens: "Mēs viens otrā redzam līdzības."

Uzvaras Svensens sāka krāt otrajā sezonā pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm. Īpaši izcelties viņam izdevās pasaules čempionātā Esterzundā, kur Svensens izcīnīja divas zelta medaļas, abos gadījumos 2. vietā simboliski atstājot... Bjerndālenu. Pie tam masu startā Svensens apsteidza Ūli divkaujā, proti, finiša spurtā. Emils Hegle atzīst, ka vēl tagad tirpiņas pa muguru skrien, atceroties to čempionātu.

Attiecībā uz savām trenēšanās metodikām Svensens ir visai noslēpumains, taču zināms, ka drīzāk tiek likts uzsvars uz kvantitatīvo aspektu, nevis kvalitatīvo. Tāpat zināms, ka viņš nemīl eksperimentēt. Lūk, kādus darba apjomus veic Svensens: "Katru nedēļu trenējos 15 līdz 30 stundas, aptuveni 90 stundas mēnesī fiziskas noslodzes. Šaušana - vēl 20-30 stundas mēnesī. Vasarā trenējos ar rollerslēpju, veslosipēdu, vienkāršu krosu palīdzību. Mēnesī 12 smagas treniņu sesijas. Gadā sanāk trenēties 850 stundas." Tas ir daudz. Svensens to visu apzinās un sevi vērtē ļoti augstu: "Esmu fiziski spēcīgs un psiholoģiski noturīgs. Ja runājam par vājajām pusēm, tad ir tikai pāris sīkumi."

Būtībā Svensena vienīgā vājā vieta ir veselība. Viņam ik pa laikam gadās saslimt. Tā tas bija arī pirms 2009. gada pasaules čempionāta Phenčhanā - tas neļāva piedalīties visos startos, kā arī nācās izlaist no rokām PK kopvērtējuma dzelteno līdera krekliņu. Arī šogad augustā viņš nomocījās ar veselību, šoreiz - kuņģi. Sakarā ar to Svensens jau paziņojis, ka šī liksta negatīvi ietekmēs viņa rezultātus līdz Ziemassvētkiem, bet jaunajā gadā jau visam vajadzētu būt pilnīgā kārtībā. Starp citu, ir sportisti, kuri apgalvo, ka Svensens pēc sasniegumu gūšanas ir kļuvis diezgan augstprātīgs. Arī pats Svensens nenoliedz, ka ir visai pašpārliecināts.

Pagājušajā sezonā Vankūverā Svensens izcīnīja divus zeltus un vienu sudrabu - arī atzīstami. Tāpat pirmo reizi uzvarēja PK kopvērtējumā. Svensens jau izcīnījis visus iespējamos titulus, taču viņam joprojām ir tikai 25. Jaunajā sezonā Svensens lūkos nosargāt PK uzvarētāja titulu - konkurentu būs daudz, Bjerndālenu ieskaitot.

Izmantotie resursi:
Футбол, хоккей, баскетбол, теннис, бокс,...