Ģirts Mārtiņsons: "Vajadzēja pārkāpt sev pāri"
Foto: www.cev.lu
Otro gadu pēc kārtas Latvijas junioru izlase pārvar kvalifikācijas turnīra 2. kārtas barjeru. Pagājušogad tā bija pasaules U-21 čempionāta 2. kārta, šogad – Eiropas U-20 meistarsacīkšu 2. kārta. Izlases treneris Ģirts Mārtiņsons saka, ka augot cīnītāji.
Pirms gada pasaules čempionāta atlases turnīra trešajā kārtā iekļuva Borisa Kolčina pieskatītie Latvijas juniori ar šā brīža pieaugušo izlases kandidātiem sastāvā – Edvīnu Skrūderu, Kristapu Plataču, Zigurdu Adamoviču, Dāvi Emīlu Melni, Vladislavu Blumbergu un Atvaru Ozoliņu. No tā sastāva galvenā trenera Ģirta Mārtiņsona vadībā uz Melnkalni devās pieci.
“Droši vien, ka cīņa ar sevi,” vaicāts, kas vakar bija visgrūtākais, atbildēja Latvijas izlases galvenais treneris Ģirts Mārtiņsons. “Bija daudz mikrotraumu. Vajadzēja pārkāpt sev pāri, un puišiem tas vīrišķīgi izdevās. Puskomanda spēlēja ar pretsāpju līdzekļiem. Varu tikai lepoties ar viņiem.”
“Spēles plāns bija līdzīgs pret Melnkalni izstrādātajam, jo arī slovēņiem ir vairāki spēlētāji ar izteiktiem uzbrukuma virzieniem un regulāras sadarbības. Tāpēc pietiekami labi varējām organizēt bloku,” par spēles plāna izpildi stāsta Mārtiņsons. “Izšķirošās spēles satraukums un stress gan lika par sevi manīt. Bija daudz kļūdu, piemēram, tīkla skaršana blokā pa trim – četrām reizēm setā, kas iepriekš nebija bijusi. Vajadzēja agresīvi uzservēt pa konkrētu cilvēku. Libero gan viņi bija nomainījuši, tomēr ar servi spējām atspiest slovēņus tālāk no tīkla, maksimāli apgrūtinot pirmā tempa uzbrukumu veidošanu, un malās veidojām divu – triju vīru bloku, pēc tam sekmīgi spēlējot aizsardzībā. 3. setā tas izdevās fantastiski, un slovēņi paši guva tikai 6 punktus. Tomēr tas arī bija vienīgais nosacīti vieglais sets, jo jau mačā ar Franciju, kad viņi setā guva maz punktu, katru punktu viņi izcīnīja ar milzu azartu un prieku. Viņi mīl šo spēli un iziet laukumā cīnīties. Nevarējām atslābināties ne mirkli. It kā bijām priekšā, bet pēc mirkļa jau viņi rezultātā turpat vien bija.”
Lūgts raksturot šo Latvijas komandu, treneris atbildēja vienā vārdā: “Malači,” piebilstot, ka “viņi ir varonīgi čaļi, kas neievērojot sāpes, cīnījās līdz galam. Protams, pietrūkst sagatavošanās, jo treniņposms bija par īsu. Iesākām taktiskās sagataves. Spērām soli uz priekšu, bet vajag laiku, lai nostiprinātu apgūto. Centāmies piestrādāt arī pie kolektīva veidošanas. Tagad jau jādomā par 3. kārtu, kurš būs gatavs tajā piedalīties, jo vairāki spēlētāji noteikti domās par pludmales volejbolu.”
“Ko iemācījāmies? Vairāk uzticēties viens otram. Daudz es personiski iemācījos no sava palīga šajā turnīrā Alda Jaundžeikara. Tā man bija fantastiska pieredze, neskatoties uz zaudētajām nervu šūnām un iegūtiem jauniem sirmajiem matiem.”
Rezultāti
27. aprīlis
Latvija – Francija 0:3 (-21, -18, -14)
Slovēnija – Melnkalne 2:3 (-25, 25, -21, 19, -13)
28. aprīlis
Francija – Slovēnija 3:0 (12, 10, 15)
Melnkalne – Latvija 1:3 (-28, 22, -21, -24)
29. aprīlis
Slovēnija – Latvija 1:3 (-26, 23, -9, -17)
Francija – Melnkalne 3:0 (12, 18, 20)
Turnīra tabula
Francija 3-0 9:0 9
Latvija 2-1 6:5 6
Melnkalne 1-2 4:8 2
Slovēnija 0-3 3:9 1
Izmantotie resursi:
volejbols.lv
