Viedoklis: Egleskalns, Medenis, Šmēdiņš un Co – ko viņi iespēja

Jau vēstījām, ka pirmajā Londonas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra spēlē mūs izlase ar 2:3 ļoti labā spēlē piekāpās Čehijas valstsvienībai, taču otrajā ar 0:3 atzina beļģu pārākumu. Smagumu uz saviem pleciem iznesa astoņi spēlētāji, tāpēc šo rindu autors atļausies novērtēt šo spēlētāju parādīto sniegumu.

Ansis Medenis – viens no ierastajiem izlases līderiem tāds centās būt arī šoreiz. Iespējams, traucēja pleca savainojums (abas spēles aizvadīja pateicoties pretsāpju medikamentu injekcijām), taču Ansis noteikti var spēlēt labāk. Pirmajā spēlē pārsteidza ar stabilo servju uzņemšanu, kas nekad nav bijis viņa lielākas trumpis. Otrajā mačā pieplīsa un bumbu līdz grīdai dabūja reti. Stabils izlases pamatsastāva spēlētājs – šaubu nav.

Jānis Šmēdiņš – spēli pret čehiem iesāka labi, taču jau otrajā setā mocījās ar muguras savainojumu, kura dēļ tika nomainīts. Joprojām, stabilākais servju uzņēmējs starp otrā tempa uzbrucējiem. Laba jauda uzbrukumā, taču jūtamas pludmales volejbola sekas. Maču pret beļģiem nospēlēja stabili, taču neizmantoja iespēju kļūt par līderi un komandas motoru. Otrajā spēlē prasījās lielāka stabilitāte servju uzņemšanā. Izlasei būtu noderīgs nākamajā vasarā, kad komanda cīnīsies par EČ finālturnīru, taču visiem ir zināmas Kreiļa prioritātes vasarā.

Lauris Iecelnieks – lai gan liela daļa viņu uzskata par Raimonda Vildes mīlulīti, arī šoreiz Lauris parādīja, ka izlasei spēj būt noderīgs. Arī bez nopietnas spēļu prakses un kluba, pirmo maču neaizvadīja slikti. Mačā pret čehiem ļāva arī pārējiem noticēt, ka mačs nav zaudēts pie 1:2. Nebija savā labākajā fiziskajā formā, tāpat noteikti patraucēja īsi pirms turnīra gūtais potītes savainojums.

Viktors Koržeņevičs – epizodiski labi uzservēja un vienā līmenī aizvadīja abas spēles. Prasījās lielāks pienesums uzbrukumā. Saikne Petrovs – Koržeņevičs īsti nestrādāja.

Armands Celitāns – spēlētājs, kurš visu sezonas sākumu bija bez kluba, bet neapšaubāmi apliecināja savu piederību izlasei. Stabils uzbrukumā abās spēlēs, pietrūks agresivitātes servē, šajā līmenī šis planieris strādā tikai epizodiski. Labs komandas motors, pret kuru pretenziju treneriem noteikti ir vismazāk.

Hermans Egleskalns – abās spēlēs apliecināja, ka veiksmīgi var aizstāt Gundaru Celitānu. Otrā mača ievadā bija manāmi sanervozējies, taču ar katru nākamo izspēli spēlēja arvien labāk. Abās spēlēs pārliecinoši rezultatīvākais izlases spēlētājs – 36 un 16 punkti. Ja šādi turpinās progresēt, tad Gundars Celitāns par savu vietu pamatsastāvā vairs nevarēs būt tik drošs. Par Egleskalnu tuvākajos gados mēs noteikti dzirdēsim daudz.

Deniss Petrovs – spēlētājs, kurš ar katru nākamo spēli progresē ar vien straujāk. Tieši pateicoties viņam izlase spraigi cīnījās ar čehiem. Petrovam piemīt visas augstas klases cēlājam nepieciešamās īpašības un prasmes – ļoti laba piespēle, vēss prāts, izdoma spēles veidošanā, stabils bloks, kustīgums aizsardzībā, indīga serve, laba deva riska… Otrajā mačā īsti neprata pielabot komandas biedru neveiksmīgo servju uzņemšanu, brīžiem gan bumba līdz viņam pat nenonāca.

Austris Štāls – lielisks mačā pret čehiem. Otrajā spēlē pieredzējušākajam izlases spēlētājam pietrūka svaiguma. Ja pats vēlēsies, nākamajā ciklā var būt noderīgs izlasei.

Pārējie izlases spēlētāji šajā turnīrā laukumā pabija vien epizodiski vai nebija vispār, tāpēc par viņu patieso varējumu secinājumus izdarīt grūti.

Abas aizvadītās spēles apliecināja, ka mūsu izlase ir spējīga cīnīties par iekļūšanu 2013. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas arī ir komandas mērķis, uz kuru tā iet pēdējos pāris gadus. Olimpiskā kvalifikācija tomēr ir pārāk skarba. Lai sasniegtu kontinenta finālturnīru šādus pretiniekus kā čehi un beļģi gan nāksies apspēlēt.