Facebook
GoogleAndrejs Odinokovs: "Ne jau 3:2 un 21:19 pēdējā setā biju iedomājies..."
Foto: facebook/volleyee
Baltijas līgas šīs sezonas sacensības Rīgas Volejbola skolas volejbolistes beidza ar uzvaru. Kāda tā bija, pēc spēles iespaidiem padalījās RVS treneri Andrejs Odinokovs un Pāvels Seļivanovs, kā arī finālčetrinieka vērtīgākā diagonāles spēlētāja Marta Kamēlija Levinska.
Pēc sasprindzinātās cīņas, vaicāts, kas spēlē par 3. vietu atbilda priekšstatam par to, kādai tai vajadzētu būt, RVS vecākais treneris Andrejs Odinokovs bilda, ka viņš iedomājies, ka “varētu būt uzvara ar 3:0 vai 3:1, bet ne jau 3:2 un 21:19 pēdējā setā. Kā pierādīja meitenes, nav neizvelkamas situācijas un neuzvaramas spēles. To varu teikt gan par 2. setu, kura gaitā zaudējām ar 10 punktu deficītu, gan par 5. setu.
Vislielākais prieks ir par meiteņu izaugsmi. Redzu, ka darbs ir izdarīts pareizi, raksturs spēlētājām un komandas gars ir. Prieks par Rīgas Volejbola skolu, kas atbalsta, par tiem līdzjutējiem un vecākiem, kuri bija atbraukuši un kuru atbalstu tribīnēs mēs jutām. Protams, neizsakāms prieks par atspēlēšanos galotnē un izcīnīto uzvaru.”
2. un 5. setā bija jāatspēlējas. “5. setā man galvā nebija domas izdarīt spēlētāju maiņas,” par izšķirošajiem notikumiem stāsta Odinokovs. “Bija idejas, kā to varētu darīt, bet baidījos izjaukt komandas mehānismu. Savukārt 2. setā vispirms jau pretinieks visticamāk nesaglabāja koncentrēšanos līdz seta beigām un izlaida uzvaru no savām rokām. Tomēr tāpat mēs varējām uzvarēt 3. setu, noturot pārsvaru līdz galam.”
Odinokova palīgs olimpiskais čempions Pāvels Seļivanovs piebilda, ka “arī bronza man patīk”, un atkārtoja pēc ceturtdaļfināla teikto, ka “paldies dievam, ka viss labi beidzās. Ja vakar būtu uzvarējuši, šodien būtu interesantāk. No otras puses varbūt vēl neesam gatavi uzvarēt tāda mēroga mačos un finālā sacensības būtu beiguši ar zaudējumu. Tagad mēs uzvarējām un izcīnījām bronzas medaļas. Tā tomēr meitenēm pirmo reizi bija tāda spriedze, jo spēles ar Nacionālās līgas komandām tomēr nav salīdzināmas ar Baltijas līgu.”
Ja Marta Kamēlija Levinska tādu sniegumu būtu demonstrējusi finālā, laikam būtu maz argumentu, lai viņa netiktu atzīta arī par finālčetrinieka labāko spēlētāju. “Zaudēt pusfinālā meitenēm bija ļoti smagi, jo zinām, ka varējām vinnēt arī finālā,” lūgta pastāstīt, kā izdevās saņemties pēc trieciena pret Alītas komandu, saka Marta Kamēlija. “Saņēmāmies. Ja esam tikušas tik tālu, jāiet līdz galam. Treneri pēc pusfināla mūs atbalstīja un ne par ko nepārmeta, palīdzot mums noskaņoties šodienas spēlei. Mēs tomēr esam diezgan mazpieredzējusi komanda, taču pašas sapratām, ka nav, ko daudz pārdzīvot, un jāņem bronza.”
5. setā cēlāja Elza Reknere vairāk nekā visā pārējā spēlē Levinskai uzticējās uzbrukumā, un Marta kamēlija nepievīla. “5. setā bija nervus ļoti kutinoša cīņa. Elza man uzticējās un teica: “Marta, es tev došu. Tev ir jāiesit!” Arī 2. setā mēs spēlējām līdz galam. Zinājām, ka nedrīkstam ļaut tallinietēm iespēlēties. Joprojām īsti nesaprotu, kā mums izdevās atspēlēties. Katra meitene laukumā sitās par katru bumbu, un mums sanāca. Tāpat arī 5. setā meitenes plēsās par katru bumbu un laukumā atdeva visus spēkus. Ticējām, ka varam uzvarēt.”
Pēdējoreiz medaļas Baltijas līgā Latvijas komanda izcīnīja 2014./2015. gada sezonā, kad bronzu ieguva VK “Jelgava”/LU komanda.
Izmantotie resursi:
Latvijas volejbola federācija
