Latvija pasaules volejbola kartē, jauno stratēģiju gaidot

“Šobrīd pasaules volejbolā toni lielā mērā nosaka Eiropa ,” starptautiskās volejbola dzīves akcentus uzreiz saliek Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) viceprezidents Māris Pēkalis. “Tikai Eiropā klubiem sacensības notiek trīs dažādos kausos – Čempionu līgā, CEV kausā un Izaicinājuma kausā. Eiropā jau vairākkārt kontinenta čempionāti ir notikuši ne vienā, bet vairākās valstīs. Nākamais Eiropas čempionāts 2019. gadā gan vīriešiem, gan sievietēm notiks četrās valstīs. Starptautiskā volejbola federācija (FIVB) zināmā mērā to ir noskatījusies no mūsu kontinenta, un jau 2018. gadā pasaules meistarsacīkstes vīriešiem notiks divās valstīs – Bulgārijā un Itālijā. Tāpat Eiropas iniciatīva bija arī sniega volejbols, ko Starptautiskā volejbola federācija (FIVB) atbalstīja un, kas šobrīd tiek virzīts uz olimpiskajām spēlēm. Jāpiezīmē, ka pirmajā Eiropas sniega volejbola čempionātā Austrijā mūsu meitenes Ilze Liepiņlauska un Alise Lece ieguva bronzas medaļas, kas ir ļoti labs sasniegums. Ņemot vērā Eiropas lielo ieguldījumu volejbola attīstībā, FIVB nolēmusi turpmāk visus jautājumus no sākuma koordinēti saskaņot ar CEV.”

Galvenais ir nepieciešamās izmaiņas volejbola kalendārā. Vasarā izlašu spēlēm trūkst skatītāju un sekotāju internetā, bet spēlētāji ir pārslogoti. Tāpat pasaules čempionāta volejbolā rīkošana vienā gadā ar pasaules kausu futbolā nenāk volejbolam par labu. Tiek plānots par pasaules čempionāta aizvadīšanu gadu pirms olimpiskajām spēlēm – 2023. gadā, kā arī par Eiropas čempionāta pārbīdīšanu uz pāra gadiem. Viena no idejām paredz nenodalīt klubu sezonu no izlašu sezonas, kā tas šobrīd ir, piemēram, basketbolā.

Kopā nākuši visu Čempionu līgas klubu prezidenti un sponsori, lai domātu par līgas tēla spodrināšanu. Viena no idejām paredz izsolīt finālčetrinieka rīkotāju tiesības uz trim – četriem gadiem pēc kārtas.

“Šobrīd federācijas darbs Latvijā tiek pamatīgi kritizēts, it kā mēs būtu aizkavējušies pagātnē,” jūtams, ka M. Pēkalim sakrājies rūgtums par to, ka labie darbi netiek novērtēti. “Tomēr Eiropā un pasaulē divas mūsu federācijas – Latvijas un Igaunijas – tiek minētas kā labie piemēri, kas pierāda, ka mazas federācijas var veikt grandiozus darbus. Igauņi no pasaules čempionāta kvalifikācijas ir nonākuši līdz uzvarai pasaules līgas trešajā grupā, bet mēs ar mazo iedzīvotāju skaitu esam sevi pierādījuši kā viena no pludmales volejbola lielvalstīm. Vienmēr tiekam minēti kā piemērs, ka mazas valstis var sasniegt šādus panākumus. Tāpēc negribu piekrist mūsu kritiķiem, kuri saka, ka volejbols ir ļoti zemā līmenī.”

Māris Pēkalis ir papētījis arī visu 56 Eiropas valstu volejbola federācijas, un tikai divās no tām – Krievijā un Baltkrievijā – ir padomes, kuras uzrauga valdi. Tāpēc viņš izskanējušo ideju par padomes nepieciešamību neuzskata par iešanu pretī tendencēm pasaulē, pieminot, ka arī basketbolisti Latvijā nav sajūsmā par šo sistēmu. “Problēmas ir jārisina pašiem, aktīvi strādājot, taču, izveidojot padomi, problēmas volejbolā mēs automātiski neatrisināsim.”

LVF kopsapulcē tiks vētīta jaunā Latvijas volejbola stratēģija. “Ir izskanējis, ka tādas iepriekš nav bijis, bet tāda ir bijusi visu laiku, ko vairāk nekā 20 gadus darbojos volejbolā,” uz neprecizitātēm norāda M. Pēkalis. “Jauno volejbola stratēģiju 2018.-2021. gadam pamatā ir izstrādājuši tā sauktās opozīcijas pārstāvji kopā ar Rīgas Volejbola skolas direktori Guntu Aizpurieti. Neteiktu, ka tā ir ideāla, bet galvenie punkti tajā ir iekļauti. Pamatmērķis ir atgriezt volejbolu tajās augstajās pozīcijās, kurās sporta veidam Latvijā ir jāatrodas. Ilgus gadus neesam tikuši Eiropas čempionāta finālturnīrā ne vīriešiem, ne sievietēm. Stratēģija ir virzīta uz to, lai mūsu komandas atgrieztos pasaules apritē tā, kā to, piemēram, ir izdarījuši igauņi. Igauņi to ir panākuši ar ārvalstu trenera palīdzību un citu attieksmi pret darbu, un arī mēs šo ceļu mēģinām iet. Jāliek uzsvars uz jaunatni, un uzmanība jāpievērš jaunatnes iesaistīšanai klubos. To var nosaukt arī par volejbola piramīdas veidošanu. Ir arī vairāk atrunāta ikdienas pienākumu sadale, ģenerālsekretāra pienākumi.”

Teicamās pozīcijās Latvija ir arī Austrumeiropas volejbola zonālajā asociācijā (EEVZA), kur 10 valstu vidū Latvija ir viena no galvenajām ideju autorēm dažādu projektu realizācijā.

“Galvenais mērķis un būtība zonālajām asociācijām ir jaunatnes volejbola izlašu darbības stimulēšana ar sacensību starpniecību,” LVF un EEVZA mērķu saskaršanos akcentē EEVZA ģenerālsekretāre, LVF Sacensību koordinatore un CEV Sporta organizācijas komisijas locekle Ināra Brokāne, un tieši šajā jomā EEVZA tiek likta par piemēru citām zonālajām asociācijām. “2016. gada nogalē pirmoreiz U-16 un U-17 izlasēm Eiropas čempionāta kvalifikācijā zonālās asociācijas turnīra uzvarētāji uzreiz iekļuva finālturnīrā. Savukārt EEVZA čempionāti gan volejbolā, gan pludmales volejbolā ir lieliska iespēja komandām un spēlētājiem tikties ar spēcīgiem pretiniekiem (vispirms jau Krieviju un Poliju) un sagatavoties svarīgākajām sacensībām Eiropā un pasaulē. Piemēram, U-18 vecuma EEVZA čempionāts pludmales volejbolā notiek divas līdz trīs nedēļas pirms Eiropas čempionāta.”

Latvija pasaulē ir pamanīta, Latvijai piešķir tiesības starptautisku pasākumu rīkošanā. Lai iekarotu pasaules volejbola laukumus, jāsāk ar panākumiem volejbola piramīdas apakšā – ar jauniešu komandām. Tieši to arī paredz jaunā Latvijas volejbola stratēģija.

Izmantotie resursi:
volejbols.lv