"Aicina spēlēt arī klasisko"
Pēc olimpiādes kļuvu vairāk atpazīstams sabiedrībā, līdz ar to mani biežāk aicināja uz dažādiem TV raidījumiem, pasākumiem un prezentācijām. Arvien biežāk manas fotogrāfijas parādās žurnālos, tostarp dzeltenajā presē – žurnālisti jau sāka izdomāt visādas pasakas un baumas par mani...
2008. gada beigās tika izvirzītas dažādas nominācijas sportā. Gada balvā sportā mūsu pāri (SPteam) nominēja kā "Gada labāko komandu", taču palikām aiz sieviešu basketbola izlases. Vienā nominācijā tiku izvirzīts arī viens pats - "Gada populārakais sportists". Balsotāji mani ierindoja trešajā vietā - galvenokārt pateicoties Banku augstskolas studentu balsojumiem. Jūrmalas pilsētas gada noslēguma pasākumā balvu nominācijā "Gada labāka komanda" ieguvām otru gadu pēc kārtas, bet mani personīgi izvēlēja prēmijai "Gada cilvēks Jūrmalā".
Beidzoties sezonai, divas nedēļas atpūtos, un tad uz mēnesi devos uz Ēģipti. Biju dažās ekskursijās, pasauļojos un tad jau pamazām atsāku treniņu procesu. Sāku trenēt aizsardzību smiltīs un pamazām apmeklēt trenažieru zāli. Atgriežoties no Ēģiptes, atsāku nopietnus treniņus desmit reizes nedēļā: 4-5 spēka treniņi trenažieru zālē, 1-2 izturības treniņi un 3-4 volejbola treniņi. Kā parasti, kopš nodarbojos ar pludmales volejbolu, katru sestdienu un svētdienu, neskatoties uz gadalaiku, spēlēju volejbolu Jūrmalas pludmalē.
Kopš sāku profesionāli spēlēt pludmales volejbolu, dažādu komandu treneri un menedžeri aicinājuši ziemas sezonā spēlēt arī zāles volejbolu, taču mācību dēļ (dienas programma Banku augstskolā) man nebija iespēju apmeklēt visus treniņus - tad vajadzētu izlaist mācības. Turklāt zāles volejbols man ne īpaši patīk. Taču šogad, kad esmu sācis mācīties maģistratūrā un mācības nav katru dienu, parādījās iespēja patrenēties arī zālē. Daudz jātrenē aizsardzība un gremdserve, bet Jūrmalā ar maksimālu atdevi to darīt nevaru. Jau sen mani aicināja kluba "Biolars" vadība un treneris, tāpēc sāku trenēties tieši pie viņiem. Pats zināju, ka zāles volejbols ir ļoti atšķirīgs no volejbola pludmalē, līdz ar to nebrīnījos, ka sākumā bija ļoti neērti un neierasti spēlēt. Laukumā tik daudz cilvēku un bumba tik cieta! Tagad jau pamazam kaut kas sāk izdoties, lēnām pierodu pie zāles bumbas. Tomēr vēl neesmu tik labi satrenējies, lai spēlētu, tāpēc mana zāles volejbola karjera šosezon vēl nesāksies. Tiesa, pirms divām nedēļām nebija tālu - "Biolars" libero bija veselības problēmas un treneris Juris Deveikus piedāvāja man uzspēlēt spēlē pret "Lāsi" libero pozīcijā. Laukumā gan neizgāju – nepaspējām nokārtot formalitātes, kas saistītas ar licences saņemšanu.
Tā kā zāles volejbola karjera vēl nav sākusies, gatavojos pludmales sezonai – jau aprīļa beigās pirmais pasaules kausa posms Ķīnā! Kad izkusīs sniegs un jau katru dienu varēšu trenēties smiltīs (parasti tas iespējams no marta vidus), būs jātrenējas vienam, jo mans pārinieks Ruslans Sorokins, ar kuru spēlēšu šajā sezonā, šobrīd spēle Francijā. Viņiem tur sokas diezgan labi, līdz ar to klubam būs jāspēlē play-off un viņš atbrīvosies tikai aprīļa vidū.
+4 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]