Labākie volejbolisti novembrī – Samuilovs, Smilškalne, Elksnītis, Pētersons un Pētersone (papildināts)

“Credit24” meistarlīgā ar rezultatīvu darbību novembrī jau ne pirmoreiz laurus nopelnīja Edgara Savicka vadītās DU spēlētājs Aleksandrs Samuilovs. Šajā laika periodā tika aizvadītas trīs piecu setu cīņas – uzvarēta “OC Limbaži/MSĢ” komanda un viesos zaudēts “Selver Tallinn” un “Jarvamaa VK”. Tieši pret “Selver” Aleksandrs aizvadīja labāko maču, gūstot 26 punktus, trīs no tiem ar servi, un uzbrūkot ar 63,9 procentu efektivitāti.

“Tāds vidējs mēnesis sanāca,” ar atbildi nedaudz pārsteidz Samuilovs. Un tūlīt paskaidro, kāpēc tā: “Gandrīz visa komanda studē vai mācās. Tāpēc bieži vien sanāk apmeklēt treniņus tikai reizi – divas nedēļā...”

“Ar “Selver” labi nospēlējām, bet jau kuro reizi pietrūka sīkumu...” par savu “lielo spēli” bilst Aleksandrs. “Paldies cēlājam, ka man uzticējās! Tādas spēles gadās viena – divas sezonā. Daudz atkarīgs no tā, kādi ir bijuši treniņi, kāds ir noskaņojums. Pret spēcīgākām komandām noskaņoties ir vieglāk, tad arī riskē vairāk – servēs, uzbrukumā...

Sezonai labāk sagatavoties palīdzēja treniņi un spēles universiādē Raimonda Vildes vadītajā Latvijas studentu izlasē. Pēc turnīra nebiju noguris, biju pieradis pie biežiem treniņiem. Tā gribētu trenēties katru dienu, bet mašīna salūzt, piemēram, un uz treniņu netiec.”

Nacionālajā līgā 1 labākais statistikas ailītēs bija Gunta Atara trenētās VK “Ozolnieki” volejbolists Emīls Elksnītis, kurš divās uzvarētajās spēlēs pret RTU un VK “Aizkraukle” Emīls guva attiecīgi 19 un 10 punktus un par atzinību bija pārsteigts: “Esmu diezgan pārsteigts. Man kā diagonālajam spēlētājam uzbrukt nākas vairāk, tāpēc arī punktu vairāk. Pret RTU personīgi man sanāca laba spēle, pret Aizkraukli – ne visai, taču komanda labi nospēlēja. Galvenais, ka izcīnījām uzvaras. Seši punkti turnīra tabulā šobrīd dod otro vietu. Un mērķi mums ir visaugstākie.”

Baltijas līgā sievietēm ārpus konkurences novembrī bija Žannas Zaņeginas vadītā VK “miLATss” spēlētāja Elza Smilškalne. Elza īpaši izcēlās spēlē Daugavpilī, kurā mājinieces apspēlēja TTU/”Tradehouse”, bet Smilškalne guva 33 punktus, no tiem 8 – ar netveramām servēm, bet punktu – ar bloku.

“Jo vairāk darīsim treniņos, jo labāk spēlēsim. Šajā panākumā milzīga loma ir treneres ieguldītajam darbam,” pieticīga bija volejboliste. “Treniņi katru dienu ir divi – viens – vieglatlētikas un viens – volejbola, bet nedēļas nogalēs – spēles. Tomēr treniņi nav nogurdinoši, jo ir labi pārdomāti. Katrā no tiem strādājam uz kādu vienu muskuļu grupu. Daudz darba vēl jāiegulda servēs, jo tās ir vienīgais spēles elements, ko dari viens pats.

33 punkti laikam ir spēles rekords Baltijas līgā, taču punktus var gūt tikai tad, ja ir tāda iespēja, ja cēlājs uzticas. Mačā ar “Kohila VC” (Elza guva 26 punktus. - LVF Preses dienests) gan labi nospēlējām kā komanda. Bija pareizās emocijas, un spēlējām kā viens vesels. Kāpēc katrā mačā tā neizdodas? Esam jauna komanda, un mūsu sniegums lēkā kā pa kalniem.”

Labākos Nacionālajā līgā 1 vīriešiem un Nacionālajā līgā sievietēm noteica treneru balsojums pēc spēlēm. Un abās par labākajiem kļuva Pētersoni – vīriešiem – Dundagas spēlētājs Matīss Pētersons, kurš nedēļas nogalē bija izbraucis, un sievietēm – OC “Limbaži”/”Zeltaleja” volejboliste Alise Pētersone.

Limbažnieces novembrī svinēja četras uzvaras, pārceļoties uz turnīra tabulas trešo ailīti. “Mēs beidzot esam saspēlējušās,” uzvaru sēriju skaidro Alise. “Sākumā bija traumas, vienai spēlētājai – aklās zarnas operācija, cēlāja pamežģīja potīti, arī es saaukstējos un nevarēju normāli spēlēt. Novembrī bijām labākajā sastāvā. Un ļoti liels prieks, ka kā komanda spējām savākties. Kaut arī kādu setu zaudējam, turpinām cīnīties.”

“Novembrī mums bija divas spēles, un tā pret RVS viesos bija ļoti sīva,” novembra notikumus atceras Matīss Pētersons. “Šķiet, ka pretinieki bija labākajā sastāvā, bet mums trīs cilvēki, arī pamatcēlājs Krists Dambergs, ir devušies strādāt uz Dāniju. Tāpēc mokāmies laukumā. Sākumā likās, ka variantu nav, bet tad saņēmāmies. Mums ir labi atbalstītāji – arī Rīgā viņi bija labāki par mājinieku līdzjutējiem. Visa komanda labi nospēlēja, bez lielām kļūdām, un piecos setos izdevās vinnēt. Pret Jelgavas komandu uzvarējām trijos setos, un tur nav daudz ko stāstīt, jo jelgavniekiem spēlē jaunie volejbolisti.

Rīgā spēlēju ceturtajā zonā par pusīti, bet pret Jelgavas komandu mani mēģināja kā diagonālo spēlētāju, šajā pozīcijā laikam spēlējot pirmoreiz karjerā. Šobrīd daudz par rezultātu nedomājam, jo īstās spēles būs pavasarī. 22. decembrī puiši atbrauks no Dānijas, tad būs pavisam cita spēlēšana.”

Izmanotie resursi:
volejbols.lv